Moblin ir jauna, daudzsološa atvērtā koda OS. Moblin ir balstīta uz Linux platformas, kura ir optimizēta speciāli nākamās paaudzes mobilo sakaru un interneta ierīcēm, netbook’iem un citām sistēmām. Tai MID(Mobile Internet Devices) aplikāciju atbalsts. Tā veidota speciāli Intel Atmo procesoriem, kuri ir ar mazu enerģijas patēriņu. Pirmais iespaids par Moblin ir ļoti labs, viss, kas jau ir izstrādāts strādā ātri un dizains ir acīm ļoti tīkams. (vairāk…)

Atvērtais pirmkods, Linux, bezmaksas programmatūra, drošāki risinājumi mūsdienās paliek arvien aktuālāki, bet ko gan māca mūsdienās skolā? Vai mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, kā to izmantot, kā tas atšķiras no Windows vides? Cik daudziem vispār ir nojausma, ka ir citas Windows alternatīvas?

Manis veiktais eksperiments Latvijas lielākajās skolās nav īpaši iepriecinošs, taču var secināt, ka mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, taču ne visur var izprast tā būtību. (vairāk…)

Hey, hey! Sesija teorētiski jau ir aiz muguras un tas nozīmē, ka drīzumā šeit sāks parādīties jauni raksti. Cerams, ka no nākošās nedēļas Internets jau būs pieslēgts mājās un varēšu strādāt pie kāda raksta.

Jaunākie notikumi, kas ir notikuši ar mājas lapu:

• Beidzot esam sameistarojuši vienkāršu baneri priekš XLAB (Pašlaik tā izvietošanas kods ir iemests textbox’ā un rādās sākuma lapā. Domāju, ka labāk to būs ielikt kādā lodziņā, kuru parāda tikai ieinteresētajiem nospiežot uz linka.)
• Tagad pie komentāriem rāda arī komentētāja pārlūku un operētājsistēmu (pašlaik esmu pamanījis, ka visi distributīvi netiek atpazīti, bet tas nav tik svarīgi).

Cerēsim uz to, ka vasaras slinkuma vilnis pie rakstu rakstīšanas mūs neieņems savā varā. Kā arī, ceram uz komandas papildinājumu. Novēlu visiem labi atpūsties!

Grafiskais lietotāja interfeiss jeb GUI (Graphics User Interface) ir sistēma, kas ļauj lietotājam(cilvēkam) mijiedarboties ar elektroniskām ierīcēm, piemēram, ar datora aparatūru vai MP3 atskaņotāju draudzīgā un ērtā veidā.

Apskatīsim visu populārāko OS interfeisus, tai skaitā ir arī Windows un Mac.

Tā nu viss sākas ar Xerox Palo Alto Research Center (PARC), tā bija 70’s gados pētniecības grupa, kuru pētījumi atklāja pilnīgi jaunu datoru ēru. Pirmais dators kurā tika izmantos grafiskais interfeiss bija Xerox Alto, kuru izstrādāja 1973 gadā. Tas nebija domāts kā komerciāls produkts, bet gan pētniecībai universitātes vajadzībām.

Tāda lūk bija pirmā grafiskā vide

(vairāk…)

Sveicināti, šajā rakstā es paskaidrošu vienkāršā un saprotamā valodā, kas ir GNOME (GNOME – GNU Network Object Model Environment).

GNOME izstrādātāji:

“GNOME piedāvā divas lietas: GNOME ērto un intuitīvi saprotamo grafisko interfeisu un lielisku platformu izstrādātājiem, kuri var veidot lietojumprogrammas, kuras lieliski iekļaujas GNOME grafiskajā vidē.”

GNOME logo

Vispirms nedaudz iepazīstināšu Jūs ar GNOME rašanās vēsturi. Viss sākās 1996. gadā, kad Microsoft bija laidis klajā Windows 95, kuram bija samērā labi izstrādāta grafiskā vide. Priekš Linux uz to brīdi bija izstrādāts KDE, bet bija entuziasti, kuri vēlējās izveidot savu grafisko vidi. Un 1997. gadā parādījās jauns projekts GNOME (GNU Network Object Model Environment). Vēlāk to sāka saukt vienkārši par GNOME. (vairāk…)

Soli pa solim pamācība, kā uzstādīt Ubuntu.

Ubuntu iegūšana

Lejuplādēt šeit.

Pasutīt disku uz mājām (jāpiereģistrējas).

Apmeklēt LU Linux centru un palūgt, lai iedod disku.

BIOS konfigurēšana

Lai varētu palaist Ubuntu disku ir nepieciešams datoram pateikt, ka šoreiz būs jāstartējas no CD/DVD diska.

To dara, pie dator iestartrtēšanas (parasti pirmajās divās sekundēs) nospiežot klaviatūras taustiņu F12, bet pēc tam izvēloties to sadaļu, kurā ir pieminēts CD.

Instalēšana

Jāizvēlas latviešu valoda.

