Login



XLAB baneris
Mūsu draugi

http://lata.org.lv/

http://linux.edu.lv/

http://atveries.lv/

http://www.linuxinfo.lv/

Raksts(i) ar birku ‘dati’

Dropbox un kā tas var mainīt ikdienu

Šoreiz parunāsim ne tieši par GNU/Linux kā tādu, bet rīku kas var ietaupīt laiku un nervus cilvēkiem kuriem ir vairāki datori starp kuriem kādā veidā jāsinhronizē dati, būtu, piemēram, tas gan MAC OS X, gan Windows, gan Linux un piedevām vel kāds Android viedtālrunis. Parasti tas tiek darīts aizsūtot sev e-pastu ar vajadzīgiem datiem. Ja datu apjoms ir liels, tad nākas sūtīt sev vairākus e-pastus dēļ e-pasta pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem un vienkārši tāpēc, ka augšupielādēt mazus failus ir ātrāk nekā vienu lielu. Vai vienmēr nēsāt līdzi kādu zibatmiņu, taču tā mēdz arī aizmirsties, visi taču esam cilvēki! Šie varianti nav īpaši ērti, taču tagad ir lielisks pakalpojums kā Dropbox kurš var ietaupīt laiku, atvieglot datu sinhronizāciju starp ierīcēm!

Dropbox piedāvā ļoti vienkāršu risinājumu – piereģistrējies viņu mājaslapā, tev uzreiz tiek doti 2GB atmiņas kur var likt savus datus, tālāk tev piedāvā lejupielādēt un uzinstalēt Dropbox klientu uz sava datora, pagaidām tikai MAC, Windows un GNU/Linux lietotājiem, kā arī sinhronizēt to ar mobilajām ierīcēm, oficiāli piedāvā ar iPad/iPhone, Android un Blackberry, taču ir iespējams sinhronizēt ari ar citiem telefoniem, ja to kārtīgi pameklē internetā.

Uzinstalējot Dropbox klientu, tev liek izvēlēties kur novietot Dropbox sinhronizācijas mapi. Datu sinhronizācija pēc Dropbox traytam notiek ļoti vienkārši – tu izveido mapes un ievieto datnes iekš Dropbox mapes kad vien vēlies un tas tiek sinhronizēts ar Dropbox serveru un nākošreiz ieslēdzot citu datoru un savienojoties ar internetu, ja arī uz tā ir uzinstalēts Dropbox klients, tiek pārbaudīts vai ir kādi jaunumi un ja ir tad sinhronizē uz servera esošos datus ar tavu ierīci. Tātad, viss ko tu ieliec iekš Dropbox mapes automātiski un bez galvassāpēm pārvietojas uz visām ierīcēm un viss ko tu izdzēs Dropbox mapē no jebkuras ierīces dzēšas arī uz servera un tas nozīmē ka arī uz visām tevis pievienotajām ierīcēm. Ērti!

Bet tas vēl nav viss. Dropbox piedāvā arī veidot publiskas mapes kuras būs pieejamas publikai, bet ja tu neesi tik drošs dāvāt datus visiem, tad vari padalīties ar kādu ciu cilvēku ar sevis izvēlēto mapi – visu ko viņš ieliks mapē būs redzams arī tev.

Protams, tu vienmēr varēsi piekļūt saviem datiem neatkarīgi no tā vai tev līdzi ir savs dators vai telefons, Dropbox var lietot arī caur parastāko pārlūkprogrammu vai caur parastāko mobilo telefonu Dropbox mobilajā versijā http://m.dropbox.com.

Ja nu kādam ar 2GB šķiet stipri par maz, tad var palielināt Dropbox kastes ietilpību līdz 50GB par 9.99$ mēnesi vai 100GB par 19.99$.

Šis rīks var noderēt ne tikai ikdienā sinhronizējot savu informāciju, bet arī var noderēt mācībās vai labojot tārpainākās sistēmas un veidojot datu rezerves kopijas.

Vai Ubuntu tagad ir lielāks par Debian?

Nevienam nav noslēpums, ka Ubuntu ir uz Debian bāzēts distributīvs, taču Ubuntu izpelnījies vairāk slavas nekā oriģinālais Debian. Šogad 14. februārī iznākušais Debian neradīja ap sevi tik lielu ažiotāžu kā Ubuntu 9.04.

Viens izskaidrojums, šādam notikumam ir bieži un regulāri Ubuntu versiju iznākšanas (divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī) un jaunāku programmu atbalsts, salīdzinājumā ar Debian stabilo versiju.

Jaunais Ubuntu 9.04 server arī kļūst aizvien populārāks kā serveru operētājsistēma dēļ savas “tieši-iz-kastes” instalācijas, kura neprasa tik daudz konfigurācijas kā Debian servers un ļoti līdzīgu Debian un Ubuntu drošību un performanci.

Ubuntu popularaks par Debian kops 2005 gada ziemas

Ubuntu popularaks par Debian kops 2005 gada ziemas

Protams, ir arī cilvēki, kuru attieksme pret Ubuntu ir – “Ubuntu ir sens afrikāņu vārds, kurš nozīmē – es neprotu instalēt Debian“.

No citas puses skatoties, Ubuntu jaunās versijas iznāk tieši paredzētajā laikā, kamēr Debian var kavēties ar jaunās versijas iznākšanu (Debian 4.0 izlaists 2007. gada 8. aprīlī, Debian 5.0 izlaists 2009. gada 14. februārī), taču iznākušas stabilās versijas ir lietojamākas, stabilākas un gandrīz bez “kukaiņiem”, kamēr Ubuntu, katra versijas tās iznākšanas sākumā mēdz būt nestabila, dažkārt lēna vai pat datora cietajam diskam nedroša (nesens atgadījums ar linux-generic atjauninājumu, kurš pie datora ieslēgšanas neļāva ielādēties operētājsistēmai tālāk par GRUB; cits atgadījums (ENG) tika konstatēts uz klēpjdatoriem, kad Ubuntu iegāja snaudošajā režīmā ik pēc 10 sekundēm un bojāja datora cieto disku ikreiz, kad tas tika “pamodināts”).

Linux lietotāji uzskata – ja vīrusu izstrādātāji centīsies gūt panākumus arī Linux vidē, tad Ubuntu kļūs par pirmo mērķi dēļ savas popularitātes.


RSS barotne
Seko līdzi Twitter’ī