Uz Debian bāzētiem distributīviem (Xandros, Ubuntu, Damn Small Linux, Knoppix u.c.) nav rc.local datnes, kura ļauj definēt autostart programmas (programmas, kuras sāknējas automātiski). Lai izveidotu tādu datni, jāizpilda dažas zemāk minētās darbības terminālī. (vairāk…)

Labu laiku atpakaļ mēs ieviesām mūsu mājaslapā Vēlmju sarakstu – īpašu sadaļu, lai varētu uzklausīt lasītāju vēlmes. Visvairāk lasītāju nobalsoja par populārāko GNU/Linux distributīvu salīdzinājumu. Beidzot esmu atradis laiku, lai varētu uzrakstīt pieticīgu rakstu par šo tēmu.

Tātad, kāpēc taisos salīdzināt tieši šos distributīvus? Kā jau visiem zināms, nenoliedzami Ubuntu Linux ir pats populārākais distributīvs. Cik esmu lasījis Latvijas forumos, pie mums diezgan populāri distributīvi ir arī Mandriva Linux, Fedora un openSUSE. Un tagad nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.

Ubuntu. Tas ir distributīvs, kurš ir orientēts galvenokārt uz vienkāršību. Darba virsmas versija ir ļoti lietotājam draudzīga. Protams, lietotājam draudzīgs nav tas pats, kas ekspertam draudzīgs, daudzi pieredzējuši GNU/Linux lietotāji un administratori nemaz neatzīst Ubuntu par īstu GNU/Linux distributīvu, jo viss ir pārāk vienkārši un sistēma pati daudz ko automātiski izdara lietotāja vietā – t.i., uzinstalēt sistēmu var pat bērns. Tāpēc tiem, kuriem nepatīk automatizācija un gribas ar savām rokām pieregulēt sistēmu, iesaku pamēģināt Debian GNU/Linux (pats Ubuntu balstās uz šī distributīva). Vēl Ubuntu sevī iekļauj tūkstošiem jaunāko pakotņu ar visdažādāko brīvo programmatūru un spēlēm, kuras var automātiski lejuplādēt no Interneta un uzinstalēt uz sava datora. Noklusētā grafiskā vide šim distributīvam ir GNOME. No kubuntu.org mājaslapas var lejuplādēt Ubuntu brāli – KUbuntu (lietoju tieši šo). Tas ir tas pats distributīvs, bet ar KDE grafisko vidi.

Ubuntu ik pēc laika izlaiž arī speciālās LTS (Long Time Support) versijas, t.i., ar garāku uzturēšanas laiku (3-5 gadi), kuras saņem drošības jauninājumus. Šīs versijas kļūst ļoti stabilas un ir ideāli piemērotas izmantošanai darbstacijās un serveros gan izglītības, gan arī korporatīvajās sfērās.

(vairāk…)

Ir dzirdēts: “Linux ir bezmaksas!”, “Linux ir atvērtā koda” u.c. Jā, Linux kodols tik tiešām ir atvērtā koda un ir bezmaksas. Bet ar “pliku” Linux kodolu vien neko nevar iesākt, tāpēc parādās tāds jēdziens kā distributīvs. Kas tādā gadījumā vispār ir distributīvs? Distributīvs ir Linux kodols, kurš ir “apaudzēts” ar programmām. Tas viss kopā veido vienotu operētājsistēmu, ar kuru var strādāt.

Lai vieglāk uztvertu distributīva jēdzienu, to var salīdzināt ar picu. Linux kodols ir kā mīkla, bet dažādas programmas ir kā pārējās picas sastāvdaļas, kuras ir virsū uz mīklas. Mīklas recepte parasti ir viena un tā pati, bet pārējās picas sastāvdaļas katrs var brīvi izvēlēties – vienam garšo pica ar salami, citiem garšo pica ar malto gaļu utt. Sekojoši katrs var taisīt picu pēc savas gaumes. Tas nozīmē to, ka distributīva veidotāji (retāk, kad ir viens veidotājs) ir izvēlējušies kādās programmas iekļaut vai neiekļaut savā distributīvā. Iekļautās programmas nosaka distributīvu: grafisko vidi, pakotņu menedžeri, Interneta pārlūkprogrammu, audio/video atskaņotāju, u.c., bet pārsvarā Linux kodols ir viens un tas pats.

Distributīva veidotāji var izveidot paši savas programmas un vēlāk tās iekļaut savā distributīvā. Tā kā Linux ir brīvs, neviens neliedz tam pievienot klāt arī maksas programmas, kā tas notiek Mandriva PowerPack, Red Hat Enterprise Linux u.c. Ļoti bieži ir sastopami tādi Linux distributīvi, kas ir bezmaksas, bet par palīdzības sniegšanu ir jāmaksā (angļu valodā šādu palīdzību sauc par – support). Protams, neviens neliedz meklēt bezmaksas palīdzību Google,  mūsu mājaslapā un citos Linux resursos Internetā.

Neviens distributīvs neliedz uzstādīt citas programmas, kuras nebija iekļautas distributīvā. Piemēram, Ubuntu Linux’ā nav iekļauta Skype programma, bet jebkurš lietotājs var lejupielādēt Skype versiju priekš sava distributīvā un uzstādīt to.

Lielākā daļa Linux programmu izstrādātāju piedāvā lejupielādēt pakotni priekš populārākajiem distributīviem, kas atvieglo tās uzstādīšanu. Zemāk var aplūkot kā tas izskatās Skype mājaslapā.

Attēlā var redzēt, ka skype mājaslapā tiek piedāvāts lejupielādēt programmu priekš populārākajiem distributīviem kā: Ubuntu, Debian, Fedora, OpenSUSE, Mandriva, CentOS, Xandros (bilde ir links uz saiti)

(vairāk…)