Izstrādātāji ir mainījuši Ubuntu 11.04 "Natty Narwhal" iznākšanas grafiku, bet saglabājuši finālās relīzes iznākšanas datumu.

Agrākajos plānos bija doma izlaist 31 martā Beta 1, bet 14 aprīlī – release candidate, bet pēkšņi šajās dienās parādījās ziņojums ka  11.04 RC versijas nemaz nebūs: tā vietā tiks izlaista 2 Beta versija aiz kuras sekos finālā versija.

Tāpēc šobrīd populārās operetājsistēmas uz Linux kodola iznākšanas grafiks izskatās sekojoši: 

•    3.03.2011 – Alpha 3
•    31.03.2011 – Beta 1
•    14.04.2011 – Beta 2

   28.04.2011 – finālā 11.04 versija

Šobrīd pēdējā versija ko iespejams instalēt ir Ubuntu 10.10 (finālā versija) un Ubuntu 11.04 Alpha 2 (Lejupielādēt)

Šoreiz parunāsim ne tieši par GNU/Linux kā tādu, bet rīku kas var ietaupīt laiku un nervus cilvēkiem kuriem ir vairāki datori starp kuriem kādā veidā jāsinhronizē dati, būtu, piemēram, tas gan MAC OS X, gan Windows, gan Linux un piedevām vel kāds Android viedtālrunis. Parasti tas tiek darīts aizsūtot sev e-pastu ar vajadzīgiem datiem. Ja datu apjoms ir liels, tad nākas sūtīt sev vairākus e-pastus dēļ e-pasta pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem un vienkārši tāpēc, ka augšupielādēt mazus failus ir ātrāk nekā vienu lielu. Vai vienmēr nēsāt līdzi kādu zibatmiņu, taču tā mēdz arī aizmirsties, visi taču esam cilvēki! Šie varianti nav īpaši ērti, taču tagad ir lielisks pakalpojums kā Dropbox kurš var ietaupīt laiku, atvieglot datu sinhronizāciju starp ierīcēm!

Dropbox piedāvā ļoti vienkāršu risinājumu – piereģistrējies viņu mājaslapā, tev uzreiz tiek doti 2GB atmiņas kur var likt savus datus, tālāk tev piedāvā lejupielādēt un uzinstalēt Dropbox klientu uz sava datora, pagaidām tikai MAC, Windows un GNU/Linux lietotājiem, kā arī sinhronizēt to ar mobilajām ierīcēm, oficiāli piedāvā ar iPad/iPhone, Android un Blackberry, taču ir iespējams sinhronizēt ari ar citiem telefoniem, ja to kārtīgi pameklē internetā.

Uzinstalējot Dropbox klientu, tev liek izvēlēties kur novietot Dropbox sinhronizācijas mapi. Datu sinhronizācija pēc tam notiek ļoti vienkārši – tu izveido mapes un ievieto datnes iekš Dropbox mapes kad vien vēlies un tas tiek sinhronizēts ar Dropbox serveru un nākošreiz ieslēdzot citu datoru un savienojoties ar internetu, ja arī uz tā ir uzinstalēts Dropbox klients, tiek pārbaudīts vai ir kādi jaunumi un ja ir tad sinhronizē uz servera esošos datus ar tavu ierīci. Tātad, viss ko tu ieliec iekš Dropbox mapes automātiski un bez galvassāpēm pārvietojas uz visām ierīcēm un viss ko tu izdzēs Dropbox mapē no jebkuras ierīces dzēšas arī uz servera un tas nozīmē ka arī uz visām tevis pievienotajām ierīcēm. Ērti!

Bet tas vēl nav viss. Dropbox piedāvā arī veidot publiskas mapes kuras būs pieejamas publikai, bet ja tu neesi tik drošs dāvāt datus visiem, tad vari padalīties ar kādu ciu cilvēku ar sevis izvēlēto mapi – visu ko viņš ieliks mapē būs redzams arī tev.

Protams, tu vienmēr varēsi piekļūt saviem datiem neatkarīgi no tā vai tev līdzi ir savs dators vai telefons, Dropbox var lietot arī caur parastāko pārlūkprogrammu vai caur parastāko mobilo telefonu Dropbox mobilajā versijā http://m.dropbox.com.

Ja nu kādam ar 2GB šķiet stipri par maz, tad var palielināt Dropbox kastes ietilpību līdz 50GB par 9.99$ mēnesi vai 100GB par 19.99$.

Šis rīks var noderēt ne tikai ikdienā sinhronizējot savu informāciju, bet arī var noderēt mācībās vai labojot tārpainākās sistēmas un veidojot datu rezerves kopijas.

