Moblin ir jauna, daudzsološa atvērtā koda OS. Moblin ir balstīta uz Linux platformas, kura ir optimizēta speciāli nākamās paaudzes mobilo sakaru un interneta ierīcēm, netbook’iem un citām sistēmām. Tai MID(Mobile Internet Devices) aplikāciju atbalsts. Tā veidota speciāli Intel Atmo procesoriem, kuri ir ar mazu enerģijas patēriņu. Pirmais iespaids par Moblin ir ļoti labs, viss, kas jau ir izstrādāts strādā ātri un dizains ir acīm ļoti tīkams. (vairāk…)

Sveicināti!

Jau ilgāku laiku šeit viss stāv uz vietas, bet apmeklējumi joprojām turas. Varu tikai pateikt, ka dziļi sirdī šo projektu mest pie malas nevienam negribas un negribējās. Projekts sāka pieklust ap vasaras sākumu, jo visi tak esam cilvēki un visi vēlamies atpūsties. Kādam vēl paralēli nācās kaut kur piestrādāt un savest savu dzīvi kārtībā. Un protams, ka cilvēks izvēlēsies likt prioritātes uz to darbiņu par kuru viņš var saņemt kādu atalgojumu.

Tāpēc tagad, mīļie lasītāji – vēlējāmies pateikt, ka sākoties ar jauno mācību gadu (kaut arī viņš ir smagāks par iepriekšējiem) mēs: tintix, eriksz un es (Tvinky) esam nosprieduši ķerties pamazām “vērsim pie ragiem”. Kā arī, mēs ļoti ceram, ka visi pārējie, kam interesē raksti un lietas par Linux mums pievienosies un palīdzēs ar rakstiem, labiem novēlējumiem un komentāriem.

Mazliet tuvāk par maniem rakstu plāniem un idejām

No šodienas esmu sācis pētīt Fedora distributīvu, kas balstās uz RPM pakotnēm. Es nepārgāju uz Fedora tikai tāpēc, ka man kaut kas nepatiktu Ubuntu, es vienkārši gribu izpētīt kaut ko jaunu. Saprast ar ko tad atšķiras RPM pakotnes no DEB, kā tās uzstādīt un cik ātri/viegli es varēšu pierast pie cita distributīva. Tā teikt, vēlos palielināt savas iemaņas Linux pasaulē. Man noteikti pa laikam būs nepieciešama kāda palīdzība no cilvēka, kas šo distributīvu lieto vai ir lietojis kādu ilgāku laiku, tāpēc, ja kāds kādreiz ir gatavs ik pa reizei man palīdzēt, droši atstājiet komentāru (neaizmirstiet profilā norādīt e-pastu, lai es varētu ar jums sazināties).

Cerams, ka lasītājiem nekas nav pret to, ka ik pa laikam aprakstīšu kā tad klājas man ar Fedora iepazīšanu un ar kādām ķibelēm un risinājumiem esmu saskāries. Un protams, būtu ļoti jauki, ja komentāros mani papildinātu – tas tikai palīdzētu kādam citam lietotājam, kas uzskries uz konkrēto rakstu meklējot problēmas risinājumu. Kad Fedora daudz maz būs savest kārtībā ar visiem draiveriem un pārējām lietām, ķeršos pie termināļa apmācīšanas priekš iesācējiem. Pagaidām doma rosās ap video materiāliem – būtu ļoti pateicīgs par ieteikumiem utt.

Paldies!

Labu laiku atpakaļ mēs ieviesām mūsu mājaslapā Vēlmju sarakstu – īpašu sadaļu, lai varētu uzklausīt lasītāju vēlmes. Visvairāk lasītāju nobalsoja par populārāko GNU/Linux distributīvu salīdzinājumu. Beidzot esmu atradis laiku, lai varētu uzrakstīt pieticīgu rakstu par šo tēmu.

Tātad, kāpēc taisos salīdzināt tieši šos distributīvus? Kā jau visiem zināms, nenoliedzami Ubuntu Linux ir pats populārākais distributīvs. Cik esmu lasījis Latvijas forumos, pie mums diezgan populāri distributīvi ir arī Mandriva Linux, Fedora un openSUSE. Un tagad nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.

Ubuntu. Tas ir distributīvs, kurš ir orientēts galvenokārt uz vienkāršību. Darba virsmas versija ir ļoti lietotājam draudzīga. Protams, lietotājam draudzīgs nav tas pats, kas ekspertam draudzīgs, daudzi pieredzējuši GNU/Linux lietotāji un administratori nemaz neatzīst Ubuntu par īstu GNU/Linux distributīvu, jo viss ir pārāk vienkārši un sistēma pati daudz ko automātiski izdara lietotāja vietā – t.i., uzinstalēt sistēmu var pat bērns. Tāpēc tiem, kuriem nepatīk automatizācija un gribas ar savām rokām pieregulēt sistēmu, iesaku pamēģināt Debian GNU/Linux (pats Ubuntu balstās uz šī distributīva). Vēl Ubuntu sevī iekļauj tūkstošiem jaunāko pakotņu ar visdažādāko brīvo programmatūru un spēlēm, kuras var automātiski lejuplādēt no Interneta un uzinstalēt uz sava datora. Noklusētā grafiskā vide šim distributīvam ir GNOME. No kubuntu.org mājaslapas var lejuplādēt Ubuntu brāli – KUbuntu (lietoju tieši šo). Tas ir tas pats distributīvs, bet ar KDE grafisko vidi.

Ubuntu ik pēc laika izlaiž arī speciālās LTS (Long Time Support) versijas, t.i., ar garāku uzturēšanas laiku (3-5 gadi), kuras saņem drošības jauninājumus. Šīs versijas kļūst ļoti stabilas un ir ideāli piemērotas izmantošanai darbstacijās un serveros gan izglītības, gan arī korporatīvajās sfērās.

(vairāk…)