<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>X L A B &#187; Teorija</title>
	<atom:link href="http://www.xlab.lv/category/howto/theory/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.xlab.lv</link>
	<description>Linux vienkāršā valodā vienkāršiem cilvēkiem.</description>
	<lastBuildDate>Thu, 22 Dec 2011 04:35:49 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1-alpha</generator>
		<item>
		<title>Linux failu tiesības</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2010/06/28/linux-failu-tiesibas/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2010/06/28/linux-failu-tiesibas/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 28 Jun 2010 20:05:01 +0000</pubDate>
		<dc:creator>eriksz</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[chgrp]]></category>
		<category><![CDATA[chmod]]></category>
		<category><![CDATA[chown]]></category>
		<category><![CDATA[execute]]></category>
		<category><![CDATA[group]]></category>
		<category><![CDATA[ls -l]]></category>
		<category><![CDATA[owner]]></category>
		<category><![CDATA[permissions]]></category>
		<category><![CDATA[tiesības]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=3197</guid>
		<description><![CDATA[Katrai direktorijai vai failam, Linux failu sistēma ir iestatījums, kas ļauj lasīt, rakstīt vai izpildīt kādu konkrētu failu. Šos iestatījumus sauc par tiesībām. Katram failam un direktorijai var piešķirt lietotāju un grupu. Katram failam un direktorijai ir trīs drošības grupas: īpašnieks(owner) &#8211; katram failam un direktorijai ir savs īpašnieks un autors grupa(group access) &#8211; katrs [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Katrai direktorijai vai failam, Linux failu sistēma ir iestatījums, kas ļauj lasīt, rakstīt vai izpildīt kādu konkrētu failu. Šos iestatījumus sauc par tiesībām. Katram failam un direktorijai var piešķirt lietotāju un grupu.</p>
<p>Katram failam un direktorijai ir trīs drošības grupas:</p>
<ul>
<li>īpašnieks<em>(owner) &#8211; </em>katram failam un direktorijai ir savs īpašnieks un autors</li>
<li>grupa<em>(group access) &#8211; </em>katrs fails un direktorija pieder pie konkrētas grupas</li>
<li>visi citi<em>(all others) &#8211; </em>ja nav lietotāja un nav piešķirta grupa, tad ir jāņem vērā citas kategorijas</li>
</ul>
<p>Katrai drošības grupai ir trīs drošības līmeņi, kas kontrolē piekļuves statusu.</p>
<ol>
<li>lasīt<em>(read)</em></li>
<li>rakstīt<em>(write)</em></li>
<li>izpildīt<em>(execute)</em></li>
</ol>
<p>Katrs fails pieder konkrētam lietotājam un grupai. Pieejam failam tik kontrolēta ar lietotāju, grupu un tā saukto &#8220;citu&#8221;<em>(other)</em>. Šis termins tiek izmantots, lai atsauktos uz kādu, kas nav lietotājs(īpašnieks). Faila nosaukumā var būt līdz 256 rakstzīmēm garš. Faila nosaukums var  saturēt burtus, ciparus un šādus simbolus: &#8220;-&#8221;, &#8220;_&#8221;, &#8220;.&#8221;.</p>
<p><span id="more-3197"></span>Uzrakstot komandrindā šādu komandu<em> ls -l</em>, mēs ieraugām tekošās direktorijas saturu. Vizuāli tas izskatītos apmēram šādi:</p>
<p><em>kobe@lakers-209:~$ ls -l<br />
total 60<br />
-rw-r&#8211;r&#8211;  1 kobe lakers 14848 2010-06-17 15:57 win_game_one<br />
-rw-r&#8211;r&#8211;  1 kobe lakers 18432 2010-06-17 15:57 lose_game_two<br />
drwxr-xr-x  2 kobe lakers  4096 2010-06-27 19:24 Desktop<br />
-rw-r&#8211;r&#8211;  1 kobe lakers   387 2010-06-11 12:12 rs1276247533605.txt<br />
drwxr-xr-x  8 kobe lakers  4096 2010-06-24 20:02 Videos</em></p>
<p>Pētot šī piemēra saturu, rodas jautājums, kas tie par simboliem katras rindas sakumā? Tā ir specializēta sintakse, kas identificēt konkrētā faila tipu un tiesības. Pirmais simbols nosaka faila tipu, bet nākošas deviņas ir tiesības, kas ir sadalītas trīs grupas: īpašnieks, grupa, citi. Savukārt, katra grupa sastāv no trijiem simboliem: &#8220;<em>rwx</em>&#8220;(tieši šāda secībā), ja konkrētā vietā atļauja ir liegta, tad lieto domuzīmi &#8220;-&#8221;. Piemēram, &#8220;<em>dr&#8211;r&#8211;r&#8211;</em>&#8220;, direktorijai ir tikai lasīšanas tiesības.</p>
