Kādreiz jau pienāks tā reize, kad jums vajadzīgās pakotnes nevarēs uzinstalēt ar divu klikšķu palīdzību un būs vajadzīgs terminālis! Pakotnes ir dažādos formātos – deb, sh, bin un tar.gz(attiecas vairāk uz Debin-viedīgajiem distributīviem). Tād nu pie lietas!

Ja jūs lietojāt, piemēram, Ubuntu, tad verat vaļā termināli un pie esošā formāta rakstiet attiecīgo komandu.

.deb

sudo dpkg -i pakotnes_nosaukums.deb

Kā uzstādīt .deb pakotni caur grafisko režīmu var apskatīt šeit. (vairāk…)

Cron ir UNIX līdzīgo sistēmu uzdevumu plānošanas (job scheduler) serviss, ar kura palīdzību ar konkrēta lietotāja tiesībām var izpildīt komandas vai skriptus. Ar šo servisu ir iespējams veikt ne tikai sistēmas administrēšanu un uzturēšanu, bet arī daudzus citus uzdevumus, piemēram, lejuplādēt e-pastu no attālināta servera vai veikt savu datu rezerves kopēšanu.

Pamata konfigurācijas fails ir atrodams zem ceļa /etc/crontab. Manā KUbuntu distributīvā noklusējuma /etc/crontab fails izskatās apmēram šādi:

(vairāk…)

Protams, grafiskā čaula patīk visiem, jo tā ir saprotama, tajā ir vieglāk orientēties un nav jāiegaumē dažādas mistiskas komandas kā cd, ls, cp, top, chown, df, whoami, mv, man, clear, nano un citu ārprātu, taču ir lietas, kuras ir vieglāk izdarīt ar komandu palīdzību. (skat. ikdienas Linux/UNIX komandas)

Termināli GNOME darbvirsmai var atrast caur Applications / Accesories / Terminal, KDE darbvirsmai programmu meklētājā ierakstot Terminal. Pirmais, ko būtu jāzina, ir, kā terminālī iežurnalēties ar administratora tiesībām. To var panākt ar pirmo komandu – “su” (Super User), Ubuntu distributīvai “sudo -i” (Super User DO).

Kad esam ieguvuši administratora tiesības, ir jāatceras, ka tagad Jums ir piekļuve visai operētājsistēmai. Parasti tas tiek atgādināts un definēts trīs punktos:

1. Respect the privacy of others (Cieni citu cilvēku privātumu)
2. Think before you type (Padomā pirms raksti)
3. With Great Power comes great responsibility (Ar lielu varu nāk liela atbildība) (vairāk…)

Brīdinājums: neapdomīgas darbības root režīmā ar termināli var radīt problēmas sistēmas darbībā.

ls

Uzskaita datnes un mapes. Piemērs – ls -l
-l – detalizēts saraksts, parāda datnes īpašnieku un atļaujas
-a – rāda arī slēptās mapes un datnes
-g – tas pats kas -l, tikai neuzrāda datnes īpašnieku
-h – sniedz datņu apskatu cilvēkam saprotamā veidā (piem., MB un KB bitu vietā)
-o – tas pats kas l, tikai nerāda lietotāju grupu informāciju
Ir iespējams arī kombinēt, piemēram, ls -ahog
Vairāk par šo komandu var uzzināt ar komandas man ls palīdzību.

cd

jeb Change Directory maina pašreizējo atrašanās vietu mapēs. Piemēram, cd /mape1/apakšmape1/ ļauj pārvietoties starp jau zināmām mapēm, cd ~/Desktop/ kur ~/ norāda uz pašreizējā lietotāja profila mapi, cd .. – atgriezties mapi augstāk, cd komanda atgriež home mapē.

cp

Copy/Paste komanda kopē datni no vienas mapes otrā, piemēram, cp dokuments.doc /Desktop/, kur dokuments.doc var būt /mape/dokuments.doc kopēt uz jebkuru citu mapi. Kopējot mapes, izmanto cp -r mapesnosaukums /mape1/ – mapesnosaukums mape nokopējas mapē mape1

mv

move komanda pārvieto mapi vai datni no vienas mapes otrā, piemēram, mv dokuments1.odt /Desktop/, vai arī šo pašu komandu var izmantot, mainot datņu nosaukumus, piemēram, mv dokuments1.odt 1dokuments.odt, kā rezultātā dokuments1.odt nomainīs nosaukumu uz 1dokuments.odt

rm

remove komanda dzēš datnes un mapes, piemēram, lai izdzēstu datni, jāizmanto rm datne1.txt, dzēšot mapes, var izmantot rm -r mapes nosaukums vai rmdir mapesnosaukums

ln

link komanda izveido saiti uz datni (Windows piemērs – Shortcut), piemēram, ln –s myfile.doc ~/Desktop/, kur -s veido simbolisku saiti, kura ir ieteicamāka par parasto.