Šādi izskatījās visas mājaslapas pēc uzbrukuma

Lieta tāda – XLAB.lv griežas uz nano.lv hostinga. Jo ilgāk, jo švakāk. Un, lūk piektdien vēlu vakarā bija visai švaki. Citēju:

“Vakar, 19 martā 23:30 serverī “if24″ izmantojot caurumu Linux operētājsistēmas kodolā ļaundari veica hakeru uzbrukumu. Rezultātā dažām tīmekļa lapām bija nomainīti indeksa faili (index.html, index.php). Pa nakti caurums bija novērsts un bija izdarīts viss, lai turpmāk nekas līdzīgs neatkārtotos. Pašlaik notiek datu atjaunošana no rezerves kopijām. Kopēšana būs pabeigta svētdienas vakarā. Atvainojamies par sagādātām neērtībām.”

Turklāt nano.lv admini tā arī neatjaunoja no backup’a xlab.lv. Nācas pašam parakties pa arhīviem un atjaunot manuāli. Drīz hostings tiks nomainīts uz citu, kur admini ne tikai dzer alu, bet arī seko Linux kodola drošības jauninājumiem.

Kādu laiku atpakaļ iekš GoogleReader šķirstot dažādus rakstus, izlasīju šo te garadarbu. Ja godīgi, pēdējā laikā vēl nebiju tik ilgi smējies par datuve.lv rakstiem (laikam nepaspēju visus lasīt, iespējams, tik jocīgu ir vairāk). Saprotu, ka Mac vs. PC kari vēl ilgi turpināsies, bet, ka kāds ir tik zemu kritis, pasūtot bērnu dārza līmeņa reklāmrakstu, to es gan nenojautu. Kā noprotu, ideja bija no it kā vienkārša datorlietotāja mutes iebarot slēpto reklāmu bezmugurkaulnieku ausīs. Jums laikam tas izskatās nedaudz dīvaini, ka GNU/Linux OS veltītā mājaslapā raksta par PC un Mac kariem. Bet man, kā GNU/Linux lietotājam, kurš pie M$ Windows kastes apsēžas tikai piespiedu kārtā darbā vai mācībām universitātē, radās ideja no neitrālā skatpunkta pakritizēt anekdotes veida reklāmrakstu. (vairāk…)

Sveicināti!

Jau ilgāku laiku šeit viss stāv uz vietas, bet apmeklējumi joprojām turas. Varu tikai pateikt, ka dziļi sirdī šo projektu mest pie malas nevienam negribas un negribējās. Projekts sāka pieklust ap vasaras sākumu, jo visi tak esam cilvēki un visi vēlamies atpūsties. Kādam vēl paralēli nācās kaut kur piestrādāt un savest savu dzīvi kārtībā. Un protams, ka cilvēks izvēlēsies likt prioritātes uz to darbiņu par kuru viņš var saņemt kādu atalgojumu.

Tāpēc tagad, mīļie lasītāji – vēlējāmies pateikt, ka sākoties ar jauno mācību gadu (kaut arī viņš ir smagāks par iepriekšējiem) mēs: tintix, eriksz un es (Tvinky) esam nosprieduši ķerties pamazām “vērsim pie ragiem”. Kā arī, mēs ļoti ceram, ka visi pārējie, kam interesē raksti un lietas par Linux mums pievienosies un palīdzēs ar rakstiem, labiem novēlējumiem un komentāriem.

Mazliet tuvāk par maniem rakstu plāniem un idejām

No šodienas esmu sācis pētīt Fedora distributīvu, kas balstās uz RPM pakotnēm. Es nepārgāju uz Fedora tikai tāpēc, ka man kaut kas nepatiktu Ubuntu, es vienkārši gribu izpētīt kaut ko jaunu. Saprast ar ko tad atšķiras RPM pakotnes no DEB, kā tās uzstādīt un cik ātri/viegli es varēšu pierast pie cita distributīva. Tā teikt, vēlos palielināt savas iemaņas Linux pasaulē. Man noteikti pa laikam būs nepieciešama kāda palīdzība no cilvēka, kas šo distributīvu lieto vai ir lietojis kādu ilgāku laiku, tāpēc, ja kāds kādreiz ir gatavs ik pa reizei man palīdzēt, droši atstājiet komentāru (neaizmirstiet profilā norādīt e-pastu, lai es varētu ar jums sazināties).

