Šoreiz parunāsim ne tieši par GNU/Linux kā tādu, bet rīku kas var ietaupīt laiku un nervus cilvēkiem kuriem ir vairāki datori starp kuriem kādā veidā jāsinhronizē dati, būtu, piemēram, tas gan MAC OS X, gan Windows, gan Linux un piedevām vel kāds Android viedtālrunis. Parasti tas tiek darīts aizsūtot sev e-pastu ar vajadzīgiem datiem. Ja datu apjoms ir liels, tad nākas sūtīt sev vairākus e-pastus dēļ e-pasta pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem un vienkārši tāpēc, ka augšupielādēt mazus failus ir ātrāk nekā vienu lielu. Vai vienmēr nēsāt līdzi kādu zibatmiņu, taču tā mēdz arī aizmirsties, visi taču esam cilvēki! Šie varianti nav īpaši ērti, taču tagad ir lielisks pakalpojums kā Dropbox kurš var ietaupīt laiku, atvieglot datu sinhronizāciju starp ierīcēm!

Dropbox piedāvā ļoti vienkāršu risinājumu – piereģistrējies viņu mājaslapā, tev uzreiz tiek doti 2GB atmiņas kur var likt savus datus, tālāk tev piedāvā lejupielādēt un uzinstalēt Dropbox klientu uz sava datora, pagaidām tikai MAC, Windows un GNU/Linux lietotājiem, kā arī sinhronizēt to ar mobilajām ierīcēm, oficiāli piedāvā ar iPad/iPhone, Android un Blackberry, taču ir iespējams sinhronizēt ari ar citiem telefoniem, ja to kārtīgi pameklē internetā.

Uzinstalējot Dropbox klientu, tev liek izvēlēties kur novietot Dropbox sinhronizācijas mapi. Datu sinhronizācija pēc tam notiek ļoti vienkārši – tu izveido mapes un ievieto datnes iekš Dropbox mapes kad vien vēlies un tas tiek sinhronizēts ar Dropbox serveru un nākošreiz ieslēdzot citu datoru un savienojoties ar internetu, ja arī uz tā ir uzinstalēts Dropbox klients, tiek pārbaudīts vai ir kādi jaunumi un ja ir tad sinhronizē uz servera esošos datus ar tavu ierīci. Tātad, viss ko tu ieliec iekš Dropbox mapes automātiski un bez galvassāpēm pārvietojas uz visām ierīcēm un viss ko tu izdzēs Dropbox mapē no jebkuras ierīces dzēšas arī uz servera un tas nozīmē ka arī uz visām tevis pievienotajām ierīcēm. Ērti!

Bet tas vēl nav viss. Dropbox piedāvā arī veidot publiskas mapes kuras būs pieejamas publikai, bet ja tu neesi tik drošs dāvāt datus visiem, tad vari padalīties ar kādu ciu cilvēku ar sevis izvēlēto mapi – visu ko viņš ieliks mapē būs redzams arī tev.

Protams, tu vienmēr varēsi piekļūt saviem datiem neatkarīgi no tā vai tev līdzi ir savs dators vai telefons, Dropbox var lietot arī caur parastāko pārlūkprogrammu vai caur parastāko mobilo telefonu Dropbox mobilajā versijā http://m.dropbox.com.

Ja nu kādam ar 2GB šķiet stipri par maz, tad var palielināt Dropbox kastes ietilpību līdz 50GB par 9.99$ mēnesi vai 100GB par 19.99$.

Šis rīks var noderēt ne tikai ikdienā sinhronizējot savu informāciju, bet arī var noderēt mācībās vai labojot tārpainākās sistēmas un veidojot datu rezerves kopijas.

Uzinstalējot kādu GNU/Linux distributīvu, piemēram, Ubuntu, pirms sistēmas startēšanas mēs bieži vien redzam kaut kādu sarakstu ar sistēmas kodoliem u.tml. Rodas jautājums – kas tas ir? BIOS vai kaut kas līdzīgs? Nē.

