Izstrādātāji ir mainījuši Ubuntu 11.04 "Natty Narwhal" iznākšanas grafiku, bet saglabājuši finālās relīzes iznākšanas datumu.

Agrākajos plānos bija doma izlaist 31 martā Beta 1, bet 14 aprīlī – release candidate, bet pēkšņi šajās dienās parādījās ziņojums ka  11.04 RC versijas nemaz nebūs: tā vietā tiks izlaista 2 Beta versija aiz kuras sekos finālā versija.

Tāpēc šobrīd populārās operetājsistēmas uz Linux kodola iznākšanas grafiks izskatās sekojoši: 

•    3.03.2011 – Alpha 3
•    31.03.2011 – Beta 1
•    14.04.2011 – Beta 2

   28.04.2011 – finālā 11.04 versija

Šobrīd pēdējā versija ko iespejams instalēt ir Ubuntu 10.10 (finālā versija) un Ubuntu 11.04 Alpha 2 (Lejupielādēt)

Šodien, 26-jā janvārī, pusnaktī pēc GMT sākās 15000 diena kopš Dievs radīja pasauli sākās UNIX ēra. UNIX lietotāji no visas pasaules satiekas, svin, rīko masveida pjankas  un zīlē. Lokālo grupu tikšanas vietu var atrast speciālajā mājas lapā kura ir veltīta speciāli šai dienai.  

Dienu var aplūkot ievadot sekojošo komandu:

$ echo `date +%s`/86400|bc

Pagājušā gada septembrī tika paziņots par bijušo Oracle pārņemtā OpenOffice.org izstrādātāju jauno projektu – LibreOffice. Canonical vadītājs Marks Šatlvorts izteicās: “Mēs būtu ļoti pagodināti iekļaut jauno ofisa programmatūras paketi jaunākajā Ubuntu izlaidumā.” Un izskatās, ka 11.04, Natty Narwhal versijā, vārdi ir piepildījušies. Natty ir pieejams kā daily build, un, uzinstalējot to, iegūsiet arī LibreOffice jau ieinstalētu, bez nekādas atsevišķas PPA. Protams, tā kā tas ir tikai testa kompilējums, asfaltā varētu būt arī.. dažas bedres.

Avots: ctrl.lv

P.S Sen tē nekā jauna nav bijis

Tātad šodiena ir tā diena kad pasaule dabuja Ubuntu 10.10 Maverick Meerkat relīzi.
Visa sīkaka infa ir dabujama iekš bubuntu mājaslapas, nokačāt lejupielādēt šo var turpat, vai nu arī ja esat slinki uz meklēšanu tad varat ienākt šeit un izvēleties sev vajadzigo .iso versiju.

Sveiki!

Droši vien kāds savā ikdienā ir saskāries ar tādu situāciju, kad datortīkla klientiem, kuru pieeju internetam nodrošina SQUID vai kāds cits HTTP proxy serveris, ir jānodrošina pieeja SMTP/POP3 serveriem, kuri atrodas ārējā tīklā. Lieta tāda, ka SQUID un citi līdzīgi HTTP proxy serveri nodrošina darbu galvenokārt ar HTTP, HTTPS, FTP un līdzīgiem protokoliem, bet par SMTP un POP3 neviens nav padomājis (laikam tāpēc, ka lielākā daļa tomēr izmanto lokālos e-pasta serverus vai tīmekļa saskarni).

Tātad, darbs notiks ar sekojošam programmām: proxsmtp un p3scan. Dotās programmatūras instalēšana un iestatīšana tiks veikta uz Debian līdzīgām sistēmām, piemēram, Ubuntu. Lasīt visu rakstu…

Šoreiz parunāsim ne tieši par GNU/Linux kā tādu, bet rīku kas var ietaupīt laiku un nervus cilvēkiem kuriem ir vairāki datori starp kuriem kādā veidā jāsinhronizē dati, būtu, piemēram, tas gan MAC OS X, gan Windows, gan Linux un piedevām vel kāds Android viedtālrunis. Parasti tas tiek darīts aizsūtot sev e-pastu ar vajadzīgiem datiem. Ja datu apjoms ir liels, tad nākas sūtīt sev vairākus e-pastus dēļ e-pasta pakalpojumu sniedzēja ierobežojumiem un vienkārši tāpēc, ka augšupielādēt mazus failus ir ātrāk nekā vienu lielu. Vai vienmēr nēsāt līdzi kādu zibatmiņu, taču tā mēdz arī aizmirsties, visi taču esam cilvēki! Šie varianti nav īpaši ērti, taču tagad ir lielisks pakalpojums kā Dropbox kurš var ietaupīt laiku, atvieglot datu sinhronizāciju starp ierīcēm!

