The Debian Project ir cilvēku apvienība, kuri strādā pie brīvās operētājsistēmas Debian GNU/Linux, saīsinājumā Debian. Uz Debian ir bāzēti daudzi citi distributīvi, piemēram, Ubuntu, Knoppix, Mepis. Debian pieturās pie Unix un brīvās programmatūras principiem. Debian ir universāla operētājsistēmā, tā ir izveidota priekš daudzām un dažādām arhitektūrām. Jaunākajā Debian laidienā(5.0.1 lenny) ietilpst vairāk ka 25 tūkstošu programmatūras pakotņu(bibliotēku) un viss tas ir bez maksas. Debian nav tik draudzīga lietotājam, kā Ubuntu, bet tā strādā ļoti stabili un ātri. Tā izstrādātāji ilgi strādāja pie jaunā laidiena Debian 5.0 lenny un gala rezultāts ir ļoti labs. Turpmāk rakstīšu interesantu informāciju saistībā ar Debian. Piemēram, Debian instalācija vai kā no Debian  4.0 etch tikt pie 5.0 lenny. Tagad, iesākumā, nedaudz teorētiska informācija par Debian.

(vairāk…)

Ir gadījies, ka uz Ubuntu, Debian vai citos distributīvos pēc instalācijas nav skaņas. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, skaņas karti neatpazīst – “no detceted”! Var gadīties tā, jums ir divas skaņas kartes – integrētā un ārējā. Jūs vienmēr lietojat ārējo skaņas karti bet skaņas nav.  Tas ir tāpēc,  ka jūsu distributīvs ir izvēlējies iebūvēto skaņas karti, un skaņas signāls iet uz to. Arī draiveros var slēpties visa problēma, bet tas var gadīties tad, kad ir ļoti specifiska skaņas karte. Bet jums nav specifiskas skaņas kartes un ar draiveriem ir viss kārtībā, tad problēma visdrīzāk var slēpties nevis distributīvā, bet gan skaņas kontrolē, kas GNOME vidē parasti atrodas labajā augšējā stūrī, kas pēc izskata līdzinās skaļrunim. KDE vai Xfce tas var atrasties citur, bet parasti skaņas kontrole atrodas tuvumā pulkstenim, līdzīgi ka Windows OS.  Ar dubultklikšķi tiek parādīts skaņas kontroles logs – ALSA mixer, kur mums ir iespēja regulēt skaņu, mikrofona skaļumu, u. c. Varam arī pārslēgt ierīces un pēc šādām darbībām bieži vien tiek atrisinātas visas problēmas ar skaņu.

ALSA(Advanced Linux Sound Architecture) ir Linux kodola komponente un atbild par to, lai līdz skaņas kartei nonāktu signāls. ALSA nomaina sākotnējo OSS (Open Sound System).

Skaņas kontroles panelis (Alsa mixer)

Ir vēl citas iespējas, kā tikt pie skaņas. Ja pēc šī varianta vēl nav skaņas. Izvēloties šādu ceļu:”System ->Preferencies  -> Sound” mūsu acu priekšā parādīsies logs “Sound Preferencies”. Šajā logā mums ir iespēja visu cītīgi testēt un pārliecināties, kur tad jums ir skaņa un kur nav.

Sound Preferences

“Sound Preferences” varam likt lai automātiski nosaka skaņas iekārtu, tas ir “Autodetect”. Varam arī izvēlēties konkrētu iekārtu, piemēram, “ALSA”, ka redzams augšējā attēla. Galu galā, jūs varat visas iekārtas un skaņas notikumus testēt mēģinājumu ceļā un pārliecināties par skaņas esamību vai neesamību.

Kāda no nākamajiem rakstiem, xlab pastāstīs, ka tikt pie skaņas ar konsoles palīdzību, bet pagaidām tas ir viss.

Ir dzirdēts: “Linux ir bezmaksas!”, “Linux ir atvērtā koda” u.c. Jā, Linux kodols tik tiešām ir atvērtā koda un ir bezmaksas. Bet ar “pliku” Linux kodolu vien neko nevar iesākt, tāpēc parādās tāds jēdziens kā distributīvs. Kas tādā gadījumā vispār ir distributīvs? Distributīvs ir Linux kodols, kurš ir “apaudzēts” ar programmām. Tas viss kopā veido vienotu operētājsistēmu, ar kuru var strādāt.

Lai vieglāk uztvertu distributīva jēdzienu, to var salīdzināt ar picu. Linux kodols ir kā mīkla, bet dažādas programmas ir kā pārējās picas sastāvdaļas, kuras ir virsū uz mīklas. Mīklas recepte parasti ir viena un tā pati, bet pārējās picas sastāvdaļas katrs var brīvi izvēlēties – vienam garšo pica ar salami, citiem garšo pica ar malto gaļu utt. Sekojoši katrs var taisīt picu pēc savas gaumes. Tas nozīmē to, ka distributīva veidotāji (retāk, kad ir viens veidotājs) ir izvēlējušies kādās programmas iekļaut vai neiekļaut savā distributīvā. Iekļautās programmas nosaka distributīvu: grafisko vidi, pakotņu menedžeri, Interneta pārlūkprogrammu, audio/video atskaņotāju, u.c., bet pārsvarā Linux kodols ir viens un tas pats.

Distributīva veidotāji var izveidot paši savas programmas un vēlāk tās iekļaut savā distributīvā. Tā kā Linux ir brīvs, neviens neliedz tam pievienot klāt arī maksas programmas, kā tas notiek Mandriva PowerPack, Red Hat Enterprise Linux u.c. Ļoti bieži ir sastopami tādi Linux distributīvi, kas ir bezmaksas, bet par palīdzības sniegšanu ir jāmaksā (angļu valodā šādu palīdzību sauc par – support). Protams, neviens neliedz meklēt bezmaksas palīdzību Google,  mūsu mājaslapā un citos Linux resursos Internetā.

Neviens distributīvs neliedz uzstādīt citas programmas, kuras nebija iekļautas distributīvā. Piemēram, Ubuntu Linux’ā nav iekļauta Skype programma, bet jebkurš lietotājs var lejupielādēt Skype versiju priekš sava distributīvā un uzstādīt to.

Lielākā daļa Linux programmu izstrādātāju piedāvā lejupielādēt pakotni priekš populārākajiem distributīviem, kas atvieglo tās uzstādīšanu. Zemāk var aplūkot kā tas izskatās Skype mājaslapā.

Attēlā var redzēt, ka skype mājaslapā tiek piedāvāts lejupielādēt programmu priekš populārākajiem distributīviem kā: Ubuntu, Debian, Fedora, OpenSUSE, Mandriva, CentOS, Xandros (bilde ir links uz saiti)

(vairāk…)