Cerams, ka lasītājiem nekas nav pret to, ka ik pa laikam aprakstīšu kā tad klājas man ar Fedora iepazīšanu un ar kādām ķibelēm un risinājumiem esmu saskāries. Un protams, būtu ļoti jauki, ja komentāros mani papildinātu – tas tikai palīdzētu kādam citam lietotājam, kas uzskries uz konkrēto rakstu meklējot problēmas risinājumu. Kad Fedora daudz maz būs savest kārtībā ar visiem draiveriem un pārējām lietām, ķeršos pie termināļa apmācīšanas priekš iesācējiem. Pagaidām doma rosās ap video materiāliem – būtu ļoti pateicīgs par ieteikumiem utt.

Paldies!

Cron ir UNIX līdzīgo sistēmu uzdevumu plānošanas (job scheduler) serviss, ar kura palīdzību ar konkrēta lietotāja tiesībām var izpildīt komandas vai skriptus. Ar šo servisu ir iespējams veikt ne tikai sistēmas administrēšanu un uzturēšanu, bet arī daudzus citus uzdevumus, piemēram, lejuplādēt e-pastu no attālināta servera vai veikt savu datu rezerves kopēšanu.

Pamata konfigurācijas fails ir atrodams zem ceļa /etc/crontab. Manā KUbuntu distributīvā noklusējuma /etc/crontab fails izskatās apmēram šādi:

(vairāk…)

Brīdinājums: neapdomīgas darbības root režīmā ar termināli var radīt problēmas sistēmas darbībā.

ls

Uzskaita datnes un mapes. Piemērs – ls -l
-l – detalizēts saraksts, parāda datnes īpašnieku un atļaujas
-a – rāda arī slēptās mapes un datnes
-g – tas pats kas -l, tikai neuzrāda datnes īpašnieku
-h – sniedz datņu apskatu cilvēkam saprotamā veidā (piem., MB un KB bitu vietā)
-o – tas pats kas l, tikai nerāda lietotāju grupu informāciju
Ir iespējams arī kombinēt, piemēram, ls -ahog
Vairāk par šo komandu var uzzināt ar komandas man ls palīdzību.

cd

jeb Change Directory maina pašreizējo atrašanās vietu mapēs. Piemēram, cd /mape1/apakšmape1/ ļauj pārvietoties starp jau zināmām mapēm, cd ~/Desktop/ kur ~/ norāda uz pašreizējā lietotāja profila mapi, cd .. – atgriezties mapi augstāk, cd komanda atgriež home mapē.

cp

Copy/Paste komanda kopē datni no vienas mapes otrā, piemēram, cp dokuments.doc /Desktop/, kur dokuments.doc var būt /mape/dokuments.doc kopēt uz jebkuru citu mapi. Kopējot mapes, izmanto cp -r mapesnosaukums /mape1/ – mapesnosaukums mape nokopējas mapē mape1

mv

move komanda pārvieto mapi vai datni no vienas mapes otrā, piemēram, mv dokuments1.odt /Desktop/, vai arī šo pašu komandu var izmantot, mainot datņu nosaukumus, piemēram, mv dokuments1.odt 1dokuments.odt, kā rezultātā dokuments1.odt nomainīs nosaukumu uz 1dokuments.odt

rm

remove komanda dzēš datnes un mapes, piemēram, lai izdzēstu datni, jāizmanto rm datne1.txt, dzēšot mapes, var izmantot rm -r mapes nosaukums vai rmdir mapesnosaukums

ln

link komanda izveido saiti uz datni (Windows piemērs – Shortcut), piemēram, ln –s myfile.doc ~/Desktop/, kur -s veido simbolisku saiti, kura ir ieteicamāka par parasto.

less

less komanda ļauj caurskatīt teksta dokumentus, piemēram, less datne.txt . Iziešanai no programmas izmanto Q taustiņu.

grep

Grep komanda meklē vārdu datnē, piemēram, grep -i xlab melnraksts.txt, kur -i ignorē lielos/mazos burtus, meklē vārdu xlab iekš melnraksts.txt datnes.

man

Manual komanda ļauj caurskatīt kādas komandas iespējas un sniedz aprakstu, piemēram, man ls

nano

Nano ir vienkāršs teksta redaktors, kuru var izmantot ar komandu nano dokuments.txt

locate

Locate komanda meklē datni, piemēram, locate pdf meklēs visas datnes kurām nosaukumā ir pdf, komanda locate *.pdf meklēs visas datnes ar paplašinājumu pdf

clear

Clear komanda attīra iepriekšējos termināļa rezultātus

history

History komanda parāda pēdējās 500 terminālī ievadītas komandas