Uzinstalējot kādu GNU/Linux distributīvu, piemēram, Ubuntu, pirms sistēmas startēšanas mēs bieži vien redzam kaut kādu sarakstu ar sistēmas kodoliem u.tml. Rodas jautājums – kas tas ir? BIOS vai kaut kas līdzīgs? Nē.

Patiesībā tas, ko mēs redzam pēc BIOS ekrāna un pirms Linux kodola ielādes, ir GNU GRUB sāknētāja izvēlne. Sāknētājs ir īpaša programma, kura pirmā tiek ielādēta no cietā diska atmiņā. Sāknētājs ielādē operētājsistēmas kodolu no cietā diska atmiņā un nodod tam datora vadību. Bet kāpēc dažādiem GNU/Linux distributīviem vispār ir nepieciešams sāknētājs? Lūk, daži iemesli, kuru dēļ ir nepieciešams izmantot sāknētāju:

1) Linux kodols nemāk sāknēties pats, to ir jāieraksta operatīvajā atmiņā un jāsāk tā izpildi;

2) Pirmais cietā diska sektors, kuru ielādē BIOS, ir 512 baitus liels. Linux kodola attēls aizņem dažus megabaitus – tāpēc nav iespējams to ierakstīt pirmajā cietā diska sektorā;

3) Uz datora ir jānodrošina dažādu OS sāknēšanas iespēja, piemēram, dualboot režīmā – GNU/Linux un MS Windows u.tml. (vairāk…)

Katram gadās aizmirst vai nepagūt izveidot nozīmīgu datņu dublikātus, un, lai arī kāda operētājsistēma atrastos uz datora, tas notiek ar daudziem neapdomīgiem cilvēkiem, tāpēc arī laikus ir jāpiedomā pie informācijas dublikātu veidošanas, ja nē – mēģināt to atgūt.

Šajā rakstā tiks pastāstīts, kā var atgūt datus no dažādam operētājsistēmām ar Linux Live CD vai Linux Live USB palīdzību. (vairāk…)

Gadās, ka mācību nolūkiem vai darbam ir nepieciešams Web serveris, lai varētu ērtāk realizēt Web izstrādi un testēšanu uz sava datora. Tie, kuri strādā MS Windows vidē mokas ar IIS vai Apache vai WAMP komplektu, bet kad runa iet to pašu izdarīt uz GNU/Linux “kastes”, daudzi jūtas neveikli. Ar šo rakstu centīšos atvieglot dzīvi tiem, kuri grib pamēģināt to pašu realizēt uz Ubuntu Linux. Un patiesībā, tas pat ir daudz ērtāk un vienkāršāk, nekā uz MS Windows.

Šī pamācība noderēs tiem, kuriem būs vajadzīgs:

• Vienkārsi Web serveris (šajā gadījumā Apache2);
• Web serveris ar PHP atbalstu (Apache2 + PHP5);
• Web serveris ar PHP atbalstu un iespēju caur PHP strādāt ar lokālu MySQL datu bāzes serveri (Apache2 + PHP5 + MySQL server);

Tiem, kam būs nepieciešams ASP.NET atbalsts, šī pamācība nederēs.

Darbs notiks tikai grafiskajā vidē un bez termināļa palīdzības. (vairāk…)

Daudzi cilvēki zin, ka Linux ir daudz drošāks par Windows, bet lielākā daļa var tikai minēt kāpēc tas tā ir. Šajā rakstā tiks paskaidrots kāpēc Linux operētājsistēma ir viena no drošākajām operētājsistēmām.

