Cron ir UNIX līdzīgo sistēmu uzdevumu plānošanas (job scheduler) serviss, ar kura palīdzību ar konkrēta lietotāja tiesībām var izpildīt komandas vai skriptus. Ar šo servisu ir iespējams veikt ne tikai sistēmas administrēšanu un uzturēšanu, bet arī daudzus citus uzdevumus, piemēram, lejuplādēt e-pastu no attālināta servera vai veikt savu datu rezerves kopēšanu.

Pamata konfigurācijas fails ir atrodams zem ceļa /etc/crontab. Manā KUbuntu distributīvā noklusējuma /etc/crontab fails izskatās apmēram šādi:

(vairāk…)

Protams, grafiskā čaula patīk visiem, jo tā ir saprotama, tajā ir vieglāk orientēties un nav jāiegaumē dažādas mistiskas komandas kā cd, ls, cp, top, chown, df, whoami, mv, man, clear, nano un citu ārprātu, taču ir lietas, kuras ir vieglāk izdarīt ar komandu palīdzību. (skat. ikdienas Linux/UNIX komandas)

Termināli GNOME darbvirsmai var atrast caur Applications / Accesories / Terminal, KDE darbvirsmai programmu meklētājā ierakstot Terminal. Pirmais, ko būtu jāzina, ir, kā terminālī iežurnalēties ar administratora tiesībām. To var panākt ar pirmo komandu – “su” (Super User), Ubuntu distributīvai “sudo -i” (Super User DO).

Kad esam ieguvuši administratora tiesības, ir jāatceras, ka tagad Jums ir piekļuve visai operētājsistēmai. Parasti tas tiek atgādināts un definēts trīs punktos:

1. Respect the privacy of others (Cieni citu cilvēku privātumu)
2. Think before you type (Padomā pirms raksti)
3. With Great Power comes great responsibility (Ar lielu varu nāk liela atbildība) (vairāk…)

Brīdinājums: neapdomīgas darbības root režīmā ar termināli var radīt problēmas sistēmas darbībā.

ls

Uzskaita datnes un mapes. Piemērs – ls -l
-l – detalizēts saraksts, parāda datnes īpašnieku un atļaujas
-a – rāda arī slēptās mapes un datnes
-g – tas pats kas -l, tikai neuzrāda datnes īpašnieku
-h – sniedz datņu apskatu cilvēkam saprotamā veidā (piem., MB un KB bitu vietā)
-o – tas pats kas l, tikai nerāda lietotāju grupu informāciju
Ir iespējams arī kombinēt, piemēram, ls -ahog
Vairāk par šo komandu var uzzināt ar komandas man ls palīdzību.

cd

jeb Change Directory maina pašreizējo atrašanās vietu mapēs. Piemēram, cd /mape1/apakšmape1/ ļauj pārvietoties starp jau zināmām mapēm, cd ~/Desktop/ kur ~/ norāda uz pašreizējā lietotāja profila mapi, cd .. – atgriezties mapi augstāk, cd komanda atgriež home mapē.

cp

Copy/Paste komanda kopē datni no vienas mapes otrā, piemēram, cp dokuments.doc /Desktop/, kur dokuments.doc var būt /mape/dokuments.doc kopēt uz jebkuru citu mapi. Kopējot mapes, izmanto cp -r mapesnosaukums /mape1/ – mapesnosaukums mape nokopējas mapē mape1

mv

move komanda pārvieto mapi vai datni no vienas mapes otrā, piemēram, mv dokuments1.odt /Desktop/, vai arī šo pašu komandu var izmantot, mainot datņu nosaukumus, piemēram, mv dokuments1.odt 1dokuments.odt, kā rezultātā dokuments1.odt nomainīs nosaukumu uz 1dokuments.odt

rm

remove komanda dzēš datnes un mapes, piemēram, lai izdzēstu datni, jāizmanto rm datne1.txt, dzēšot mapes, var izmantot rm -r mapes nosaukums vai rmdir mapesnosaukums

ln

link komanda izveido saiti uz datni (Windows piemērs – Shortcut), piemēram, ln –s myfile.doc ~/Desktop/, kur -s veido simbolisku saiti, kura ir ieteicamāka par parasto.

