Login



XLAB baneris
Mūsu draugi

http://lata.org.lv/

http://linux.edu.lv/

http://atveries.lv/

http://www.linuxinfo.lv/

Raksts(i) ar birku ‘packages’

Papildus repozitoriji priekš Ubuntu

Savā iepriekšējā rakstā es pastāstīju, kas ir repozitoriji. Šodien es pastāstīšu kā var pievienot papildus DEB pakotņu repozitorijus iekš Ubuntu lielākai programmu izvēlei pakotņu pārvaldniekā.

Nedaudz teorijas. Mums ir jāizdara tikai sekojošais: pakotņu pārvaldniekam ir jāpievieno repozitorija adrese (Uzmanību! Tā nav vienkārši mājaslapas adrese). Adresei ir 4 daļas un tā izskatās šādi (piemērā Skype repozitorijs):

deb http://download.skype.com/linux/repos/debian/ stable non-free

Pirmā daļa jeb deb nozīmē, ka tas ir bināro pakotņu repozitorijs (pirmkoda repozitorijs sākas ar deb-src). Otrā daļa ir repozitorija servera adrese (http://download.skype.com/linux/repos/debian/). Trešā daļa jeb stable norāda, ka tiks izmantotas tikai stabilās programmu versijas (ir vēl experimental, unstable un testing). Ceturtā daļa jeb non-free norāda, ka tiks izmantotas tikai bezmaksas slēgtā koda programmas (Skype programma ar tāda veida licenci). (vairāk…)

Kas ir repozitorijs?

Bieži vien, lietojot dažādus GNU/Linux distributīvus, mēs saskaramies ar jēdzienu repozitorijs (angl. – repository). Ko tad īsti nozīmē šis vārds? Vienkāršiem cilvēkiem vienkāršiem vārdiem – programmatūras krātuve, piemēram, internetā.

repo

Tagad pēc kārtas paskaidrošu kas un kā notiek.

Pārsvarā visa GNU/Linux domātā programmatūra ir brīva (atvērta koda programmatūra), kuru drīkst izmantot, pavairot un mainīt bez ierobežojumiem. Tāpēc GNU/Linux distributīvu veidotāji parasti vāc kopā konkrētu brīvās programmatūras komplektu un uztur tajā iekļautās programmas (labo kļūdas, atjauno versijas u.tm.). Parasti daļa no šī komplekta nāk līdzi uz distributīva instalācijas CD/DVD. Bet tā kā šis komplekts iekļauj tik daudz programmu (tūkstošiem), ka visas nav iespējams ērti salikt vienā CD/DVD, tiek veidota publiski pieejama krātuve internetā, lai katrs cilvēks var pieinstalēt kaut ko klāt distributīvam, kuru viņš lieto.

Distributīvu veidotāji uztur šāda veida krātuves jeb repozitorijus, lai varētu vienkāršot programmatūras uzstādīšanas, atjaunošanas un meklēšanas iespējas. Turklāt tiek palielināta drošība, jo programmas oficiālajos repozitorijos ir pārbaudītas un digitāli parakstītas.

(vairāk…)


RSS barotne
Seko līdzi Twitter’ī