Patiesībā tas, ko mēs redzam pēc BIOS ekrāna un pirms Linux kodola ielādes, ir GNU GRUB sāknētāja izvēlne. Sāknētājs ir īpaša programma, kura pirmā tiek ielādēta no cietā diska atmiņā. Sāknētājs ielādē operētājsistēmas kodolu no cietā diska atmiņā un nodod tam datora vadību. Bet kāpēc dažādiem GNU/Linux distributīviem vispār ir nepieciešams sāknētājs? Lūk, daži iemesli, kuru dēļ ir nepieciešams izmantot sāknētāju:

1) Linux kodols nemāk sāknēties pats, to ir jāieraksta operatīvajā atmiņā un jāsāk tā izpildi;

2) Pirmais cietā diska sektors, kuru ielādē BIOS, ir 512 baitus liels. Linux kodola attēls aizņem dažus megabaitus – tāpēc nav iespējams to ierakstīt pirmajā cietā diska sektorā;

3) Uz datora ir jānodrošina dažādu OS sāknēšanas iespēja, piemēram, dualboot režīmā – GNU/Linux un MS Windows u.tml. (vairāk…)

Katram gadās aizmirst vai nepagūt izveidot nozīmīgu datņu dublikātus, un, lai arī kāda operētājsistēma atrastos uz datora, tas notiek ar daudziem neapdomīgiem cilvēkiem, tāpēc arī laikus ir jāpiedomā pie informācijas dublikātu veidošanas, ja nē – mēģināt to atgūt.

Šajā rakstā tiks pastāstīts, kā var atgūt datus no dažādam operētājsistēmām ar Linux Live CD vai Linux Live USB palīdzību. (vairāk…)

Gadās, ka mācību nolūkiem vai darbam ir nepieciešams Web serveris, lai varētu ērtāk realizēt Web izstrādi un testēšanu uz sava datora. Tie, kuri strādā MS Windows vidē mokas ar IIS vai Apache vai WAMP komplektu, bet kad runa iet to pašu izdarīt uz GNU/Linux “kastes”, daudzi jūtas neveikli. Ar šo rakstu centīšos atvieglot dzīvi tiem, kuri grib pamēģināt to pašu realizēt uz Ubuntu Linux. Un patiesībā, tas pat ir daudz ērtāk un vienkāršāk, nekā uz MS Windows.

Šī pamācība noderēs tiem, kuriem būs vajadzīgs:

• Vienkārsi Web serveris (šajā gadījumā Apache2);
• Web serveris ar PHP atbalstu (Apache2 + PHP5);
• Web serveris ar PHP atbalstu un iespēju caur PHP strādāt ar lokālu MySQL datu bāzes serveri (Apache2 + PHP5 + MySQL server);

Tiem, kam būs nepieciešams ASP.NET atbalsts, šī pamācība nederēs.

Darbs notiks tikai grafiskajā vidē un bez termināļa palīdzības. (vairāk…)

Daudzi cilvēki zin, ka Linux ir daudz drošāks par Windows, bet lielākā daļa var tikai minēt kāpēc tas tā ir. Šajā rakstā tiks paskaidrots kāpēc Linux operētājsistēma ir viena no drošākajām operētājsistēmām.

