Linux logo - pingvīns Tux
Linux ir brīva un absolūti bezmaksas operētājsistēma, kuras pirmkodi ir atvērti, un jebkurš cilvēks tos var rediģēt.
Linux operētājsistēma sastāv no Linux kodola un GNU utilītprogrammām. Tāpēc šo OS ir pareizāk saukt GNU/Linux. Tomēr ērtības pēc to sauksim vienkārši Linux. Linux un daudzas šai sistēmai paredzētās programmas tiek izlaistas zem GPL licences, tāpēc jebkurš cilvēks var pilnveidot, pārdot un izplatīt šīs programmas bez jebkādiem ierobežojumiem. Vienīgais nosacījums, kurš ir jāievēro – nedrīkst liegt pieeju programmas pirmkodam. Brīvās programmas ir drošas, jo jebkurš var atrast un izlabot kļūdas programmas pirmkodā.
GNU/Linux arhitektūra
Linux kodola pamatus izveidoja Helsinki Universitātes students Linus Torvalds. Viņš rakstīja kodola prototipu, kurš bija līdzīgs UNIX sistēmām, bet prasīja mazāk resursu, lai studenti varētu apgūt UNIX uz sava datora mājās. Linus publiskoja Linux pirmkodus, lai jebkurš varētu palīdzēt uzlabot sistēmu. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un darbs Linux kodola attīstībā un uzlabošanā sākās pilnā sparā. Par Linux logo kļuva pingvīns Tux – Linusa mīļākais dzīvnieks.
Programmētāji no dažādām valstīm pievienojās šim projektam un sāka pilnveidot šo OS. Linux ir aktuāla IT profesionāļu vidū, tāpēc tā guva plašu izplatību. Pirmā oficiāla Linux kodola versija Linux 1.0 bija izlaista 1994. gadā – 3. gadus pēc projekta sākuma. Tik straujš kodola izstrādes process tika nodrošināts pateicoties daudziem profesionāļiem, kuri palīdzēja īstenot Linusa Torvalda ideju.
GNOME grafiskā vide ar izmainītu tēmu
Sākuma Linux ieguva lielu popularitāti, nodrošinot stabilu un ātrdarbīgu platformu Apache tīmekļa serverim. Tā kā Linux un Apache ir bezmaksas produkti, tie stimulēja strauju tīmekļa industrijas attīstību – WWW servisu uzturēšana kļuva vēl lētāka un vienkāršāka. Uz šo brīdi lielākā daļa pasaules tīmekļa serveru darbojas tieši uz Linux platformas.
90to gadu vidū sakās aktīvāks darbs Linux grafiskās vides veidošanā. OS ar tik lielu potenciālu var ne tikai izmantot serveros, bet arī ērti un lietderīgi izmantot personālajos datoros. Tā kā Linux ir brīva programmatūra, jebkurš programmētājs varēja iepazīties ar sistēmas specifiku un sākt rakstīt dažādas programmas. Arī ap grafisko vidi izveidojās līdzīga situācija – startējās vairāki projekti. Vispopulārākās mūsdienu Linux grafiskās vides ir GNOME un KDE. Katrai no tām ir savas priekšrocības, un jebkurš lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.
KDE 4 grafiskā vide
Mūsdienās Linux vidē iespējams darīt gandrīz visu. Šai OS ir uzrakstīti daudzi programmprodukti, kuri izplatās bezmaksas un ļauj risināt dažādus sarežģītus uzdevumus. Datorus ar Linux izmanto dažādās zinātņu jomās, ekonomikā un tehnikā, tai skaitā arī specefektu veidošanā Holivudas filmās vai vienkārši sēdēšanai Internetā.
GNOME grafiskā vide ar 3D efektiem
Vēl viens svarīgs Linux popularitātes faktors ir pašas OS demokrātiskums – Jūs neierobežo programmproduktu autoru licences un noteikumi. Kopā ar Linux nāk daudz programmu, no kurām Jūs sev varat izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Internet Explorer vietā tiek piedāvāts gan Mozilla Firefox, gan Opera, gan Konqueror un citi interneta pārlūki. Microsoft Office vietā Jums ir izvēle starp OpenOffice.org, AbiWord un citiem brīviem ofisa programmu komplektiem.
Tā kā Linux ir brīvs programmprodukts, jebkurš var izlaist savu Linux versiju jeb distributīvu, kurš uzreiz ir gatavs lietošanai. Piemēram, daži no populārākajiem Linux distributīviem ir Ubuntu Linux, OpenSuSE Linux un Mandriva Linux. Var izvēlēties kādu no tiem, brīvi lejuplādēt (vai pasūtīt gatavu disku) un izmēģināt uz sava datora. 
Plašāk par Linux distributīviem varēs izlasīt nākamajā rakstā, ko ir sagatavojis Tvinky.