<p>Apskatīsim kādu konkrētu piemēru vēl reiz un sīkāk izpētīsim, ko katrs simbols nozīmē.</p>
<p><em>-rwxr&#8211;r&#8211;<br />
0123456789</em></p>
<ul>
<li>Simbols 0(&#8220;-&#8221;) pozīcijā nosaka faila tipu. Tie var būt šādi: <em>d</em> &#8211; direktorija,<em> l</em> &#8211; simboliskā saite, <em>S</em> &#8211; sokets, <em>s</em> &#8211; <em>XENIX <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Semaphore_%28programming%29" target="_blank">semaphore</a></em>, <em>p</em> &#8211; vārda &#8220;stabule&#8221;, <em>-</em> &#8211; regulārs fails, <em>c</em> &#8211; speciāls fails ierīcēm (ne buferizēts), <em>d</em> &#8211; speciāls bloka fails ierīcēm (buferizērs), <em>m</em> &#8211; <em>XENIX</em> koplietojams datu (atmiņas) fails,<em> D</em> -<strong> </strong> <em>Solaris</em> &#8220;durvis&#8221;,<em> n</em> &#8211; <em>HP-UX </em>tīkla speciālais fails.</li>
</ul>
<ul>
<li>Simboli, kas ir pozīcijās no viens līdz  trīs (&#8220;<em>rwx</em>&#8220;) ir faila īpašnieka tiesības.</li>
<li>Simboli, kas ir pozīcijās no četri līdz  seši (&#8220;<em>r&#8211;</em>&#8220;) ir faila grupas  tiesības.</li>
<li>Simboli, kas ir pozīcijās no seši līdz  deviņi (&#8220;<em>r&#8211;</em>&#8220;) ir faila tiesības priekš citiem.</li>
</ul>
<p>Komanda <em>ls &#8211; l</em> mums sniedz arī vēl citu informāciju par failiem. Sīkās skaidrojums nākošajā piemērā(attēla).</p>
<p style="text-align: center;"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/06/03_21_linux_failu_tiesibas_01.png" rel="lightbox[3197]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-3208" title="03_21_linux_failu_tiesibas_01" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/06/03_21_linux_failu_tiesibas_01-300x38.png" alt="" width="300" height="38" /></a>Tagad mēs zinām, ko katras atribūts nozīme. Bet ja mums rodas velēšanas pamainīt tiesības kādam failam vai direktorijai, ko tad iesākt? Linux&#8217;ā tam ir veltītās speciālas komandas.</p>
<p>Komanda <em>chmod </em>- maina tiesības faila vai direktorijai.</p>
<p>Sintakse komandrindā: <em>chmod </em>&lt;opcija&gt; fails</p>
<p>Piemērs: <em><span>chmod ugo+rwx </span>win_game_one</em>, pievieno visām trim grupām lasīšanas, rakstīšanas un izpildīšanas tiesības.</p>
<p>Opcijas:</p>
<ul>
<li><em>-c</em> drukā informāciju par tiem failiem, kuriem ir mainītas tiesības.</li>
<li><em>-f </em>nav zināms faila lietotājs.</li>
<li><em>-R</em> maina tiesības visiem failiem tekošajā direktorijā un tā apakš direktorijā (komanda izpildās rekursīvi).</li>
<li><em>-v</em> drukāt informāciju par katru failu, mainīt tiesības vai ne.</li>
</ul>
<p>Komanda <em>chown</em> &#8211; maina faila vai direktorijas īpašnieku.</p>
<p>Sintakse komandrindā: <em>chown</em> lietotājā vārds &lt;fails vai direktorija&gt;</p>
<p>Piemērs: <em>chown rondo lose_game_two</em></p>
<p>Komanda<em> chgrp</em> &#8211; maina failam vai direktorijai grupu.</p>
<p>Sintakse  komandrindā: <em>chgrp</em> grupas nosaukums &lt;fails vai direktorija&gt;</p>
<p>Piemērs:<em> chgrp celtics lose_game_two</em></p>
<p>Papildu informācija:</p>
<ol>
<li><a href="http://www.oreillynet.com/linux/cmd/cmd.csp?path=c/chmod" target="_blank">http://www.oreillynet.com/linux/cmd/cmd.csp?path=c/chmod</a></li>
<li><a href="http://www.mediacollege.com/linux/command/chmod.html" target="_blank">http://www.mediacollege.com/linux/command/chmod.html</a></li>
<li><a href="http://www.zzee.com/solutions/linux-permissions.shtml" target="_blank">http://www.zzee.com/solutions/linux-permissions.shtml</a></li>