Valodas izvēle

Jāizvēlas sadaļa instalēt ubuntu.

Starta izvēlne

(vairāk…)

Linux logo - pingvīns Tux

Linux ir brīva un absolūti bezmaksas operētājsistēma, kuras pirmkodi ir atvērti, un jebkurš cilvēks tos var rediģēt.

Linux operētājsistēma sastāv no Linux kodola un GNU utilītprogrammām. Tāpēc šo OS ir pareizāk saukt GNU/Linux. Tomēr ērtības pēc to sauksim vienkārši Linux. Linux un daudzas šai sistēmai paredzētās programmas tiek izlaistas zem GPL licences, tāpēc jebkurš cilvēks var pilnveidot, pārdot un izplatīt šīs programmas bez jebkādiem ierobežojumiem. Vienīgais nosacījums, kurš ir jāievēro – nedrīkst liegt pieeju programmas pirmkodam. Brīvās programmas ir drošas, jo jebkurš var atrast un izlabot kļūdas programmas pirmkodā.

GNU/Linux arhitektūra

Linux kodola pamatus izveidoja Helsinki Universitātes students Linus Torvalds. Viņš rakstīja kodola prototipu, kurš bija līdzīgs UNIX sistēmām, bet prasīja mazāk resursu, lai studenti varētu apgūt UNIX uz sava datora mājās. Linus publiskoja Linux pirmkodus, lai jebkurš varētu palīdzēt uzlabot sistēmu. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un darbs Linux kodola attīstībā un uzlabošanā sākās pilnā sparā. Par Linux logo kļuva pingvīns Tux – Linusa mīļākais dzīvnieks.

Programmētāji no dažādām valstīm pievienojās šim projektam un sāka pilnveidot šo OS. Linux ir aktuāla IT profesionāļu vidū, tāpēc tā guva plašu izplatību. Pirmā oficiāla Linux kodola versija Linux 1.0 bija izlaista 1994. gadā – 3. gadus pēc projekta sākuma. Tik straujš kodola izstrādes process tika nodrošināts pateicoties daudziem profesionāļiem, kuri palīdzēja īstenot Linusa Torvalda ideju.

GNOME grafiskā vide ar izmainītu tēmu

Sākuma Linux ieguva lielu popularitāti, nodrošinot stabilu un ātrdarbīgu platformu Apache tīmekļa serverim. Tā kā Linux un Apache ir bezmaksas produkti, tie stimulēja strauju tīmekļa industrijas attīstību – WWW servisu uzturēšana kļuva vēl lētāka un vienkāršāka. Uz šo brīdi lielākā daļa pasaules tīmekļa serveru darbojas tieši uz Linux platformas.

90to gadu vidū sakās aktīvāks darbs Linux grafiskās vides veidošanā. OS ar tik lielu potenciālu var ne tikai izmantot serveros, bet arī ērti un lietderīgi izmantot personālajos datoros. Tā kā Linux ir brīva programmatūra, jebkurš programmētājs varēja iepazīties ar sistēmas specifiku un sākt rakstīt dažādas programmas. Arī ap grafisko vidi izveidojās līdzīga situācija – startējās vairāki projekti. Vispopulārākās mūsdienu Linux grafiskās vides ir GNOME un KDE. Katrai no tām ir savas priekšrocības, un jebkurš lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.

KDE 4 grafiskā vide

Mūsdienās Linux vidē iespējams darīt gandrīz visu. Šai OS ir uzrakstīti daudzi programmprodukti, kuri izplatās bezmaksas un ļauj risināt dažādus sarežģītus uzdevumus. Datorus ar Linux izmanto dažādās zinātņu jomās, ekonomikā un tehnikā, tai skaitā arī specefektu veidošanā Holivudas filmās vai vienkārši sēdēšanai Internetā.

GNOME grafiskā vide ar 3D efektiem

Vēl viens svarīgs Linux popularitātes faktors ir pašas OS demokrātiskums – Jūs neierobežo programmproduktu autoru licences un noteikumi. Kopā ar Linux nāk daudz programmu, no kurām Jūs sev varat izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Internet Explorer vietā tiek piedāvāts gan Mozilla Firefox, gan Opera, gan Konqueror un citi interneta pārlūki. Microsoft Office vietā Jums ir izvēle starp OpenOffice.org, AbiWord un citiem brīviem ofisa programmu komplektiem.

Tā kā Linux ir brīvs programmprodukts, jebkurš var izlaist savu Linux versiju jeb distributīvu, kurš uzreiz ir gatavs lietošanai. Piemēram, daži no populārākajiem Linux distributīviem ir Ubuntu Linux, OpenSuSE Linux un Mandriva Linux. Var izvēlēties kādu no tiem, brīvi lejuplādēt (vai pasūtīt gatavu disku) un izmēģināt uz sava datora.

Plašāk par Linux distributīviem varēs izlasīt nākamajā rakstā, ko ir sagatavojis Tvinky.