Nācis klajā kārtējais Ubuntu laidiens, kura nosaukums ir Karmiska Koala. Kopumā iespaidi ir ļoti labi, pat lieliski. Uzstādīšana aizņēma tikai apmēram 10 līdz 15 minūtes un kā parasti, nekādi sarežģījumi instalācijas procesā neradās. Jaunajā Ubuntu ir daudz jaunu interesantu lietu, dažas lietas ir savādākas, ir kļuvis pievilcīgās un arī ātrāks. Daudzas jaunās Ubuntu iezīmes varat apskatīt šeit, turklāt dažas no tām ir vērts pieminēt:

• Izmanto Linux kodolu 2.6.31.
• Grafiskās vides izmanto šādas: Gnome 2.28, KDE 4.3, Xfce 4.6.1. (vairāk…)

Daudzi, kas nodarbojas ar video rediģēšanu, ir pazīstami ar tādām programmām kā Pinnacle, Adobe Premiere Pro, Apple iMovie, Final Cut Pro vai Microsoft Movie Maker. Reti kurš izmanto visas šo prorgrammu iespējas. Lielākoties uzdevumi, kuri ir jāveic aprobežojas ar graizīšanu, filtrēšanu un pārkodēšanu.
Lūk, zemāk būs 5 bezmaksas programmu apskats, kuras māk darīt visu augstāk minēto un pat nedaudz vairāk.

(vairāk…)

Daudziem varbūt Ubuntu vai kāds cits distributīvs ielogojas automātiski un neprasa ievadīt paroli, bet citiem nē. Tad tiem, kuriem prasa ievadīt lietotāja vārdu un paroli, un tie, kas sāk jaunu sesiju, tas ir jādara speciālā pieslēgšanās logā (Login Window). Pieslēgšanās loga izskatu jeb motīvu var pamainīt. To var izdarīt pavisam vienkārši.

Sākumā jums ir jāizvēlas mīļākais motīvs. Jūs varat apmeklēt šādas saites, kurās ir diezgan plašs motīvu skaits:

1. http://www.gnome-look.org/ priekš Gnome
2. http://www.kde-look.org/ priekš KDE
3. http://www.xfce-look.org/ priekš Xfce

Protams, ir daudzi citi resursi, kur jūs varat atrast dažādus motīvus. Tie trīs resursi, kurus piedāvāju es, ļoti patīk man pašam. Tad nu es esmu lejupielādēs šo motīvu un vēlos to uzstādīt. Ejam šādu ceļu: System->Administration->Login Windows (šis ceļš ir uz Ubuntu).

(vairāk…)

Noteiktā grafiskā vide cilvekam asociējas ar noteiktu programmatūras pakotni. Kaut gan katra vide nav statiska, resp. programmas var instalēt un noņemt pēc savas gaumes un vajadzībām, toties ir tādas programmas, kuras izmanto visi (nu labi, varbūt gandrīz visi) KDE lietotāji.

KDE specifiskās programmas var atpazīt pēc burta “K” nosaukuma sākumā, retāk-beigās. Burts “K” visbiežāk parādās, aizvietojot līdzīgus pēc skanējuma burtus “c” vai “q” . Kā piemēru var minēt termināla emulatoru Konsole, pārlūku Konqueror, attēlu parlūkošanas programmu Kuickshow un t.m.l.

Saistībā ar to dažreiz rodas jocīgas situācijas: ilgstoši izmantojot KDE, cilvēks aizmirst angļu valodas pareizrakstību (angliski vārds “iekarotājs” ir conqueror, vārds “Konsole” ir pareizs vācu valodā, bet angliski ir jāraksta “console”.

Dažreiz “K” ir pielikts kā priedēklis pie ierastā programmas nosaukuma, piem. KOffice, KTorrent, KSnapshot.

Tiesa, ir daudzas programmas, kas vispār nesatur burtu “K”, kā, piemēram, attēlu pārlūkprogramma Gwenview.

Apskatīsim sīkāk dažas no KDE pamatprogrammām.

(vairāk…)

Neliels ievads:

Ja esat lasījuši iepriekšējos rakstus, tad droši vien zināt, ka Linux’am nav vienas noteiktas grafiskās vides. Linux izskatu var mainīt līdzīgi kā cilvēks apģērbu. Droši vien visi man piekritīs, ka mēs pērkam un valkājam tās drēbes, kuras mums patīk. Linux grafiskā vide ir saprotama, kā noteiktu programmu kopums. Pašas svarīgākās no tām ir logu pārvaldnieks, sistēmas izvēlne un failu pārvaldnieks. Par katru nedauz plašāk:

• Logu pārvaldnieks ir tā programma, kura kontrolē un parāda dažādu programmu logus, tā zīmē loga augšējo joslu kopā ar minimizēšanas, maksimizēšanas un aizvēršanas pogām;
• Sistēmas izvēlne ir programma, caur kuru var palaist citas programmas un utilītas – šeit var vilkt paralēles ar MS Windows Start pogu;
• Savukārt failu pārvaldnieks ir programma, kurā ļauj lietotājam apskatīt un parvaldīt sistēmā esošos failus. Visiem MS Windows lietotājiem failu pārvaldnieks ir labi zināmais explorer.