</ol>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2010/06/28/linux-failu-tiesibas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>MySQL pilna teksta meklēšana</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2010/03/26/mysql-pilna-teksta-meklesana/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2010/03/26/mysql-pilna-teksta-meklesana/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 26 Mar 2010 12:23:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>tintix</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[DBVS]]></category>
		<category><![CDATA[Full-Text]]></category>
		<category><![CDATA[Full-Text Search]]></category>
		<category><![CDATA[meklēšāna]]></category>
		<category><![CDATA[MySQL]]></category>
		<category><![CDATA[pilna teksta meklēšāna]]></category>
		<category><![CDATA[search]]></category>
		<category><![CDATA[SQL]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=3171</guid>
		<description><![CDATA[Sveiki! Esmu uztaisījis nelielu rakstu lietpratējiem. Cerams, ka kādam, kas strādā ar MySQL DBVS, tas noderēs. Ja tīmekļa vietnē nepieciešams organizēt teksta balstītu meklēšanu, tad MySQL piedāvā gatavu risinājumu meklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes celšanai. Standarta SQL valodas risinājums simbolu virknes meklēšanai datu bāzes tabulas laukā ir LIKE nosacījums. Diemžēl, šī metode ir ļoti neefektīva, jo [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="../wp-content/uploads/2010/03/logo-mysql-110x57.png" rel="lightbox[3171]"><img class="alignright" title="logo-mysql-110x57" src="../wp-content/uploads/2010/03/logo-mysql-110x57.png" alt="" width="110" height="57" /></a></p>
<p><span style="font-size: small;">Sveiki! Esmu uztaisījis nelielu rakstu lietpratējiem. Cerams, ka kādam, kas strādā ar MySQL DBVS, tas noderēs.</span></p>
<p><!-- 		@page { margin: 2cm } 		P { margin-bottom: 0.21cm; line-height: 150%; text-align: justify; page-break-before: auto } 		P.western { font-family: "Liberation Serif", serif } 		P.cjk { font-size: 10pt } 		TD P { margin-bottom: 0cm } 		A:link { so-language: zxx } --><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Times New Roman,serif;">Ja tīmekļa </span></span><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Times New Roman,serif;">vietnē nepieciešams organizēt teksta balstītu meklēšanu, tad <em>MySQL</em> piedāvā gatavu risinājumu meklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes celšanai. Standarta <em>SQL</em> valodas risinājums simbolu virknes meklēšanai datu bāzes tabulas laukā ir <em>LIKE</em> nosacījums. Diemžēl, šī metode ir ļoti neefektīva, jo meklējamā simbolu virkne tiek salīdzināta  ar visām tabulas lauka rindām.</span></span></p>
<p><span style="font-size: small;"><em>MySQL MyISAM</em> datu glabāšanas dzinējs tabulu laukiem ar teksta datu tipiem ļauj veidot pilna teksta indeksu (<em>FULLTEXT</em>), kuru var pievienot, veidojot tabulu, vai arī vēlāk. <em>MySQL</em> pilna teksta meklēšana var tikt veikta tikai tabulas laukos, kuriem ir pilna teksta indekss. Meklēšanai tiek izmantota <em>MATCH() &#8230; AGAINST</em> sintakse, kur <em>MATCH()</em> iekļauj ar komatiem atdalītus tabulas laukus, kuros tiks meklēts teksts, bet <em>AGAINST</em> iekļauj meklējamo simbolu virkni un izvēles modifikatoru, kurš nosaka meklēšanas tipu (pastāv 3 tipi). Meklējamā simbolu virkne nedrīkst būt mainīgais vai tabulas lauka nosaukums.<span id="more-3171"></span></span></p>
<p><span style="font-size: small;">Piemēram, ja pastāv tabula ar teksta laukiem “virsraksts” un “teksts”, tad <em>MySQL</em> pilnā teksta meklēšana šiem laukiem izskatītos sekojoši:</span></p>
<p><strong><span style="font-size: small;"><em>SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (&#8216;meklējamie vārdi&#8217;);</em></span></strong></p>