less

less komanda ļauj caurskatīt teksta dokumentus, piemēram, less datne.txt . Iziešanai no programmas izmanto Q taustiņu.

grep

Grep komanda meklē vārdu datnē, piemēram, grep -i xlab melnraksts.txt, kur -i ignorē lielos/mazos burtus, meklē vārdu xlab iekš melnraksts.txt datnes.

man

Manual komanda ļauj caurskatīt kādas komandas iespējas un sniedz aprakstu, piemēram, man ls

nano

Nano ir vienkāršs teksta redaktors, kuru var izmantot ar komandu nano dokuments.txt

locate

Locate komanda meklē datni, piemēram, locate pdf meklēs visas datnes kurām nosaukumā ir pdf, komanda locate *.pdf meklēs visas datnes ar paplašinājumu pdf

clear

Clear komanda attīra iepriekšējos termināļa rezultātus

history

History komanda parāda pēdējās 500 terminālī ievadītas komandas

Bieži vien, kad atveram sistēmas disku failu pārlūkā,  mēs sev uzdodam jautājumu – “Kas tās  par mapēm ar dīvainajiem nosaukumiem?” Cik lietpratējiem ir zināms, standarta M$ Windows instalācijā, kur sistēma atrodas uz C: diska, ir 3 galvenās mapes: WINDOWS (priekš sistēmas), Program Files (priekš programmām) un Documents and Settings (priekš lietotāju profiliem).

Bet te, piemēram, KUbuntu distributīvā atveram saknes mapi (turpmāk – sakne)  failu pārlūkā un redzam tādas mapes kā bin, etc, lost+found, proc, sbin, tmp, var, boot, dev, home u.tml. No pirmā skatiena liekas, ka tā ir kaut kāda nekārtība. (vairāk…)

“Xfce – viegla grafiskā vide, kura ir paredzēta dažādām Unix līdzīgajām operētājsistēmām. Tā ir izgatavota tā, lai palielinātu produktivitāti. Tā ļauj strādāt un izpildīt uzdevumus ātri, saglabājot sistēmas resursus.” – Olivers Fourdans, Xfce radītājs.

Xfce ir grafiskā vide, tāpat kā GNOME vai KDE, kura ir domāta UNIX līdzīgajām operētājsistēmām, tādām kā GNU/Linux, NetBSD, OpenBSD, Solaris u.c. Izstrādātāji ir izvirzījuši vairākas prasības: Xfce ir jāstrādā ātri, tai ir jābūt efektīvai, maz resursu prasīgai, tajā pašā laikā, tai ir jābūt ērti lietojamai un vizuāli pievilcīgai grafiskajai videi, kuras arī tiek ļoti veiksmīgi realizētas.

Xfce pasaulē nāca 1996. gadā. Sākotnēji tās nosaukums bija XFce kā “XForms Common Environment”. Kopš tās izveidošanas, Xfce ir pārrakstīta divas reizes un vairs neizmanto XForms instrumentu, bet nosaukums ir saglabājies tāds pats, tikai ne  vairs XFce, bet gan  vienkārši Xfce. Pirmā versija Xfce ļoti atgādināja komerciālo CDE, kas arī ir domāta UNIX līdzīgajām OS, bet katrā nākamajā versijā Xfce krasi mainījās. Tagad Xfce pamatā ir GTK+2, un tā izmanto logu menedžeri Xfwm un failu pārvaldnieku Thunar (zemāk, attēlā redzams). Xfce ir labi piemērots vecākai aparatūrai.

Xfce iemieso tradicionālo UNIX filozofiju, t.i. modularitāti un iespēju atkārtotai lietošanai. Tās funkcionālās komponentes ir ievietotas  atsevišķās lietojumprogrammās, tādējādi lietotājs var konfigurēt sistēmu efektīvāk.