Dropbox piedāvā ļoti vienkāršu risinājumu – piereģistrējies viņu mājaslapā, tev uzreiz tiek doti 2GB atmiņas kur var likt savus datus, tālāk tev piedāvā lejupielādēt un uzinstalēt Dropbox klientu uz sava datora, pagaidām tikai MAC, Windows un GNU/Linux lietotājiem, kā arī sinhronizēt to ar mobilajām ierīcēm, oficiāli piedāvā ar iPad/iPhone, Android un Blackberry, taču ir iespējams sinhronizēt ari ar citiem telefoniem, ja to kārtīgi pameklē internetā.

Uzinstalējot Dropbox klientu, tev liek izvēlēties kur novietot Dropbox sinhronizācijas mapi. Datu sinhronizācija pēc tam notiek ļoti vienkārši – tu izveido mapes un ievieto datnes iekš Dropbox mapes kad vien vēlies un tas tiek sinhronizēts ar Dropbox serveru un nākošreiz ieslēdzot citu datoru un savienojoties ar internetu, ja arī uz tā ir uzinstalēts Dropbox klients, tiek pārbaudīts vai ir kādi jaunumi un ja ir tad sinhronizē uz servera esošos datus ar tavu ierīci. Tātad, viss ko tu ieliec iekš Dropbox mapes automātiski un bez galvassāpēm pārvietojas uz visām ierīcēm un viss ko tu izdzēs Dropbox mapē no jebkuras ierīces dzēšas arī uz servera un tas nozīmē ka arī uz visām tevis pievienotajām ierīcēm. Ērti!

Bet tas vēl nav viss. Dropbox piedāvā arī veidot publiskas mapes kuras būs pieejamas publikai, bet ja tu neesi tik drošs dāvāt datus visiem, tad vari padalīties ar kādu ciu cilvēku ar sevis izvēlēto mapi – visu ko viņš ieliks mapē būs redzams arī tev.

Protams, tu vienmēr varēsi piekļūt saviem datiem neatkarīgi no tā vai tev līdzi ir savs dators vai telefons, Dropbox var lietot arī caur parastāko pārlūkprogrammu vai caur parastāko mobilo telefonu Dropbox mobilajā versijā http://m.dropbox.com.

Ja nu kādam ar 2GB šķiet stipri par maz, tad var palielināt Dropbox kastes ietilpību līdz 50GB par 9.99$ mēnesi vai 100GB par 19.99$.

Šis rīks var noderēt ne tikai ikdienā sinhronizējot savu informāciju, bet arī var noderēt mācībās vai labojot tārpainākās sistēmas un veidojot datu rezerves kopijas.

Katrai direktorijai vai failam, Linux failu sistēma ir iestatījums, kas ļauj lasīt, rakstīt vai izpildīt kādu konkrētu failu. Šos iestatījumus sauc par tiesībām. Katram failam un direktorijai var piešķirt lietotāju un grupu.

Katram failam un direktorijai ir trīs drošības grupas:

• īpašnieks(owner) – katram failam un direktorijai ir savs īpašnieks un autors
• grupa(group access) – katrs fails un direktorija pieder pie konkrētas grupas
• visi citi(all others) – ja nav lietotāja un nav piešķirta grupa, tad ir jāņem vērā citas kategorijas

Katrai drošības grupai ir trīs drošības līmeņi, kas kontrolē piekļuves statusu.

1. lasīt(read)
2. rakstīt(write)
3. izpildīt(execute)

Katrs fails pieder konkrētam lietotājam un grupai. Pieejam failam tik kontrolēta ar lietotāju, grupu un tā saukto “citu”(other). Šis termins tiek izmantots, lai atsauktos uz kādu, kas nav lietotājs(īpašnieks). Faila nosaukumā var būt līdz 256 rakstzīmēm garš. Faila nosaukums var saturēt burtus, ciparus un šādus simbolus: “-”, “_”, “.”.

Lasīt visu rakstu…