Uzinstalējot kādu GNU/Linux distributīvu, piemēram, Ubuntu, pirms sistēmas startēšanas mēs bieži vien redzam kaut kādu sarakstu ar sistēmas kodoliem u.tml. Rodas jautājums – kas tas ir? BIOS vai kaut kas līdzīgs? Nē.

Patiesībā tas, ko mēs redzam pēc BIOS ekrāna un pirms Linux kodola ielādes, ir GNU GRUB sāknētāja izvēlne. Sāknētājs ir īpaša programma, kura pirmā tiek ielādēta no cietā diska atmiņā. Sāknētājs ielādē operētājsistēmas kodolu no cietā diska atmiņā un nodod tam datora vadību. Bet kāpēc dažādiem GNU/Linux distributīviem vispār ir nepieciešams sāknētājs? Lūk, daži iemesli, kuru dēļ ir nepieciešams izmantot sāknētāju:

1) Linux kodols nemāk sāknēties pats, to ir jāieraksta operatīvajā atmiņā un jāsāk tā izpildi;

2) Pirmais cietā diska sektors, kuru ielādē BIOS, ir 512 baitus liels. Linux kodola attēls aizņem dažus megabaitus – tāpēc nav iespējams to ierakstīt pirmajā cietā diska sektorā;

3) Uz datora ir jānodrošina dažādu OS sāknēšanas iespēja, piemēram, dualboot režīmā – GNU/Linux un MS Windows u.tml. (vairāk…)

Labu laiku atpakaļ mēs ieviesām mūsu mājaslapā Vēlmju sarakstu – īpašu sadaļu, lai varētu uzklausīt lasītāju vēlmes. Visvairāk lasītāju nobalsoja par populārāko GNU/Linux distributīvu salīdzinājumu. Beidzot esmu atradis laiku, lai varētu uzrakstīt pieticīgu rakstu par šo tēmu.

Tātad, kāpēc taisos salīdzināt tieši šos distributīvus? Kā jau visiem zināms, nenoliedzami Ubuntu Linux ir pats populārākais distributīvs. Cik esmu lasījis Latvijas forumos, pie mums diezgan populāri distributīvi ir arī Mandriva Linux, Fedora un openSUSE. Un tagad nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.

Ubuntu. Tas ir distributīvs, kurš ir orientēts galvenokārt uz vienkāršību. Darba virsmas versija ir ļoti lietotājam draudzīga. Protams, lietotājam draudzīgs nav tas pats, kas ekspertam draudzīgs, daudzi pieredzējuši GNU/Linux lietotāji un administratori nemaz neatzīst Ubuntu par īstu GNU/Linux distributīvu, jo viss ir pārāk vienkārši un sistēma pati daudz ko automātiski izdara lietotāja vietā – t.i., uzinstalēt sistēmu var pat bērns. Tāpēc tiem, kuriem nepatīk automatizācija un gribas ar savām rokām pieregulēt sistēmu, iesaku pamēģināt Debian GNU/Linux (pats Ubuntu balstās uz šī distributīva). Vēl Ubuntu sevī iekļauj tūkstošiem jaunāko pakotņu ar visdažādāko brīvo programmatūru un spēlēm, kuras var automātiski lejuplādēt no Interneta un uzinstalēt uz sava datora. Noklusētā grafiskā vide šim distributīvam ir GNOME. No kubuntu.org mājaslapas var lejuplādēt Ubuntu brāli – KUbuntu (lietoju tieši šo). Tas ir tas pats distributīvs, bet ar KDE grafisko vidi.

Ubuntu ik pēc laika izlaiž arī speciālās LTS (Long Time Support) versijas, t.i., ar garāku uzturēšanas laiku (3-5 gadi), kuras saņem drošības jauninājumus. Šīs versijas kļūst ļoti stabilas un ir ideāli piemērotas izmantošanai darbstacijās un serveros gan izglītības, gan arī korporatīvajās sfērās.

(vairāk…)

Pirms sāksiet lietot Gnome Partition Editor application, neliela teorētiska informācija. Tā ir programma ar grafisko interfeisu kura rediģē partīcijas. GParted izmanto GNU bibliotēkas, lai manipulētu ar iekārtām(HDD) un partīciju tabulām. Tā ir uzrakstīta C++ valodā un izmanto gtkmm grafisko lietotāju interfeisu(GUI). Tā izstrādātajai centušies izvedot pēc iespējas vienkāršāku grafisko interfeisu. GParted ir General Public License(GPL).

