Moblin ir jauna, daudzsološa atvērtā koda OS. Moblin ir balstīta uz Linux platformas, kura ir optimizēta speciāli nākamās paaudzes mobilo sakaru un interneta ierīcēm, netbook’iem un citām sistēmām. Tai MID(Mobile Internet Devices) aplikāciju atbalsts. Tā veidota speciāli Intel Atmo procesoriem, kuri ir ar mazu enerģijas patēriņu. Pirmais iespaids par Moblin ir ļoti labs, viss, kas jau ir izstrādāts strādā ātri un dizains ir acīm ļoti tīkams. (vairāk…)

Bieži vien, lietojot dažādus GNU/Linux distributīvus, mēs saskaramies ar jēdzienu repozitorijs (angl. – repository). Ko tad īsti nozīmē šis vārds? Vienkāršiem cilvēkiem vienkāršiem vārdiem – programmatūras krātuve, piemēram, internetā.

Tagad pēc kārtas paskaidrošu kas un kā notiek.

Pārsvarā visa GNU/Linux domātā programmatūra ir brīva (atvērta koda programmatūra), kuru drīkst izmantot, pavairot un mainīt bez ierobežojumiem. Tāpēc GNU/Linux distributīvu veidotāji parasti vāc kopā konkrētu brīvās programmatūras komplektu un uztur tajā iekļautās programmas (labo kļūdas, atjauno versijas u.tm.). Parasti daļa no šī komplekta nāk līdzi uz distributīva instalācijas CD/DVD. Bet tā kā šis komplekts iekļauj tik daudz programmu (tūkstošiem), ka visas nav iespējams ērti salikt vienā CD/DVD, tiek veidota publiski pieejama krātuve internetā, lai katrs cilvēks var pieinstalēt kaut ko klāt distributīvam, kuru viņš lieto.

Distributīvu veidotāji uztur šāda veida krātuves jeb repozitorijus, lai varētu vienkāršot programmatūras uzstādīšanas, atjaunošanas un meklēšanas iespējas. Turklāt tiek palielināta drošība, jo programmas oficiālajos repozitorijos ir pārbaudītas un digitāli parakstītas.

(vairāk…)

Ir dzirdēts: “Linux ir bezmaksas!”, “Linux ir atvērtā koda” u.c. Jā, Linux kodols tik tiešām ir atvērtā koda un ir bezmaksas. Bet ar “pliku” Linux kodolu vien neko nevar iesākt, tāpēc parādās tāds jēdziens kā distributīvs. Kas tādā gadījumā vispār ir distributīvs? Distributīvs ir Linux kodols, kurš ir “apaudzēts” ar programmām. Tas viss kopā veido vienotu operētājsistēmu, ar kuru var strādāt.

Lai vieglāk uztvertu distributīva jēdzienu, to var salīdzināt ar picu. Linux kodols ir kā mīkla, bet dažādas programmas ir kā pārējās picas sastāvdaļas, kuras ir virsū uz mīklas. Mīklas recepte parasti ir viena un tā pati, bet pārējās picas sastāvdaļas katrs var brīvi izvēlēties – vienam garšo pica ar salami, citiem garšo pica ar malto gaļu utt. Sekojoši katrs var taisīt picu pēc savas gaumes. Tas nozīmē to, ka distributīva veidotāji (retāk, kad ir viens veidotājs) ir izvēlējušies kādās programmas iekļaut vai neiekļaut savā distributīvā. Iekļautās programmas nosaka distributīvu: grafisko vidi, pakotņu menedžeri, Interneta pārlūkprogrammu, audio/video atskaņotāju, u.c., bet pārsvarā Linux kodols ir viens un tas pats.

Distributīva veidotāji var izveidot paši savas programmas un vēlāk tās iekļaut savā distributīvā. Tā kā Linux ir brīvs, neviens neliedz tam pievienot klāt arī maksas programmas, kā tas notiek Mandriva PowerPack, Red Hat Enterprise Linux u.c. Ļoti bieži ir sastopami tādi Linux distributīvi, kas ir bezmaksas, bet par palīdzības sniegšanu ir jāmaksā (angļu valodā šādu palīdzību sauc par – support). Protams, neviens neliedz meklēt bezmaksas palīdzību Google,  mūsu mājaslapā un citos Linux resursos Internetā.

Neviens distributīvs neliedz uzstādīt citas programmas, kuras nebija iekļautas distributīvā. Piemēram, Ubuntu Linux’ā nav iekļauta Skype programma, bet jebkurš lietotājs var lejupielādēt Skype versiju priekš sava distributīvā un uzstādīt to.

Lielākā daļa Linux programmu izstrādātāju piedāvā lejupielādēt pakotni priekš populārākajiem distributīviem, kas atvieglo tās uzstādīšanu. Zemāk var aplūkot kā tas izskatās Skype mājaslapā.

Attēlā var redzēt, ka skype mājaslapā tiek piedāvāts lejupielādēt programmu priekš populārākajiem distributīviem kā: Ubuntu, Debian, Fedora, OpenSUSE, Mandriva, CentOS, Xandros (bilde ir links uz saiti)

(vairāk…)