Login



XLAB baneris
Mūsu draugi

http://lata.org.lv/

http://linux.edu.lv/

http://atveries.lv/

http://www.linuxinfo.lv/

Raksts(i) ar birku ‘GTK+’

Fluxbox grafiskā virsma

Lielākā daļa mūsdienu cilvēku, kuri pāriet no citām operētājsistēmām uz Linux, saskaras ar GNOME vai KDE darbvirsmām. Tieši pateicoties GNOME un KDE ērtumam, funkcionalitātei un skaistumam, Linux darbstacijas kļūst arvien populārākas, jo GNOME un KDE darbvirsmas pārspēj Microsoft Windows grafisko virsmu (explorer.exe) stabilitātē, funkcionalitātē, ātrumā un pēc modificēšanas iespējām, ko sniedz atklātais pirmkods. Taču GNOME un KDE nav vienīgās uzmanības cienīgās darbvirsmas. Ir vērts ieskatīties arī tādās alternatīvās kā vieglajā un ērtajā XFCE, KDE vieglais variants LXDE. Šoreiz apskatīsim kaut ko vieglāku, minimālistiskāku, vairāk uz profesionālo līmeni un vecākai aparatūrai domātu Fluxbox. (vairāk…)

LXDE grafiskā vide

lxde_logoRokoties internetā un meklējot interesantas lietas par Debian (tas notika lekcijas laikā, jo pasniedzējs kaut kur bija pazudis) uzgāju pavisam svaigu grafisko vidi LXDE. “Lightweight X11 Desktop Environment” ir pavisam jauna grafiskā vide, kura ir startējusi 2006 gadā. Šo vidi ir radījis kāds Taivānas hakeris vārda Hong Jen Yee. Šodien LXDE komanda ir kļuvusi par starptautisku kopienu, kurā ir iesaistījušies programmētāji, dizaineri no visas pasaules. LXDE, tāpat kā KDE, GNOME, Xfce ir bezmaksas un atvērtā koda darbvirsmas vide, kas ir domāta Unix saimes OS. LXDE ir veidots C programmēšanas valodā un izmanto GTK+ rīkkopu.

Grafiskā vide LXDE

Grafiskā vide LXDE

(vairāk…)

Xfce grafiskā vide

Xfce – viegla grafiskā vide, kura ir paredzēta dažādām Unix līdzīgajām operētājsistēmām. Tā ir izgatavota tā, lai palielinātu produktivitāti. Tā ļauj strādāt un izpildīt uzdevumus ātri, saglabājot sistēmas resursus.” – Olivers Fourdans, Xfce radītājs.

xfce_logoXfce ir grafiskā vide, tāpat kā GNOME vai KDE, kura ir domāta UNIX līdzīgajām operētājsistēmām, tādām kā GNU/Linux, NetBSD, OpenBSD, Solaris u.c. Izstrādātāji ir izvirzījuši vairākas prasības: Xfce ir jāstrādā ātri, tai ir jābūt efektīvai, maz resursu prasīgai, tajā pašā laikā, tai ir jābūt ērti lietojamai un vizuāli pievilcīgai grafiskajai videi, kuras arī tiek ļoti veiksmīgi realizētas.

Xfce pasaulē nāca 1996. gadā. Sākotnēji tās nosaukums bija XFce kā “XForms Common Environment”. Kopš tās izveidošanas, Xfce ir pārrakstīta divas reizes un vairs neizmanto XForms instrumentu, bet nosaukums ir saglabājies tāds pats, tikai ne  vairs XFce, bet gan  vienkārši Xfce. Pirmā versija Xfce ļoti atgādināja komerciālo CDE, kas arī ir domāta UNIX līdzīgajām OS, bet katrā nākamajā versijā Xfce krasi mainījās. Tagad Xfce pamatā ir GTK+2, un tā izmanto logu menedžeri Xfwm un failu pārvaldnieku Thunar (zemāk, attēlā redzams). Xfce ir labi piemērots vecākai aparatūrai.

Xfce iemieso tradicionālo UNIX filozofiju, t.i. modularitāti un iespēju atkārtotai lietošanai. Tās funkcionālās komponentes ir ievietotas  atsevišķās lietojumprogrammās, tādējādi lietotājs var konfigurēt sistēmu efektīvāk.

(vairāk…)

Attēlu redaktors GIMP

06_005_gimp

Ar šo rakstu gribu aizsākt jaunu sēriju, kura tiks veltīta attēlu apstrādei programmā GIMP. Kāpēc tieši GIMP? Tāpēc, ka šī programma lieliski darbojas Linux vidē. :)
Tehnika progresē, vecās labās fotofilmas uzskatām par pagātni, tāpēc mūsdienās gandrīz katrs cilvēks ik uz soļa sastopas ar digitālo fotogrāfiju un tās trūkumiem. Fotogrāfijas jārediģē, jo pat ļoti laba un dārga optika nevar garantēt perfektu rezultātu.

Lielākā daļa pamācību ir domāta cilvēkiem, kuri profesionāli nodarbojas ar fotogrāfiju un ir grūti uztveramas parastiem amatieriem, tāpēc arī radās ideja izveidot kaut ko vienkāršu un saprotamu, neizmantojot speciālus terminus. Tuvākos rakstos apskatīsim, kā ievērojami var uzlabot digitālās fotogrāfijas kvalitāti “mājas apstākļos”, bet, pirms sāksim mūsu praktisko daļu, gribas nedaudz pastāstīt par GIMP.

Daudzi uzskata, ka GIMP ir tirgus līdera Adobe Photoshop lēts atdarinājums. Īstenībā tas tā nav. GIMP tika veidots nevis kā komercprodukts, bet gan kā projekts, kuru īstenojot, tika ņemti vērā lietotāju priekšlikumi un idejas, tas ir kopdarbs, kura mērķis ir rādīt lietotājam draudzīgu un noderīgu programmu bez liekām funkcijām.
Photoshop filozofija ir līdzīga mobilo telefonu tirgus filozofijai. Kāpēc cilvēkam ir jāpērk jauns telefons? Tāpēc, ka visi tā dara! Tāpēc,ka ar neaktuālu modeli cilvēku uzskatīs par vecmodīgu! Bet, sakiet godīgi – kādas no opcijām, kuras ir iekļautas JŪSU telefonā Jūs izmantojāt regulāri? Vai TIEŠĀM ir tik vajadzīga fotokamera, diktofons, music composer, sirdspukstu skaitītājs un tamlīdzīgās “fīčas” ? Es uzskatu, ka tieši tāda ir Photoshop filozofija. Augsts reitings + programma ar kaudzi nevajadzīgo opciju un pielikumu, par kuru eksistenci lietotāji pat nenojauš, nerunājot par izmantošanu. Es nesaku, ka Photoshop ir slikta programma. Tā ir ļoti laba, tomēr pilnā mērā to var izmantot tikai profesionāļi. Bet lielākai daļai lietotāju šī programma atrodas datorā ar mērķi rediģēt “home photo”. Un tieši tāpēc, ka tā “visi dara”, tāpēc, ka visi lieto Photoshop un cilvēks jūtas vienkārši neērti, ja viņam rodas iespēja izmantot citu programmu. Viņš pierada pie viena produkta un nenojauš, ka ir IZVĒLE!

(vairāk…)


RSS barotne
Seko līdzi Twitter’ī