(vairāk…)

Sveicināti, šajā rakstā es paskaidrošu vienkāršā un saprotamā valodā, kas ir GNOME (GNOME – GNU Network Object Model Environment).

GNOME izstrādātāji:

“GNOME piedāvā divas lietas: GNOME ērto un intuitīvi saprotamo grafisko interfeisu un lielisku platformu izstrādātājiem, kuri var veidot lietojumprogrammas, kuras lieliski iekļaujas GNOME grafiskajā vidē.”

GNOME logo

Vispirms nedaudz iepazīstināšu Jūs ar GNOME rašanās vēsturi. Viss sākās 1996. gadā, kad Microsoft bija laidis klajā Windows 95, kuram bija samērā labi izstrādāta grafiskā vide. Priekš Linux uz to brīdi bija izstrādāts KDE, bet bija entuziasti, kuri vēlējās izveidot savu grafisko vidi. Un 1997. gadā parādījās jauns projekts GNOME (GNU Network Object Model Environment). Vēlāk to sāka saukt vienkārši par GNOME. (vairāk…)

Ar šo rakstu gribu aizsākt jaunu sēriju, kura tiks veltīta attēlu apstrādei programmā GIMP. Kāpēc tieši GIMP? Tāpēc, ka šī programma lieliski darbojas Linux vidē.
Tehnika progresē, vecās labās fotofilmas uzskatām par pagātni, tāpēc mūsdienās gandrīz katrs cilvēks ik uz soļa sastopas ar digitālo fotogrāfiju un tās trūkumiem. Fotogrāfijas jārediģē, jo pat ļoti laba un dārga optika nevar garantēt perfektu rezultātu.

Lielākā daļa pamācību ir domāta cilvēkiem, kuri profesionāli nodarbojas ar fotogrāfiju un ir grūti uztveramas parastiem amatieriem, tāpēc arī radās ideja izveidot kaut ko vienkāršu un saprotamu, neizmantojot speciālus terminus. Tuvākos rakstos apskatīsim, kā ievērojami var uzlabot digitālās fotogrāfijas kvalitāti “mājas apstākļos”, bet, pirms sāksim mūsu praktisko daļu, gribas nedaudz pastāstīt par GIMP.

Daudzi uzskata, ka GIMP ir tirgus līdera Adobe Photoshop lēts atdarinājums. Īstenībā tas tā nav. GIMP tika veidots nevis kā komercprodukts, bet gan kā projekts, kuru īstenojot, tika ņemti vērā lietotāju priekšlikumi un idejas, tas ir kopdarbs, kura mērķis ir rādīt lietotājam draudzīgu un noderīgu programmu bez liekām funkcijām.
Photoshop filozofija ir līdzīga mobilo telefonu tirgus filozofijai. Kāpēc cilvēkam ir jāpērk jauns telefons? Tāpēc, ka visi tā dara! Tāpēc,ka ar neaktuālu modeli cilvēku uzskatīs par vecmodīgu! Bet, sakiet godīgi – kādas no opcijām, kuras ir iekļautas JŪSU telefonā Jūs izmantojāt regulāri? Vai TIEŠĀM ir tik vajadzīga fotokamera, diktofons, music composer, sirdspukstu skaitītājs un tamlīdzīgās “fīčas” ? Es uzskatu, ka tieši tāda ir Photoshop filozofija. Augsts reitings + programma ar kaudzi nevajadzīgo opciju un pielikumu, par kuru eksistenci lietotāji pat nenojauš, nerunājot par izmantošanu. Es nesaku, ka Photoshop ir slikta programma. Tā ir ļoti laba, tomēr pilnā mērā to var izmantot tikai profesionāļi. Bet lielākai daļai lietotāju šī programma atrodas datorā ar mērķi rediģēt “home photo”. Un tieši tāpēc, ka tā “visi dara”, tāpēc, ka visi lieto Photoshop un cilvēks jūtas vienkārši neērti, ja viņam rodas iespēja izmantot citu programmu. Viņš pierada pie viena produkta un nenojauš, ka ir IZVĒLE!

(vairāk…)