Ja esam ieslēguši GParted, mums parādījās programma ne ar pārāk sarežģītu interfeisu, bet ir lietas ko vajadzētu zināt. Esiet uzmanīgi un nesabruciniet savu distributīvu.

(vairāk…)

The Debian Project ir cilvēku apvienība, kuri strādā pie brīvās operētājsistēmas Debian GNU/Linux, saīsinājumā Debian. Uz Debian ir bāzēti daudzi citi distributīvi, piemēram, Ubuntu, Knoppix, Mepis. Debian pieturās pie Unix un brīvās programmatūras principiem. Debian ir universāla operētājsistēmā, tā ir izveidota priekš daudzām un dažādām arhitektūrām. Jaunākajā Debian laidienā(5.0.1 lenny) ietilpst vairāk ka 25 tūkstošu programmatūras pakotņu(bibliotēku) un viss tas ir bez maksas. Debian nav tik draudzīga lietotājam, kā Ubuntu, bet tā strādā ļoti stabili un ātri. Tā izstrādātāji ilgi strādāja pie jaunā laidiena Debian 5.0 lenny un gala rezultāts ir ļoti labs. Turpmāk rakstīšu interesantu informāciju saistībā ar Debian. Piemēram, Debian instalācija vai kā no Debian  4.0 etch tikt pie 5.0 lenny. Tagad, iesākumā, nedaudz teorētiska informācija par Debian.

(vairāk…)

Ar šo rakstu gribu aizsākt jaunu sēriju, kura tiks veltīta attēlu apstrādei programmā GIMP. Kāpēc tieši GIMP? Tāpēc, ka šī programma lieliski darbojas Linux vidē.
Tehnika progresē, vecās labās fotofilmas uzskatām par pagātni, tāpēc mūsdienās gandrīz katrs cilvēks ik uz soļa sastopas ar digitālo fotogrāfiju un tās trūkumiem. Fotogrāfijas jārediģē, jo pat ļoti laba un dārga optika nevar garantēt perfektu rezultātu.

Lielākā daļa pamācību ir domāta cilvēkiem, kuri profesionāli nodarbojas ar fotogrāfiju un ir grūti uztveramas parastiem amatieriem, tāpēc arī radās ideja izveidot kaut ko vienkāršu un saprotamu, neizmantojot speciālus terminus. Tuvākos rakstos apskatīsim, kā ievērojami var uzlabot digitālās fotogrāfijas kvalitāti “mājas apstākļos”, bet, pirms sāksim mūsu praktisko daļu, gribas nedaudz pastāstīt par GIMP.

Daudzi uzskata, ka GIMP ir tirgus līdera Adobe Photoshop lēts atdarinājums. Īstenībā tas tā nav. GIMP tika veidots nevis kā komercprodukts, bet gan kā projekts, kuru īstenojot, tika ņemti vērā lietotāju priekšlikumi un idejas, tas ir kopdarbs, kura mērķis ir rādīt lietotājam draudzīgu un noderīgu programmu bez liekām funkcijām.
Photoshop filozofija ir līdzīga mobilo telefonu tirgus filozofijai. Kāpēc cilvēkam ir jāpērk jauns telefons? Tāpēc, ka visi tā dara! Tāpēc,ka ar neaktuālu modeli cilvēku uzskatīs par vecmodīgu! Bet, sakiet godīgi – kādas no opcijām, kuras ir iekļautas JŪSU telefonā Jūs izmantojāt regulāri? Vai TIEŠĀM ir tik vajadzīga fotokamera, diktofons, music composer, sirdspukstu skaitītājs un tamlīdzīgās “fīčas” ? Es uzskatu, ka tieši tāda ir Photoshop filozofija. Augsts reitings + programma ar kaudzi nevajadzīgo opciju un pielikumu, par kuru eksistenci lietotāji pat nenojauš, nerunājot par izmantošanu. Es nesaku, ka Photoshop ir slikta programma. Tā ir ļoti laba, tomēr pilnā mērā to var izmantot tikai profesionāļi. Bet lielākai daļai lietotāju šī programma atrodas datorā ar mērķi rediģēt “home photo”. Un tieši tāpēc, ka tā “visi dara”, tāpēc, ka visi lieto Photoshop un cilvēks jūtas vienkārši neērti, ja viņam rodas iespēja izmantot citu programmu. Viņš pierada pie viena produkta un nenojauš, ka ir IZVĒLE!

(vairāk…)

Linux logo - pingvīns Tux

Linux ir brīva un absolūti bezmaksas operētājsistēma, kuras pirmkodi ir atvērti, un jebkurš cilvēks tos var rediģēt.