<p><span style="font-size: small;">Ja netiek izmantots meklēšanas tipa modifikators, pēc noklusējuma tiek izmantots dabīgās valodas meklēšanas tips (<em>natural language search</em>), un uzdotā simbolu virkne tiks meklēta kā vesels atslēgas vārds. Ja meklējamā simbolu virkne būs sastopama vairāk nekā 50% meklējamo lauku rindās, tad atslēgas vārds tiks uztverts kā parasts un tiks ignorēts.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Otrs meklēšanas režīms ir vaicājuma paplašināšanas meklēšana (<em>query expansion search</em>), kur tiek meklētas ne tikai atslēgas vārdiem atbilstošas lauku rindas, bet arī ar meklēšanas rezultātiem saistītas lauku rindas. Piemēram, ja tiek meklēta frāze “DBVS”, tad <em>MySQL</em> meklēšanas rezultātos parādīsies lauku rindas, kuru teksti satur “<em>DB2</em> DBVS”, “<em>IBM DB2 Manual</em>”<em>, </em>“<em>Bercley</em> DBVS”, “<em>Bercley University</em>”, “DBVS sistēmas”, “Biznesa vadības sistēmas” u.tml. Šis meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar <em>WITH QUERY EXPANSION</em> modifikatora palīdzību, un meklēšana šajā režīmā izskatās sekojoši:</span></p>
<p><strong><span style="font-size: small;"><em>SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (&#8216;meklējamie vārdi&#8217;</em> <em>WITH QUERY EXPANSION);</em></span></strong></p>
<p><span style="font-size: small;">Trešais meklēšanas režīms ir Būla meklēšana (<em>Boolean search</em>). Šis meklēšanas režīms interpretē meklējamo simbolu virkni ar speciālo operatoru palīdzību. Būla meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar <em>IN BOOLEAN MODE</em> modifikatora palīdzību. Šajā meklēšanas režīmā daži simboli pārvēršas par operatoriem (skat. Tabula 1). Netiešā Būla loģika tiek realizēta, izmantojot simbolu “+” kā JĀ, simbolu “-” kā NĒ, bet atstarpi jeb tukšuma zīmi kā VAI. Būla meklēšanas režīmam ir sekojošas svarīgākās īpašības:</span></p>
<ul>
<li><span style="font-size: small;">Var 	noteikt minimālo un maksimālo meklējamo vārdu garumu</span></li>
<li><span style="font-size: small;">Meklēšanas 	rezultāts pēc noklusējuma netiek kārtots pēc sakritības</span></li>
<li><span style="font-size: small;">Var 	darboties bez pilna teksta indeksa (tādā gadījumā manāmi zemāka 	veiktspēja)</span></li>
<li><span style="font-size: small;">Meklējamie 	vārdi, kas parādās biežāk par 50%, netiek ignorēti</span></li>
</ul>
<table border="1" cellspacing="0" cellpadding="4" width="604" bordercolor="#000000">
<col width="64"></col>
<col width="522"></col>
<tbody>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Operators</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Nozīme</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;">“</span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Ar pēdiņu 				palīdzību meklējamā simbolu virknē blakus esošus vārdus 				var apvienot vienā veselā un meklēšanas laikā tiks meklēta 				tieši frāze, kas atrodas pēdiņās. Piemēram, ja meklēsim 				simbolu virkni <strong>pavasaris nāk</strong>, tad meklēšanas rezultātos 				parādīsies arī tās lauku rindas, kuras atsevišķi satur kādu 				no šiem vārdiem. Ja tiks meklēta simbolu virkne <strong>“pavasaris 				nāk”</strong>, tad rezultātos 				būs tikai tās rindas, kuras satur doto frāzi.</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">*</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Zvaigznīte 				kalpo par aizstājējzīmi. Tas nozīmē, ka meklējamie vārdi, 				kuri beidzas ar zvaigznīti, tiek interpretēti kā </span>priedēkļi<span style="font-family: Liberation Serif,serif;">, 				bet vārdi, kuri sākas ar zvaigznīti – kā piedēkļi. 				Piemēram, ja meklējamā simbolu virkne ir </span><span style="font-family: Liberation Serif,serif;"><strong>*diena</strong></span><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">, 				tad meklēšanas rezultātos parādīsies arī rindas ar visām 				nedēļas dienām vai jebkuriem citiem vārdiem, kuri beidzas ar 				“diena”. Ja tiks meklēta simbolu virkne </span><span style="font-family: Liberation Serif,serif;"><strong>mašīn*</strong></span><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">, 				tad rezultātos parādīsies rindas, kuras satur vārdus 				“mašīnbūve”, “mašīnas” u.tml.