Brīdinājums: neapdomīgas darbības root režīmā ar termināli var radīt problēmas sistēmas darbībā.

ls

Uzskaita datnes un mapes. Piemērs – ls -l
-l – detalizēts saraksts, parāda datnes īpašnieku un atļaujas
-a – rāda arī slēptās mapes un datnes
-g – tas pats kas -l, tikai neuzrāda datnes īpašnieku
-h – sniedz datņu apskatu cilvēkam saprotamā veidā (piem., MB un KB bitu vietā)
-o – tas pats kas l, tikai nerāda lietotāju grupu informāciju
Ir iespējams arī kombinēt, piemēram, ls -ahog
Vairāk par šo komandu var uzzināt ar komandas man ls palīdzību.

cd

jeb Change Directory maina pašreizējo atrašanās vietu mapēs. Piemēram, cd /mape1/apakšmape1/ ļauj pārvietoties starp jau zināmām mapēm, cd ~/Desktop/ kur ~/ norāda uz pašreizējā lietotāja profila mapi, cd .. – atgriezties mapi augstāk, cd komanda atgriež home mapē.

cp

Copy/Paste komanda kopē datni no vienas mapes otrā, piemēram, cp dokuments.doc /Desktop/, kur dokuments.doc var būt /mape/dokuments.doc kopēt uz jebkuru citu mapi. Kopējot mapes, izmanto cp -r mapesnosaukums /mape1/ – mapesnosaukums mape nokopējas mapē mape1

mv

move komanda pārvieto mapi vai datni no vienas mapes otrā, piemēram, mv dokuments1.odt /Desktop/, vai arī šo pašu komandu var izmantot, mainot datņu nosaukumus, piemēram, mv dokuments1.odt 1dokuments.odt, kā rezultātā dokuments1.odt nomainīs nosaukumu uz 1dokuments.odt

rm

remove komanda dzēš datnes un mapes, piemēram, lai izdzēstu datni, jāizmanto rm datne1.txt, dzēšot mapes, var izmantot rm -r mapes nosaukums vai rmdir mapesnosaukums

ln

link komanda izveido saiti uz datni (Windows piemērs – Shortcut), piemēram, ln –s myfile.doc ~/Desktop/, kur -s veido simbolisku saiti, kura ir ieteicamāka par parasto.

less

less komanda ļauj caurskatīt teksta dokumentus, piemēram, less datne.txt . Iziešanai no programmas izmanto Q taustiņu.

grep

Grep komanda meklē vārdu datnē, piemēram, grep -i xlab melnraksts.txt, kur -i ignorē lielos/mazos burtus, meklē vārdu xlab iekš melnraksts.txt datnes.

man

Manual komanda ļauj caurskatīt kādas komandas iespējas un sniedz aprakstu, piemēram, man ls

nano

Nano ir vienkāršs teksta redaktors, kuru var izmantot ar komandu nano dokuments.txt

locate

Locate komanda meklē datni, piemēram, locate pdf meklēs visas datnes kurām nosaukumā ir pdf, komanda locate *.pdf meklēs visas datnes ar paplašinājumu pdf

clear

Clear komanda attīra iepriekšējos termināļa rezultātus

history

History komanda parāda pēdējās 500 terminālī ievadītas komandas

Atvērtais pirmkods, Linux, bezmaksas programmatūra, drošāki risinājumi mūsdienās paliek arvien aktuālāki, bet ko gan māca mūsdienās skolā? Vai mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, kā to izmantot, kā tas atšķiras no Windows vides? Cik daudziem vispār ir nojausma, ka ir citas Windows alternatīvas?

Manis veiktais eksperiments Latvijas lielākajās skolās nav īpaši iepriecinošs, taču var secināt, ka mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, taču ne visur var izprast tā būtību. (vairāk…)

Labu laiku atpakaļ mēs ieviesām mūsu mājaslapā Vēlmju sarakstu – īpašu sadaļu, lai varētu uzklausīt lasītāju vēlmes. Visvairāk lasītāju nobalsoja par populārāko GNU/Linux distributīvu salīdzinājumu. Beidzot esmu atradis laiku, lai varētu uzrakstīt pieticīgu rakstu par šo tēmu.

Tātad, kāpēc taisos salīdzināt tieši šos distributīvus? Kā jau visiem zināms, nenoliedzami Ubuntu Linux ir pats populārākais distributīvs. Cik esmu lasījis Latvijas forumos, pie mums diezgan populāri distributīvi ir arī Mandriva Linux, Fedora un openSUSE. Un tagad nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.

