Kādreiz jau pienāks tā reize, kad jums vajadzīgās pakotnes nevarēs uzinstalēt ar divu klikšķu palīdzību un būs vajadzīgs terminālis! Pakotnes ir dažādos formātos – deb, sh, bin un tar.gz(attiecas vairāk uz Debin-viedīgajiem distributīviem). Tād nu pie lietas!

Ja jūs lietojāt, piemēram, Ubuntu, tad verat vaļā termināli un pie esošā formāta rakstiet attiecīgo komandu.

.deb

sudo dpkg -i pakotnes_nosaukums.deb

Kā uzstādīt .deb pakotni caur grafisko režīmu var apskatīt šeit. (vairāk…)

Bieži vien, lietojot dažādus GNU/Linux distributīvus, mēs saskaramies ar jēdzienu repozitorijs (angl. – repository). Ko tad īsti nozīmē šis vārds? Vienkāršiem cilvēkiem vienkāršiem vārdiem – programmatūras krātuve, piemēram, internetā.

Tagad pēc kārtas paskaidrošu kas un kā notiek.

Pārsvarā visa GNU/Linux domātā programmatūra ir brīva (atvērta koda programmatūra), kuru drīkst izmantot, pavairot un mainīt bez ierobežojumiem. Tāpēc GNU/Linux distributīvu veidotāji parasti vāc kopā konkrētu brīvās programmatūras komplektu un uztur tajā iekļautās programmas (labo kļūdas, atjauno versijas u.tm.). Parasti daļa no šī komplekta nāk līdzi uz distributīva instalācijas CD/DVD. Bet tā kā šis komplekts iekļauj tik daudz programmu (tūkstošiem), ka visas nav iespējams ērti salikt vienā CD/DVD, tiek veidota publiski pieejama krātuve internetā, lai katrs cilvēks var pieinstalēt kaut ko klāt distributīvam, kuru viņš lieto.

Distributīvu veidotāji uztur šāda veida krātuves jeb repozitorijus, lai varētu vienkāršot programmatūras uzstādīšanas, atjaunošanas un meklēšanas iespējas. Turklāt tiek palielināta drošība, jo programmas oficiālajos repozitorijos ir pārbaudītas un digitāli parakstītas.

(vairāk…)

Iepriekšējos rakstos esam saskārušies ar GNOME “Add/Remove…” programmu, caur, kuru arī iemācījāmies kā uzstādīt programmas. Bet diemžēl dzīvē varam saskarties ar tādu situāciju, kad “Add/Remove…” mūsu meklēto programmu neatrod un mums ir jādodas Interneta plašumos to meklēt. Dotais raksts varētu būt noderīgs cilvēkiem, kas vēl nav saskārušies ar GNU/Linux (tiešāk Ubuntu distributīvu) un ir ieinteresēti kā tas notiek uz Ubuntu. Kā arī šis raksts var noderēt iesācējiem, kas interesējas kā uzstādīt Internetā pieejamās “.deb” pakotnes.

Pieņemsim, ka mēs zinām kā mūsu nepieciešamo programmu sauc un vēlamies to uzstādīt. Dotajā gadījumā vēlamies uzstādīt programmu Skype. Dodamies uz “Add/Remove…”, ierakstam meklēšanā “Skype”, bet programma neko neatrod paziņojot: “There is no matching application available”. (Dotajā rakstā varētu aprakstīt kā izmantot Synaptic Package Manager, kā pievienot repozitorus un vēlāk uzstādīt programmas no tiem. Tomēr, tas netiks darīts un pie šīs tēmas atgriezīsimies kādā citā rakstā.)

