Ext3 ir Linux noklusējuma failu sistēma jau daudzu gadu garumā, un pamazām jau sāk parādīties tās vecuma pazīmes. Mūsdienās failu apjoms kļūst arvien lielāks, un failu sistēmas vairs nav piemērotas to uzglabāšanai. Ext4 (Fourth extended filesystem) jeb ceturtā, paplašinājuma failu sistēma, kas ir žurnalējošā tipa.

Ext4 ir attīstījusies no vispopulārākas Linux failu sistēmas Ext3. Savukārt Ext3 ir attīstījusies no Ext2. Ext3 ir līdzīgs Ext2, tikai ir pievienota žurnalēšana un novērstas dažas kļūdas, bet Ext4 ir jau modificētas datu struktūras un pati failu sistēma. Rezultātā ir uzlabota jaunās failu sistēmas uzbūve, uzticamība un funkcijas.

Sakarā ar strauji pieaugošu datu apjomu top arvien skaidrāks, ka Ext3 ir jau sasniegusi savas robežas. Maksimālo failu sistēmas izmēru 16 TB var jau izveidot nelielā RAID masīvā. Ext3 ir 32-bitu bloku adresācija un 4 KB datu bloki, tas nozīmē, ka nekādi nevar apiet 16 TB robežu. Ext4 ir pievienota 48-bitu bloku adresācija, tāpēc tam ir 1 EB (exabyte) maksimālais failu sistēmas izmērs un 16 TB maksimālais failu izmērs (1 EB = 1024 PB, 1 PB = 1024 TB, 1 TB = 1024 GB). Kāpēc 48-bitu un nav 64-bitu? Jo 1 EB būs pietiekams ilgu laiku un, līdz tiks sasniegta šī robeža, būs izveidota jauna failu sistēma. Plus vēl ir fakts, ka ar 64-bitu bloku adresāciju būs daudz vairāk būtisku failu sistēmas pārmaiņu nekā ar 48-bitu.

Paplašinājuma(extents) shēma

(vairāk…)

Linux logo - pingvīns Tux

Linux ir brīva un absolūti bezmaksas operētājsistēma, kuras pirmkodi ir atvērti, un jebkurš cilvēks tos var rediģēt.

Linux operētājsistēma sastāv no Linux kodola un GNU utilītprogrammām. Tāpēc šo OS ir pareizāk saukt GNU/Linux. Tomēr ērtības pēc to sauksim vienkārši Linux. Linux un daudzas šai sistēmai paredzētās programmas tiek izlaistas zem GPL licences, tāpēc jebkurš cilvēks var pilnveidot, pārdot un izplatīt šīs programmas bez jebkādiem ierobežojumiem. Vienīgais nosacījums, kurš ir jāievēro – nedrīkst liegt pieeju programmas pirmkodam. Brīvās programmas ir drošas, jo jebkurš var atrast un izlabot kļūdas programmas pirmkodā.

GNU/Linux arhitektūra

Linux kodola pamatus izveidoja Helsinki Universitātes students Linus Torvalds. Viņš rakstīja kodola prototipu, kurš bija līdzīgs UNIX sistēmām, bet prasīja mazāk resursu, lai studenti varētu apgūt UNIX uz sava datora mājās. Linus publiskoja Linux pirmkodus, lai jebkurš varētu palīdzēt uzlabot sistēmu. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un darbs Linux kodola attīstībā un uzlabošanā sākās pilnā sparā. Par Linux logo kļuva pingvīns Tux – Linusa mīļākais dzīvnieks.

Programmētāji no dažādām valstīm pievienojās šim projektam un sāka pilnveidot šo OS. Linux ir aktuāla IT profesionāļu vidū, tāpēc tā guva plašu izplatību. Pirmā oficiāla Linux kodola versija Linux 1.0 bija izlaista 1994. gadā – 3. gadus pēc projekta sākuma. Tik straujš kodola izstrādes process tika nodrošināts pateicoties daudziem profesionāļiem, kuri palīdzēja īstenot Linusa Torvalda ideju.

GNOME grafiskā vide ar izmainītu tēmu

Sākuma Linux ieguva lielu popularitāti, nodrošinot stabilu un ātrdarbīgu platformu Apache tīmekļa serverim. Tā kā Linux un Apache ir bezmaksas produkti, tie stimulēja strauju tīmekļa industrijas attīstību – WWW servisu uzturēšana kļuva vēl lētāka un vienkāršāka. Uz šo brīdi lielākā daļa pasaules tīmekļa serveru darbojas tieši uz Linux platformas.

90to gadu vidū sakās aktīvāks darbs Linux grafiskās vides veidošanā. OS ar tik lielu potenciālu var ne tikai izmantot serveros, bet arī ērti un lietderīgi izmantot personālajos datoros. Tā kā Linux ir brīva programmatūra, jebkurš programmētājs varēja iepazīties ar sistēmas specifiku un sākt rakstīt dažādas programmas. Arī ap grafisko vidi izveidojās līdzīga situācija – startējās vairāki projekti. Vispopulārākās mūsdienu Linux grafiskās vides ir GNOME un KDE. Katrai no tām ir savas priekšrocības, un jebkurš lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.

KDE 4 grafiskā vide

Mūsdienās Linux vidē iespējams darīt gandrīz visu. Šai OS ir uzrakstīti daudzi programmprodukti, kuri izplatās bezmaksas un ļauj risināt dažādus sarežģītus uzdevumus. Datorus ar Linux izmanto dažādās zinātņu jomās, ekonomikā un tehnikā, tai skaitā arī specefektu veidošanā Holivudas filmās vai vienkārši sēdēšanai Internetā.

GNOME grafiskā vide ar 3D efektiem

Vēl viens svarīgs Linux popularitātes faktors ir pašas OS demokrātiskums – Jūs neierobežo programmproduktu autoru licences un noteikumi. Kopā ar Linux nāk daudz programmu, no kurām Jūs sev varat izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Internet Explorer vietā tiek piedāvāts gan Mozilla Firefox, gan Opera, gan Konqueror un citi interneta pārlūki. Microsoft Office vietā Jums ir izvēle starp OpenOffice.org, AbiWord un citiem brīviem ofisa programmu komplektiem.

Tā kā Linux ir brīvs programmprodukts, jebkurš var izlaist savu Linux versiju jeb distributīvu, kurš uzreiz ir gatavs lietošanai. Piemēram, daži no populārākajiem Linux distributīviem ir Ubuntu Linux, OpenSuSE Linux un Mandriva Linux. Var izvēlēties kādu no tiem, brīvi lejuplādēt (vai pasūtīt gatavu disku) un izmēģināt uz sava datora.

Plašāk par Linux distributīviem varēs izlasīt nākamajā rakstā, ko ir sagatavojis Tvinky.