• labāka ielāpu darba pārzināšana (patch management) – Windows vidē automātiskā atjaunināšana piedāvā atjaunināt tikai Microsoft ražoto operētājsistēmu un citu savu produkciju, kā piemēram, Micrposoft office, Media center u.c. Citas programmas, kuras izstrādāja citas korporācijas ir nepieciešams atjaunināt pašam manuālā veidā (Secuia PSI padarīja šo pieredzi kaut nedaudz ērtāku), ko daudzi cilvēki aizmirst darīt vai neprot. Savukārt, liela daļa Linux programmu atrodas distributīva repozitorijā, kas ļauj atjaunināt gan operētājsistēmu, gan instalētās programmas ar pāris klikšķu palīdzību. Var arī neatzīmēt kādu no piedāvātiem atjauninājumiem, ja jaunievedumi nepatīk. Populāru distributīvu repozitoriji atrodas daudzās valstīs, kas ļauj iespēju atjaunināt operētājsistēmu ātrāk nekā tas būtu no otras pasaules malas. Ir arī programmas, piemēram, Skype, Opera, Sun Virtualbox u.c., kuras netiek piedāvātas Linux distributīvu repozitorijos. Toties šo programmu ražotājiem pašiem ir savi repozitoriji, kurus var norādīt repozitoriju sarakstā (to ir jādara tikai vienu reizi), un tad ērti instalēt vai atjaunot programmas.
• stiprākas noklusējuma konfigurācijas (lietotāja tiesības) – Linux ir veidots vairākiem lietotājiem. Pat, ja sistēmu lieto viens lietotājs, uz sistēmas būs divi lietotāji – root (administrators) un parastais lietotājs. Pat, ja notiks kāda vīrusa ielaušanās datorā, tad tas nesīs tikai lokāla veida problēmas un cietīs tikai tiešsaistē esošais lietotājs un necietīs citi lietotāji un nekādas izmaiņas sistēmas konfigurācijās netiks veiktas. Cits jautājums, vai lietotajs to virusu vispār palaidīs, jo Linux vidē izpildāmajam failam (kā Windows’ā .exe) jāuzliek speciāls atribūts, kurš šo failu ļauj palaist jeb izpildīt. Bet Windows vidē ar dubultklikšķi tiek palaists viss, kam ir .dll, .exe un līdzīgi paplašinājumi. Windows lielākā daļa lietotāju lieto datoru ar administratora tiesībām, kas ļauj vīrusiem mainīt ne tikai administratora datnes, bet arī visu sistēmu un citu lietotāju datus;
• sistēmas modulārā struktūra – tas nozīmē, ka jebkura operētājsistēmas komponente var tikt noņemta un tās vietā uzinstalēta cita, piemēram, ja lietotājam nepatīk vai liekas pārāk maz droša Firefox pārlūkprogramma, to var nomainīt un uzinstalēt jebkuru citu. Windows līdz Windows 7 versijasi noinstalēt Internet Explorer nebija iespējams;
• dažādas pakotņu pārvaldīšanas/instalēšanas metodes – Windows vidē programmas instalācija var tikt rakstīta tikai .exe vai .msi datnē, kas ļauj vīrusu izstrādātājiem ievērojami atvieglot darbu, kamēr Linux vidē programmas var būt .deb, .rpm pakotnēs vai kompilējamas no pirmkoda. Windows instalācijas programmu var viegli inficēt, jo vīrusi pārsvarā “ierakstās” izpildamajos failos un palaižas kopā ar tiem. Savukārt Linux programmas atrodas repozitoriju pakotnēs un katra no tām ir diģitāli parakstīta. Ja kāds ļaundaris paņems pakotnes kopiju, tai pievienos vīrusu ieliks savā viltus repozitorijā, tad šīs pakotnes instalēšanas laikā pārbaudes summa atšķirsies no oriģināla un instalēsana tiks pārtraukta.
• atvērtais pirmkods – cilvēki, kuri izstrādā atklāta pirmkoda programmatūru dara to savai lietošanai un nav ieinteresēti uzlauzt paši sevi. Ņemot vērā Linux popularitāti, vienu un to pašu programmu var izstrādāt miljoniem cilvēku, kuri ne tikai ievieš jaunas idejas, bet ari labo citu cilvēku ieviestās kļūdas. Kamēr vīrusu veidotājs pielāgos savu vīrusu kādam nesen atklātam Linux “caurumam”, citi cilvēki dažu dienu laikā to ātri izlabos un laidīs klajā jauninājumus un vīruss atjaunotai sistēmai neko ļaunu nespēs izdarīt. Tāpēc visu augstāk minētu iemeslu dēļ rakstīt konkrētus vīrusus Linux’am ir bezjēdzīgi un garlaicīgi;
• reģistri – ir vēl viena vieta, kur vīrusi saglabā savu informāciju un pēc datnes dzēšanas, vīruss atjauno datus no reģistra . Linux neizmanto reģistrus, bet tā vietā konfigurācijas datnes, kuras var labot tikai zinot administratora/root paroli.

Šie fakti ir mazāk zināmi iemesli jautājumā “kāpēc Linux ir drošāks nekā Windows?”. Uz iepriekš uzdoto jautājumu lielākā daļa cilvēku atbild – “tāpēc, ka Windows ir populārāks un nevienam neinteresē inficēt Linux”. Patiesibā sistēmas drošība ir atkarīga no cilvēka, kurš viņu lieto. Uzmanīgi cilvēki var veiksmīgi strādāt arī ar Windows 98 bez īpašām problēmām, kamēr nevērīgāki var pat nepamanot sabojāt OpenBSD operetājsistēmu.