KDE vide

KDE 4.2 grafiskā vide

KDE jeb K Desktop Environment ir viena no vecākajām Linux (un citu OS) grafiskajām vidēm, kuras izstrāde sākās 1996. gadā kā ērti lietojāma alternatīva GNOME grafiskajai videi. No pirmā skatiena vides izskats nedaudz līdzinās MS Windows Aero, tomēr tas ir maldinoši. KDE nav Windows saskarnes atdarinājums, drīzāk abas grafiskās vides balstās uz līdzīgiem pamatprincipiem, piemēram, sistēmas izvēlne un uzdevumu josla pēc noklusējuma atrodas lejā. Bet tas nenozīmē, ka KDE autoriem nav savu radošu ideju, kuras nepārsteigtu lietotājus ar vienkāršību un ērtu lietojamību. Kā jau daudzās Linux grafiskājās vidēs, arī KDE grafiskajā vidē ir realizētas vairākas virtuālās darbavirsmas.

Lai Jūs neapjuktu informācijas plūsmā, piedāvāju visu apskatīt pēc kārtas. (vairāk…)

Linux logo - pingvīns Tux

Linux ir brīva un absolūti bezmaksas operētājsistēma, kuras pirmkodi ir atvērti, un jebkurš cilvēks tos var rediģēt.

Linux operētājsistēma sastāv no Linux kodola un GNU utilītprogrammām. Tāpēc šo OS ir pareizāk saukt GNU/Linux. Tomēr ērtības pēc to sauksim vienkārši Linux. Linux un daudzas šai sistēmai paredzētās programmas tiek izlaistas zem GPL licences, tāpēc jebkurš cilvēks var pilnveidot, pārdot un izplatīt šīs programmas bez jebkādiem ierobežojumiem. Vienīgais nosacījums, kurš ir jāievēro – nedrīkst liegt pieeju programmas pirmkodam. Brīvās programmas ir drošas, jo jebkurš var atrast un izlabot kļūdas programmas pirmkodā.

GNU/Linux arhitektūra

Linux kodola pamatus izveidoja Helsinki Universitātes students Linus Torvalds. Viņš rakstīja kodola prototipu, kurš bija līdzīgs UNIX sistēmām, bet prasīja mazāk resursu, lai studenti varētu apgūt UNIX uz sava datora mājās. Linus publiskoja Linux pirmkodus, lai jebkurš varētu palīdzēt uzlabot sistēmu. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un darbs Linux kodola attīstībā un uzlabošanā sākās pilnā sparā. Par Linux logo kļuva pingvīns Tux – Linusa mīļākais dzīvnieks.

Programmētāji no dažādām valstīm pievienojās šim projektam un sāka pilnveidot šo OS. Linux ir aktuāla IT profesionāļu vidū, tāpēc tā guva plašu izplatību. Pirmā oficiāla Linux kodola versija Linux 1.0 bija izlaista 1994. gadā – 3. gadus pēc projekta sākuma. Tik straujš kodola izstrādes process tika nodrošināts pateicoties daudziem profesionāļiem, kuri palīdzēja īstenot Linusa Torvalda ideju.

GNOME grafiskā vide ar izmainītu tēmu

Sākuma Linux ieguva lielu popularitāti, nodrošinot stabilu un ātrdarbīgu platformu Apache tīmekļa serverim. Tā kā Linux un Apache ir bezmaksas produkti, tie stimulēja strauju tīmekļa industrijas attīstību – WWW servisu uzturēšana kļuva vēl lētāka un vienkāršāka. Uz šo brīdi lielākā daļa pasaules tīmekļa serveru darbojas tieši uz Linux platformas.

90to gadu vidū sakās aktīvāks darbs Linux grafiskās vides veidošanā. OS ar tik lielu potenciālu var ne tikai izmantot serveros, bet arī ērti un lietderīgi izmantot personālajos datoros. Tā kā Linux ir brīva programmatūra, jebkurš programmētājs varēja iepazīties ar sistēmas specifiku un sākt rakstīt dažādas programmas. Arī ap grafisko vidi izveidojās līdzīga situācija – startējās vairāki projekti. Vispopulārākās mūsdienu Linux grafiskās vides ir GNOME un KDE. Katrai no tām ir savas priekšrocības, un jebkurš lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.

KDE 4 grafiskā vide

Mūsdienās Linux vidē iespējams darīt gandrīz visu. Šai OS ir uzrakstīti daudzi programmprodukti, kuri izplatās bezmaksas un ļauj risināt dažādus sarežģītus uzdevumus. Datorus ar Linux izmanto dažādās zinātņu jomās, ekonomikā un tehnikā, tai skaitā arī specefektu veidošanā Holivudas filmās vai vienkārši sēdēšanai Internetā.

GNOME grafiskā vide ar 3D efektiem

Vēl viens svarīgs Linux popularitātes faktors ir pašas OS demokrātiskums – Jūs neierobežo programmproduktu autoru licences un noteikumi. Kopā ar Linux nāk daudz programmu, no kurām Jūs sev varat izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Internet Explorer vietā tiek piedāvāts gan Mozilla Firefox, gan Opera, gan Konqueror un citi interneta pārlūki. Microsoft Office vietā Jums ir izvēle starp OpenOffice.org, AbiWord un citiem brīviem ofisa programmu komplektiem.

Tā kā Linux ir brīvs programmprodukts, jebkurš var izlaist savu Linux versiju jeb distributīvu, kurš uzreiz ir gatavs lietošanai. Piemēram, daži no populārākajiem Linux distributīviem ir Ubuntu Linux, OpenSuSE Linux un Mandriva Linux. Var izvēlēties kādu no tiem, brīvi lejuplādēt (vai pasūtīt gatavu disku) un izmēģināt uz sava datora.

Plašāk par Linux distributīviem varēs izlasīt nākamajā rakstā, ko ir sagatavojis Tvinky.