</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">~</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Tildes 				simbols asociējas ar negāciju. Ja meklētie vardi sāksies ar 				tildi, tie būs novērtēti zemāk, nekā vārdi bez tildes.</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">-</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Mīnusa 				zīme tiek interpretēta kā NĒ, un no meklēšanas rezultātiem 				tiek izslēgti visi vārdi, kuri sākas ar šo zīmi.</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">+</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Plusa zīme 				tiek interpretēta kā JĀ, un meklēšanā tas nozīmē, ka katrā 				lauka rindā, kurā ir šis vārds, obligāti jābūt šim 				vārdam.</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">()</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Iekavas 				nozīmē atsevišķu bloku ar saviem operatoriem</span></span></td>
</tr>
<tr valign="TOP">
<td width="64"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">&gt; &lt;</span></span></td>
<td width="522"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Liberation Serif,serif;">Šīs zīmes 				kalpo kā svarīguma operatori meklējamo vārdu sākumā.</span></span></td>
</tr>
</tbody>
</table>
<p><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Times New Roman,serif;"><em>Tabula 1: Būla meklēšanas režīma operatori</em></span></span></p>
<p><span style="font-size: small;">Daži piemēri:</span></p>
<p><strong><span style="font-size: small;"><em>SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (&#8216;meklējamie vārdi&#8217; IN BOOLEAN MODE);</em></span></strong></p>
<p><span style="font-size: small;">Pēc šī vaicājuma izpildes tiks izdots rezultāts, kurš satur vismaz vienu no meklētajiem vārdiem. Ja meklējamā simbolu virkne būs <strong>+(&gt;zaļie &lt;sarkanie) +āboli</strong>, tad meklēšanas rezultātā būs visas rindas, kuras saturēs frāzes “zaļie āboli” un “sarkanie āboli”. “Zaļie āboli” tiks novērtēti augstāk un parādīsies pirmie, bet “sarkanie āboli” būs rezultāta beigās. Ja tiks meklēta simbolu virkne <strong>-zaļie +āboli</strong>, rezultātā būs visas rindas, kurās ir vārds āboli, bet frāzes “zaļie āboli” tiks pilnībā izslēgtas.</span><br />
Ja radās interese, iesaku palasīt sīkāk <a href="http://dev.mysql.com/doc/refman/5.0/en/fulltext-search.html" target="_blank">MySQL dokumentācijā</a> un <a href="http://devzone.zend.com/article/1304" target="_blank">uzgooglēt dažus piemērus</a>.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2010/03/26/mysql-pilna-teksta-meklesana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Apskats: #! Crunchbang Linux</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2010/02/27/apskats-crunchbang-linux/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2010/02/27/apskats-crunchbang-linux/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 27 Feb 2010 09:51:30 +0000</pubDate>
		<dc:creator>kart0ns</dc:creator>
				<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[CLI]]></category>
		<category><![CDATA[Conky]]></category>
		<category><![CDATA[Crunchbang]]></category>
		<category><![CDATA[Crunchbang Linux]]></category>
		<category><![CDATA[eeepc]]></category>
		<category><![CDATA[netbook]]></category>
		<category><![CDATA[Openbox]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=3134</guid>
		<description><![CDATA[Kādu laiku atpakaļ biju rakstījis par Sistēmas atjaunošanu ar Linux, kur pieminēju Crunchbang Linux kā gana mazu, bet funkcionējošu Linux distributīvu, kaut arī tuvāk viņu nebiju papētījis. Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Kādu laiku atpakaļ biju rakstījis par <a title="Sistēmas atjaunināšana ar Linux" href="http://www.xlab.lv/2009/07/03/sistemas-atjaunosana-ar-linux/" target="_blank">Sistēmas atjaunošanu ar Linux</a>, kur pieminēju Crunchbang Linux kā gana mazu, bet funkcionējošu Linux distributīvu, kaut arī tuvāk viņu nebiju papētījis.</p>