Linux operētājsistēma sastāv no Linux kodola un GNU utilītprogrammām. Tāpēc šo OS ir pareizāk saukt GNU/Linux. Tomēr ērtības pēc to sauksim vienkārši Linux. Linux un daudzas šai sistēmai paredzētās programmas tiek izlaistas zem GPL licences, tāpēc jebkurš cilvēks var pilnveidot, pārdot un izplatīt šīs programmas bez jebkādiem ierobežojumiem. Vienīgais nosacījums, kurš ir jāievēro – nedrīkst liegt pieeju programmas pirmkodam. Brīvās programmas ir drošas, jo jebkurš var atrast un izlabot kļūdas programmas pirmkodā.

GNU/Linux arhitektūra

Linux kodola pamatus izveidoja Helsinki Universitātes students Linus Torvalds. Viņš rakstīja kodola prototipu, kurš bija līdzīgs UNIX sistēmām, bet prasīja mazāk resursu, lai studenti varētu apgūt UNIX uz sava datora mājās. Linus publiskoja Linux pirmkodus, lai jebkurš varētu palīdzēt uzlabot sistēmu. Atsaucās ļoti daudz cilvēku, un darbs Linux kodola attīstībā un uzlabošanā sākās pilnā sparā. Par Linux logo kļuva pingvīns Tux – Linusa mīļākais dzīvnieks.

Programmētāji no dažādām valstīm pievienojās šim projektam un sāka pilnveidot šo OS. Linux ir aktuāla IT profesionāļu vidū, tāpēc tā guva plašu izplatību. Pirmā oficiāla Linux kodola versija Linux 1.0 bija izlaista 1994. gadā – 3. gadus pēc projekta sākuma. Tik straujš kodola izstrādes process tika nodrošināts pateicoties daudziem profesionāļiem, kuri palīdzēja īstenot Linusa Torvalda ideju.

GNOME grafiskā vide ar izmainītu tēmu

Sākuma Linux ieguva lielu popularitāti, nodrošinot stabilu un ātrdarbīgu platformu Apache tīmekļa serverim. Tā kā Linux un Apache ir bezmaksas produkti, tie stimulēja strauju tīmekļa industrijas attīstību – WWW servisu uzturēšana kļuva vēl lētāka un vienkāršāka. Uz šo brīdi lielākā daļa pasaules tīmekļa serveru darbojas tieši uz Linux platformas.

90to gadu vidū sakās aktīvāks darbs Linux grafiskās vides veidošanā. OS ar tik lielu potenciālu var ne tikai izmantot serveros, bet arī ērti un lietderīgi izmantot personālajos datoros. Tā kā Linux ir brīva programmatūra, jebkurš programmētājs varēja iepazīties ar sistēmas specifiku un sākt rakstīt dažādas programmas. Arī ap grafisko vidi izveidojās līdzīga situācija – startējās vairāki projekti. Vispopulārākās mūsdienu Linux grafiskās vides ir GNOME un KDE. Katrai no tām ir savas priekšrocības, un jebkurš lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.

KDE 4 grafiskā vide

Mūsdienās Linux vidē iespējams darīt gandrīz visu. Šai OS ir uzrakstīti daudzi programmprodukti, kuri izplatās bezmaksas un ļauj risināt dažādus sarežģītus uzdevumus. Datorus ar Linux izmanto dažādās zinātņu jomās, ekonomikā un tehnikā, tai skaitā arī specefektu veidošanā Holivudas filmās vai vienkārši sēdēšanai Internetā.

GNOME grafiskā vide ar 3D efektiem

Vēl viens svarīgs Linux popularitātes faktors ir pašas OS demokrātiskums – Jūs neierobežo programmproduktu autoru licences un noteikumi. Kopā ar Linux nāk daudz programmu, no kurām Jūs sev varat izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Internet Explorer vietā tiek piedāvāts gan Mozilla Firefox, gan Opera, gan Konqueror un citi interneta pārlūki. Microsoft Office vietā Jums ir izvēle starp OpenOffice.org, AbiWord un citiem brīviem ofisa programmu komplektiem.

Tā kā Linux ir brīvs programmprodukts, jebkurš var izlaist savu Linux versiju jeb distributīvu, kurš uzreiz ir gatavs lietošanai. Piemēram, daži no populārākajiem Linux distributīviem ir Ubuntu Linux, OpenSuSE Linux un Mandriva Linux. Var izvēlēties kādu no tiem, brīvi lejuplādēt (vai pasūtīt gatavu disku) un izmēģināt uz sava datora.

Plašāk par Linux distributīviem varēs izlasīt nākamajā rakstā, ko ir sagatavojis Tvinky.