less

less komanda ļauj caurskatīt teksta dokumentus, piemēram, less datne.txt . Iziešanai no programmas izmanto Q taustiņu.

grep

Grep komanda meklē vārdu datnē, piemēram, grep -i xlab melnraksts.txt, kur -i ignorē lielos/mazos burtus, meklē vārdu xlab iekš melnraksts.txt datnes.

man

Manual komanda ļauj caurskatīt kādas komandas iespējas un sniedz aprakstu, piemēram, man ls

nano

Nano ir vienkāršs teksta redaktors, kuru var izmantot ar komandu nano dokuments.txt

locate

Locate komanda meklē datni, piemēram, locate pdf meklēs visas datnes kurām nosaukumā ir pdf, komanda locate *.pdf meklēs visas datnes ar paplašinājumu pdf

clear

Clear komanda attīra iepriekšējos termināļa rezultātus

history

History komanda parāda pēdējās 500 terminālī ievadītas komandas

Lielākā daļa mūsdienu cilvēku, kuri pāriet no citām operētājsistēmām uz Linux, saskaras ar GNOME vai KDE darbvirsmām. Tieši pateicoties GNOME un KDE ērtumam, funkcionalitātei un skaistumam, Linux darbstacijas kļūst arvien populārākas, jo GNOME un KDE darbvirsmas pārspēj Microsoft Windows grafisko virsmu (explorer.exe) stabilitātē, funkcionalitātē, ātrumā un pēc modificēšanas iespējām, ko sniedz atklātais pirmkods. Taču GNOME un KDE nav vienīgās uzmanības cienīgās darbvirsmas. Ir vērts ieskatīties arī tādās alternatīvās kā vieglajā un ērtajā XFCE, KDE vieglais variants LXDE. Šoreiz apskatīsim kaut ko vieglāku, minimālistiskāku, vairāk uz profesionālo līmeni un vecākai aparatūrai domātu Fluxbox. (vairāk…)

Bieži vien, kad atveram sistēmas disku failu pārlūkā,  mēs sev uzdodam jautājumu – “Kas tās  par mapēm ar dīvainajiem nosaukumiem?” Cik lietpratējiem ir zināms, standarta M$ Windows instalācijā, kur sistēma atrodas uz C: diska, ir 3 galvenās mapes: WINDOWS (priekš sistēmas), Program Files (priekš programmām) un Documents and Settings (priekš lietotāju profiliem).

Bet te, piemēram, KUbuntu distributīvā atveram saknes mapi (turpmāk – sakne)  failu pārlūkā un redzam tādas mapes kā bin, etc, lost+found, proc, sbin, tmp, var, boot, dev, home u.tml. No pirmā skatiena liekas, ka tā ir kaut kāda nekārtība. (vairāk…)

Uzinstalējot kādu GNU/Linux distributīvu, piemēram, Ubuntu, pirms sistēmas startēšanas mēs bieži vien redzam kaut kādu sarakstu ar sistēmas kodoliem u.tml. Rodas jautājums – kas tas ir? BIOS vai kaut kas līdzīgs? Nē.

Patiesībā tas, ko mēs redzam pēc BIOS ekrāna un pirms Linux kodola ielādes, ir GNU GRUB sāknētāja izvēlne. Sāknētājs ir īpaša programma, kura pirmā tiek ielādēta no cietā diska atmiņā. Sāknētājs ielādē operētājsistēmas kodolu no cietā diska atmiņā un nodod tam datora vadību. Bet kāpēc dažādiem GNU/Linux distributīviem vispār ir nepieciešams sāknētājs? Lūk, daži iemesli, kuru dēļ ir nepieciešams izmantot sāknētāju:

1) Linux kodols nemāk sāknēties pats, to ir jāieraksta operatīvajā atmiņā un jāsāk tā izpildi;

2) Pirmais cietā diska sektors, kuru ielādē BIOS, ir 512 baitus liels. Linux kodola attēls aizņem dažus megabaitus – tāpēc nav iespējams to ierakstīt pirmajā cietā diska sektorā;

3) Uz datora ir jānodrošina dažādu OS sāknēšanas iespēja, piemēram, dualboot režīmā – GNU/Linux un MS Windows u.tml. (vairāk…)