<p style="text-align: left;">Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas &#8211; &#8220;Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!&#8221; Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!<a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb1.png" rel="lightbox[3134]"><img class="size-medium wp-image-3136 alignleft" title="cb1" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb1-300x187.png" alt="cb1" width="300" height="187" /></a><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb3.png" rel="lightbox[3134]"><img class="size-medium wp-image-3137 aligncenter" title="cb3" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb3-300x175.png" alt="cb3" width="300" height="175" /></a></p>
<p>Tātad &#8211; Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību &#8211; vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem &#8211; to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt &#8211; daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.</p>
<p>Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki &#8211; Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma &#8211; nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams &#8211; viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.</p>
<p style="padding-left: 30px;">Dažas aizvietotās programmas Ubuntu &#8211; Crunchbang alternatīvas:</p>
<table border="1">
<thead>
<tr>
<th>Ubuntu</th>
<th>Crunchbang</th>
</tr>
</thead>
<tbody>
<tr>
<td>System Monitor</td>
<td>Htop</td>
</tr>
<tr>
<td>Totem</td>
<td>VLC, Rhythmbox</td>
</tr>
<tr>
<td>Nautilus</td>
<td>PCMan File Manager, Midnight Commander</td>
</tr>
<tr>
<td>Transmission</td>
<td>rtorrent</td>
</tr>
<tr>
<td>Ekiga</td>
<td>Skype</td>
</tr>
</tbody>
</table>
<p>Ļoti iepriecināja arī iestrādāts <a href="http://conky.sourceforge.net/" target="_blank">Conky</a> sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku &#8211; par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!</p>
<p>Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  &#8211; bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu &#8211; Crunchbang nav brūns.. <img src='http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_wink.gif' alt=';)' class='wp-smiley' /> </p>
<p><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb2.png" rel="lightbox[3134]"><img class="alignright size-medium wp-image-3138" title="cb2" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb2-300x175.png" alt="cb2" width="300" height="175" /></a></p>
<p>Pats no sevis varu pateikt &#8211; es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi <a href="http://www.minix3.org/" target="_blank">MINIX</a> izstrādātāji, bet arī <a href="http://crunchbanglinux.org/" target="_blank">Crunchbang Linux</a> izstrādātāji!</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2010/02/27/apskats-crunchbang-linux/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>7</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kā piemontēt iso, nrg, mdf, b5i, cdi, ccd, pdi failus?</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/10/14/ka-piemontet-iso-nrg-mdf-b5i-cdi-ccd-pdi-failus/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/10/14/ka-piemontet-iso-nrg-mdf-b5i-cdi-ccd-pdi-failus/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 14 Oct 2009 15:52:24 +0000</pubDate>
		<dc:creator>eriksz</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Prakse]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[AcetoneISO]]></category>
		<category><![CDATA[b5i]]></category>
		<category><![CDATA[ccd]]></category>
		<category><![CDATA[CD attēli]]></category>
		<category><![CDATA[cdi]]></category>
		<category><![CDATA[convert]]></category>
		<category><![CDATA[ISO]]></category>
		<category><![CDATA[mdf]]></category>
		<category><![CDATA[mount]]></category>
		<category><![CDATA[nrg]]></category>
