| X L A B |
| Linux vienkāršā valodā vienkāršiem cilvēkiem. |
Uz Debian bāzētiem distributīviem (Xandros, Ubuntu, Damn Small Linux, Knoppix u.c.) nav rc.local datnes, kura ļauj definēt autostart programmas (programmas, kuras sāknējas automātiski). Lai izveidotu tādu datni, jāizpilda dažas zemāk minētās darbības terminālī. (vairāk…) 
Brīdinājums: darbam tiks izmantots terminālis – ja nemākat ar to rīkoties, tad varbūtība, ka šis raksts Jums noderēs, ir ļoti zema.
Pamatā mājas lietotāju vajadzības tīklu iestatījumu konfigurēšanai Debian/Ubuntu distributīvu lietotājiem pilnīgi pietiek ar grafiskajām utilītām, piemēram, ar dažādām NetworkManager grafiskajām čaulām gan KDE, gan GNOME vidēm. Šīs utilītas ļauj ērti pievienoties dažādiem vadu/bezvadu tīkliem. Tomēr, kad tīkla iestatījumi tiek reti mainīti un netiek izmantotas īpašas fīčas, piemēram, VPN u.tml., tad piedāvāju apskatīt veidu, kā var vienkārši veikt statiskus iestatījumus augstāk minētajiem distributīviem.
(vairāk…)
Savā iepriekšējā rakstā es pastāstīju, kas ir repozitoriji. Šodien es pastāstīšu kā var pievienot papildus DEB pakotņu repozitorijus iekš Ubuntu lielākai programmu izvēlei pakotņu pārvaldniekā.
Nedaudz teorijas. Mums ir jāizdara tikai sekojošais: pakotņu pārvaldniekam ir jāpievieno repozitorija adrese (Uzmanību! Tā nav vienkārši mājaslapas adrese). Adresei ir 4 daļas un tā izskatās šādi (piemērā Skype repozitorijs):
deb http://download.skype.com/linux/repos/debian/ stable non-free
Pirmā daļa jeb deb nozīmē, ka tas ir bināro pakotņu repozitorijs (pirmkoda repozitorijs sākas ar deb-src). Otrā daļa ir repozitorija servera adrese (http://download.skype.com/linux/repos/debian/). Trešā daļa jeb stable norāda, ka tiks izmantotas tikai stabilās programmu versijas (ir vēl experimental, unstable un testing). Ceturtā daļa jeb non-free norāda, ka tiks izmantotas tikai bezmaksas slēgtā koda programmas (Skype programma ar tāda veida licenci). (vairāk…)
Daudzi Debian lietotāji joprojām izmanto Etch, jo nevēlas neko dzēst, neko mainīt. Es vairāk ka pirms gada esmu instalējis Debian Etch un kad iznāca Lenny versija man neradās doma dzēst Etch un uzstādīt jauno Lenny relīzi. Es izvēlējos vienkāršāku ceļu un iesaku to arī tiem lietotājiem, kuri joprojām lieto Etch. Jūs vara vienkārši atjaunināt sistēmu, līdzīgi kā tas ir ar Ubuntu. Kad nesen parādījās jaunais Ubuntu 9.04, daudzi lietotāji veica vienkāršu sistēmas atjaunināšanu. Kā tas darās uz Ubuntu, xlab jau rakstīja,bet tagad par Debian. (vairāk…)
Nevienam nav noslēpums, ka Ubuntu ir uz Debian bāzēts distributīvs, taču Ubuntu izpelnījies vairāk slavas nekā oriģinālais Debian. Šogad 14. februārī iznākušais Debian neradīja ap sevi tik lielu ažiotāžu kā Ubuntu 9.04.
Viens izskaidrojums, šādam notikumam ir bieži un regulāri Ubuntu versiju iznākšanas (divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī) un jaunāku programmu atbalsts, salīdzinājumā ar Debian stabilo versiju.