• labāka ielāpu darba pārzināšana (patch management) – Windows vidē automātiskā atjaunināšana piedāvā atjaunināt tikai Microsoft ražoto operētājsistēmu un citu savu produkciju, kā piemēram, Micrposoft office, Media center u.c. Citas programmas, kuras izstrādāja citas korporācijas ir nepieciešams atjaunināt pašam manuālā veidā (Secuia PSI padarīja šo pieredzi kaut nedaudz ērtāku), ko daudzi cilvēki aizmirst darīt vai neprot. Savukārt, liela daļa Linux programmu atrodas distributīva repozitorijā, kas ļauj atjaunināt gan operētājsistēmu, gan instalētās programmas ar pāris klikšķu palīdzību. Var arī neatzīmēt kādu no piedāvātiem atjauninājumiem, ja jaunievedumi nepatīk. Populāru distributīvu repozitoriji atrodas daudzās valstīs, kas ļauj iespēju atjaunināt operētājsistēmu ātrāk nekā tas būtu no otras pasaules malas. Ir arī programmas, piemēram, Skype, Opera, Sun Virtualbox u.c., kuras netiek piedāvātas Linux distributīvu repozitorijos. Toties šo programmu ražotājiem pašiem ir savi repozitoriji, kurus var norādīt repozitoriju sarakstā (to ir jādara tikai vienu reizi), un tad ērti instalēt vai atjaunot programmas.
• stiprākas noklusējuma konfigurācijas (lietotāja tiesības) – Linux ir veidots vairākiem lietotājiem. Pat, ja sistēmu lieto viens lietotājs, uz sistēmas būs divi lietotāji – root (administrators) un parastais lietotājs. Pat, ja notiks kāda vīrusa ielaušanās datorā, tad tas nesīs tikai lokāla veida problēmas un cietīs tikai tiešsaistē esošais lietotājs un necietīs citi lietotāji un nekādas izmaiņas sistēmas konfigurācijās netiks veiktas. Cits jautājums, vai lietotajs to virusu vispār palaidīs, jo Linux vidē izpildāmajam failam (kā Windows’ā .exe) jāuzliek speciāls atribūts, kurš šo failu ļauj palaist jeb izpildīt. Bet Windows vidē ar dubultklikšķi tiek palaists viss, kam ir .dll, .exe un līdzīgi paplašinājumi. Windows lielākā daļa lietotāju lieto datoru ar administratora tiesībām, kas ļauj vīrusiem mainīt ne tikai administratora datnes, bet arī visu sistēmu un citu lietotāju datus;
• sistēmas modulārā struktūra – tas nozīmē, ka jebkura operētājsistēmas komponente var tikt noņemta un tās vietā uzinstalēta cita, piemēram, ja lietotājam nepatīk vai liekas pārāk maz droša Firefox pārlūkprogramma, to var nomainīt un uzinstalēt jebkuru citu. Windows līdz Windows 7 versijasi noinstalēt Internet Explorer nebija iespējams;
• dažādas pakotņu pārvaldīšanas/instalēšanas metodes – Windows vidē programmas instalācija var tikt rakstīta tikai .exe vai .msi datnē, kas ļauj vīrusu izstrādātājiem ievērojami atvieglot darbu, kamēr Linux vidē programmas var būt .deb, .rpm pakotnēs vai kompilējamas no pirmkoda. Windows instalācijas programmu var viegli inficēt, jo vīrusi pārsvarā “ierakstās” izpildamajos failos un palaižas kopā ar tiem. Savukārt Linux programmas atrodas repozitoriju pakotnēs un katra no tām ir diģitāli parakstīta. Ja kāds ļaundaris paņems pakotnes kopiju, tai pievienos vīrusu ieliks savā viltus repozitorijā, tad šīs pakotnes instalēšanas laikā pārbaudes summa atšķirsies no oriģināla un instalēsana tiks pārtraukta.
• atvērtais pirmkods – cilvēki, kuri izstrādā atklāta pirmkoda programmatūru dara to savai lietošanai un nav ieinteresēti uzlauzt paši sevi. Ņemot vērā Linux popularitāti, vienu un to pašu programmu var izstrādāt miljoniem cilvēku, kuri ne tikai ievieš jaunas idejas, bet ari labo citu cilvēku ieviestās kļūdas. Kamēr vīrusu veidotājs pielāgos savu vīrusu kādam nesen atklātam Linux “caurumam”, citi cilvēki dažu dienu laikā to ātri izlabos un laidīs klajā jauninājumus un vīruss atjaunotai sistēmai neko ļaunu nespēs izdarīt. Tāpēc visu augstāk minētu iemeslu dēļ rakstīt konkrētus vīrusus Linux’am ir bezjēdzīgi un garlaicīgi;
• reģistri – ir vēl viena vieta, kur vīrusi saglabā savu informāciju un pēc datnes dzēšanas, vīruss atjauno datus no reģistra . Linux neizmanto reģistrus, bet tā vietā konfigurācijas datnes, kuras var labot tikai zinot administratora/root paroli.

Šie fakti ir mazāk zināmi iemesli jautājumā “kāpēc Linux ir drošāks nekā Windows?”. Uz iepriekš uzdoto jautājumu lielākā daļa cilvēku atbild – “tāpēc, ka Windows ir populārāks un nevienam neinteresē inficēt Linux”. Patiesibā sistēmas drošība ir atkarīga no cilvēka, kurš viņu lieto. Uzmanīgi cilvēki var veiksmīgi strādāt arī ar Windows 98 bez īpašām problēmām, kamēr nevērīgāki var pat nepamanot sabojāt OpenBSD operetājsistēmu.