Tā kā Ubuntu bāzējas uz Debian distributīva, tas izmanto Debian pakotnes. Šādas pakotnes parasti beidzas ar “.deb”. Tātad pēc loģikas mums būtu jāatrod Skype programmas pakotne ar “.deb” tās nosaukuma beigās. Tā kā Skype ir diezgan populāra programma, visticamāk, ka liela daļa zina arī programmas mājas lapu: http://www.skype.com/. Pretējā gadījumā to nav grūti atrast ierakstot googlē (galvenais ir zināt programmas nosaukumu, vai darbības, ko tai ir jādara). Tad, kad būsim atvēruši Skype mājas lapu, dodamies uz sadaļu “download”. Tā kā Skype ir paredzēts uzstādīšanai priekš vairākām operētājsistēmām, to mājas lapas veidotāji ir pacentušies atvieglot lietotājiem dzīvi. Mājas lapas veidotāji ar skriptu palīdzību uzzina lietotāja operētājsistēmu un pārsūta uz lapu priekš konkrētās operētājsistēmas. Tas nozīmē, ka lietotājam, netiek jaukta galva un izvēle viņa priekšā paliek skaidrāka. Tā kā dotajā piemērā es iegāju “download” sadaļā no Ubuntu 8.10, mani automātiski pārmet uz lapu “Download Skype for Linux”, jo Ubuntu ir GNU/Linux distributīvs.

(vairāk…)

Ir dzirdēts: “Linux ir bezmaksas!”, “Linux ir atvērtā koda” u.c. Jā, Linux kodols tik tiešām ir atvērtā koda un ir bezmaksas. Bet ar “pliku” Linux kodolu vien neko nevar iesākt, tāpēc parādās tāds jēdziens kā distributīvs. Kas tādā gadījumā vispār ir distributīvs? Distributīvs ir Linux kodols, kurš ir “apaudzēts” ar programmām. Tas viss kopā veido vienotu operētājsistēmu, ar kuru var strādāt.

Lai vieglāk uztvertu distributīva jēdzienu, to var salīdzināt ar picu. Linux kodols ir kā mīkla, bet dažādas programmas ir kā pārējās picas sastāvdaļas, kuras ir virsū uz mīklas. Mīklas recepte parasti ir viena un tā pati, bet pārējās picas sastāvdaļas katrs var brīvi izvēlēties – vienam garšo pica ar salami, citiem garšo pica ar malto gaļu utt. Sekojoši katrs var taisīt picu pēc savas gaumes. Tas nozīmē to, ka distributīva veidotāji (retāk, kad ir viens veidotājs) ir izvēlējušies kādās programmas iekļaut vai neiekļaut savā distributīvā. Iekļautās programmas nosaka distributīvu: grafisko vidi, pakotņu menedžeri, Interneta pārlūkprogrammu, audio/video atskaņotāju, u.c., bet pārsvarā Linux kodols ir viens un tas pats.

Distributīva veidotāji var izveidot paši savas programmas un vēlāk tās iekļaut savā distributīvā. Tā kā Linux ir brīvs, neviens neliedz tam pievienot klāt arī maksas programmas, kā tas notiek Mandriva PowerPack, Red Hat Enterprise Linux u.c. Ļoti bieži ir sastopami tādi Linux distributīvi, kas ir bezmaksas, bet par palīdzības sniegšanu ir jāmaksā (angļu valodā šādu palīdzību sauc par – support). Protams, neviens neliedz meklēt bezmaksas palīdzību Google,  mūsu mājaslapā un citos Linux resursos Internetā.

Neviens distributīvs neliedz uzstādīt citas programmas, kuras nebija iekļautas distributīvā. Piemēram, Ubuntu Linux’ā nav iekļauta Skype programma, bet jebkurš lietotājs var lejupielādēt Skype versiju priekš sava distributīvā un uzstādīt to.

Lielākā daļa Linux programmu izstrādātāju piedāvā lejupielādēt pakotni priekš populārākajiem distributīviem, kas atvieglo tās uzstādīšanu. Zemāk var aplūkot kā tas izskatās Skype mājaslapā.

Attēlā var redzēt, ka skype mājaslapā tiek piedāvāts lejupielādēt programmu priekš populārākajiem distributīviem kā: Ubuntu, Debian, Fedora, OpenSUSE, Mandriva, CentOS, Xandros (bilde ir links uz saiti)

(vairāk…)