Jaunais Ubuntu 9.04 server arī kļūst aizvien populārāks kā serveru operētājsistēma dēļ savas “tieši-iz-kastes” instalācijas, kura neprasa tik daudz konfigurācijas kā Debian servers un ļoti līdzīgu Debian un Ubuntu drošību un performanci.
Ubuntu popularaks par Debian kops 2005 gada ziemas
Protams, ir arī cilvēki, kuru attieksme pret Ubuntu ir – “Ubuntu ir sens afrikāņu vārds, kurš nozīmē – es neprotu instalēt Debian“.
No citas puses skatoties, Ubuntu jaunās versijas iznāk tieši paredzētajā laikā, kamēr Debian var kavēties ar jaunās versijas iznākšanu (Debian 4.0 izlaists 2007. gada 8. aprīlī, Debian 5.0 izlaists 2009. gada 14. februārī), taču iznākušas stabilās versijas ir lietojamākas, stabilākas un gandrīz bez “kukaiņiem”, kamēr Ubuntu, katra versijas tās iznākšanas sākumā mēdz būt nestabila, dažkārt lēna vai pat datora cietajam diskam nedroša (nesens atgadījums ar linux-generic atjauninājumu, kurš pie datora ieslēgšanas neļāva ielādēties operētājsistēmai tālāk par GRUB; cits atgadījums (ENG) tika konstatēts uz klēpjdatoriem, kad Ubuntu iegāja snaudošajā režīmā ik pēc 10 sekundēm un bojāja datora cieto disku ikreiz, kad tas tika “pamodināts”).
Linux lietotāji uzskata – ja vīrusu izstrādātāji centīsies gūt panākumus arī Linux vidē, tad Ubuntu kļūs par pirmo mērķi dēļ savas popularitātes.
Debian GNU/Linux instalācija nav pārlieku sarežģīts uzdevums, bet ir lietas, kuras derētu iegaumēt, piemēram, partīciju sadalīšana. Visa instalācija ir sadalīta vairākos posmos, lai būtu saprotamāk.
Kur lejupielādēt Debian .iso failu?
To varam lejupielādēt tā mājas lapā pilnībā bez maksas. Ir vairāki varianti, kādus .iso failus lejupielādēt. Ir iespēja instalēt Debian izmantojot internetu. Ir trīs iespējas kā instalēt ar interneta palīdzību:
Es izvēlējos pirmo variantu, lejupielādēju 180 mb lielu .iso failu un ierakstīju to diskā.
Ja, jums nav pastāvīga interneta pieslēguma, tad ir iespēja lejupielādēt vairākus .iso failus un instalēt Debian bez interneta pieslēguma. Tas ir diezgan liels apjoms, kopumā sanāk pieci DVD diski vai 31 CD diski, plus vēl papildinājumu diski.
Protams, ir vēl trešais variants, vienkāršākais, ērtākais, nopirkt Debian diskus un uzreiz veikt instalāciju. (vairāk…)
The Debian Project ir cilvēku apvienība, kuri strādā pie brīvās operētājsistēmas Debian GNU/Linux, saīsinājumā Debian. Uz Debian ir bāzēti daudzi citi distributīvi, piemēram, Ubuntu, Knoppix, Mepis. Debian pieturās pie Unix un brīvās programmatūras principiem. Debian ir universāla operētājsistēmā, tā ir izveidota priekš daudzām un dažādām arhitektūrām. Jaunākajā Debian laidienā(5.0.1 lenny) ietilpst vairāk ka 25 tūkstošu programmatūras pakotņu(bibliotēku) un viss tas ir bez maksas. Debian nav tik draudzīga lietotājam, kā Ubuntu, bet tā strādā ļoti stabili un ātri. Tā izstrādātāji ilgi strādāja pie jaunā laidiena Debian 5.0 lenny un gala rezultāts ir ļoti labs. Turpmāk rakstīšu interesantu informāciju saistībā ar Debian. Piemēram, Debian instalācija vai kā no Debian 4.0 etch tikt pie 5.0 lenny. Tagad, iesākumā, nedaudz teorētiska informācija par Debian.