Ubuntu. Tas ir distributīvs, kurš ir orientēts galvenokārt uz vienkāršību. Darba virsmas versija ir ļoti lietotājam draudzīga. Protams, lietotājam draudzīgs nav tas pats, kas ekspertam draudzīgs, daudzi pieredzējuši GNU/Linux lietotāji un administratori nemaz neatzīst Ubuntu par īstu GNU/Linux distributīvu, jo viss ir pārāk vienkārši un sistēma pati daudz ko automātiski izdara lietotāja vietā – t.i., uzinstalēt sistēmu var pat bērns. Tāpēc tiem, kuriem nepatīk automatizācija un gribas ar savām rokām pieregulēt sistēmu, iesaku pamēģināt Debian GNU/Linux (pats Ubuntu balstās uz šī distributīva). Vēl Ubuntu sevī iekļauj tūkstošiem jaunāko pakotņu ar visdažādāko brīvo programmatūru un spēlēm, kuras var automātiski lejuplādēt no Interneta un uzinstalēt uz sava datora. Noklusētā grafiskā vide šim distributīvam ir GNOME. No kubuntu.org mājaslapas var lejuplādēt Ubuntu brāli – KUbuntu (lietoju tieši šo). Tas ir tas pats distributīvs, bet ar KDE grafisko vidi.

Ubuntu ik pēc laika izlaiž arī speciālās LTS (Long Time Support) versijas, t.i., ar garāku uzturēšanas laiku (3-5 gadi), kuras saņem drošības jauninājumus. Šīs versijas kļūst ļoti stabilas un ir ideāli piemērotas izmantošanai darbstacijās un serveros gan izglītības, gan arī korporatīvajās sfērās.

(vairāk…)

Daudzi Debian lietotāji joprojām izmanto Etch, jo nevēlas neko dzēst, neko mainīt. Es vairāk ka pirms gada esmu instalējis Debian Etch un kad iznāca Lenny versija man neradās doma dzēst Etch un uzstādīt jauno Lenny relīzi. Es izvēlējos vienkāršāku ceļu un iesaku to arī tiem lietotājiem, kuri joprojām lieto Etch. Jūs vara vienkārši atjaunināt sistēmu, līdzīgi kā tas ir ar Ubuntu. Kad nesen parādījās jaunais Ubuntu 9.04, daudzi lietotāji veica vienkāršu sistēmas atjaunināšanu. Kā tas darās uz Ubuntu, xlab jau rakstīja,bet tagad par Debian. (vairāk…)

Bieži vien, lietojot dažādus GNU/Linux distributīvus, mēs saskaramies ar jēdzienu repozitorijs (angl. – repository). Ko tad īsti nozīmē šis vārds? Vienkāršiem cilvēkiem vienkāršiem vārdiem – programmatūras krātuve, piemēram, internetā.

Tagad pēc kārtas paskaidrošu kas un kā notiek.

Pārsvarā visa GNU/Linux domātā programmatūra ir brīva (atvērta koda programmatūra), kuru drīkst izmantot, pavairot un mainīt bez ierobežojumiem. Tāpēc GNU/Linux distributīvu veidotāji parasti vāc kopā konkrētu brīvās programmatūras komplektu un uztur tajā iekļautās programmas (labo kļūdas, atjauno versijas u.tm.). Parasti daļa no šī komplekta nāk līdzi uz distributīva instalācijas CD/DVD. Bet tā kā šis komplekts iekļauj tik daudz programmu (tūkstošiem), ka visas nav iespējams ērti salikt vienā CD/DVD, tiek veidota publiski pieejama krātuve internetā, lai katrs cilvēks var pieinstalēt kaut ko klāt distributīvam, kuru viņš lieto.

Distributīvu veidotāji uztur šāda veida krātuves jeb repozitorijus, lai varētu vienkāršot programmatūras uzstādīšanas, atjaunošanas un meklēšanas iespējas. Turklāt tiek palielināta drošība, jo programmas oficiālajos repozitorijos ir pārbaudītas un digitāli parakstītas.

(vairāk…)

Sveicināti, šajā rakstā es paskaidrošu vienkāršā un saprotamā valodā, kas ir GNOME (GNOME – GNU Network Object Model Environment).

GNOME izstrādātāji:

“GNOME piedāvā divas lietas: GNOME ērto un intuitīvi saprotamo grafisko interfeisu un lielisku platformu izstrādātājiem, kuri var veidot lietojumprogrammas, kuras lieliski iekļaujas GNOME grafiskajā vidē.”

GNOME logo

Vispirms nedaudz iepazīstināšu Jūs ar GNOME rašanās vēsturi. Viss sākās 1996. gadā, kad Microsoft bija laidis klajā Windows 95, kuram bija samērā labi izstrādāta grafiskā vide. Priekš Linux uz to brīdi bija izstrādāts KDE, bet bija entuziasti, kuri vēlējās izveidot savu grafisko vidi. Un 1997. gadā parādījās jauns projekts GNOME (GNU Network Object Model Environment). Vēlāk to sāka saukt vienkārši par GNOME. (vairāk…)