		<category><![CDATA[pdi]]></category>
		<category><![CDATA[umount]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=3045</guid>
		<description><![CDATA[Darbības notiks terminālī, tādēļ iesācējus šis raksts var mazliet biedēt. Taču šoreiz nav ko baidīties, jo visas komandas, kas būs jāaizpilda terminālī ir ļoti vienkāršas.  Tad nu pie lietas un sākumā, kā piemontēt .iso failu. Jums noteikti vajadzēs administratora tiesības, ja lietojat Debian, tad būs jāizmanto komanda su, ja lietojat Ubuntu, tad komanda sudo. Tas, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Darbības notiks terminālī, tādēļ iesācējus šis raksts var mazliet biedēt. Taču šoreiz nav ko baidīties, jo visas komandas, kas būs jāaizpilda terminālī ir ļoti vienkāršas.  Tad nu pie lietas un sākumā, kā piemontēt <strong><em>.iso</em></strong> failu.</p>
<p>Jums noteikti vajadzēs administratora tiesības, ja lietojat Debian, tad būs jāizmanto komanda <strong><em>su</em></strong>, ja lietojat Ubuntu, tad komanda <strong><em>sudo</em></strong>. Tas, iespējams, jau daudziem <em>xlab</em>.lv lasītajiem būs jau zināms. Lai piemontētu <strong>.iso</strong> ir jāpilda sekojošas darbības.</p>
<ol>
<li><strong><em>mkdir /mnt/iso</em></strong> &#8211; izveidojam direktoriju <strong>iso</strong>, kurā tiks piemontēts <strong><em>.iso</em></strong> attēls. Var veidot direktoriju arī citā direktorijā, piemēram,<em> <strong>/media/iso</strong></em>.</li>
<li><strong><em>mount -t iso9660 -o loop &lt;iso faila ceļš&gt;</em><em> /mnt/iso</em></strong> &#8211; ar komandas <strong>mount</strong> palīdzību piemontējam <strong><em>.iso</em></strong> attēlu direktorijai <em><strong>/mnt/iso</strong>.</em> Par komandu <strong><em>mount</em></strong> sīkāk apskaidrošu kādā no nākošajiem xlab rakstiem.<span id="more-3045"></span></li>
</ol>
<p>Lai varētu strādāt ar <strong>nrg</strong>, <strong>mdf</strong>, <strong>b5i</strong>, <strong>cdi</strong>, <strong>ccd</strong> vai <strong>pdi</strong> attēliem vajag izpildīt šādu komandu termināli:</p>
<p><strong><em>sudo apt-get install nrg2iso mdf2iso b5i2iso cdi2iso ccd2iso pdi2iso</em></strong></p>
<p>Līdz ar to instalēsies šīs attiecīgās programmas un būs iespēja konvertēt šos disku attēlus uz <strong><em>.iso</em></strong> formātu, kura piemontēšana mums ir jau zināma.</p>
<p>Konvertēt, piemēram, <strong><em>nrg</em></strong> failu uz <strong><em>iso</em></strong> ir jāpilda šāda komanda termināli:</p>
<p><strong><em>nrg2iso &lt;nrg faila ceļš&gt; &lt;iso faila ceļš&gt;</em></strong></p>
<p>Piemērs: <strong><em>nrg2iso /media/cdrom0/nfs.nrg /home/xlab/nfs.iso</em></strong></p>
<p>Notiek faila konvertēšana <strong>iso</strong> formātā un tad to var viegli piemontēt. Ar pārējiem formātiem, t. i. <strong>mdf, b5i, cdi, ccd</strong> un <strong>pdi</strong> ir ļoti līdzīgi:</p>
<ul>
<li><strong><em>mdf2iso &lt;mdf faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt; &lt;iso faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt;</em></strong></li>
<li><strong><em>b5i2iso &lt;b5i faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt; &lt;iso faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt;</em></strong></li>
<li><strong><em>cdi2iso &lt;cdi faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt; &lt;iso faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt;</em></strong></li>
<li><strong><em>ccd2iso &lt;ccd faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt; &lt;iso faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt;</em></strong></li>
<li><strong><em>pdi2iso &lt;pdi faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt; &lt;iso faila </em></strong><strong><em>ceļš</em><em>&gt;</em></strong></li>
</ul>
<p style="text-align: left;">Kopumā sistēma ir vienkāršā, kur notiek faila konvertēšana uz<em> iso</em> formātu un tad mēs to varam bez liekām problēmām piemontēt vai nomontēt (<strong><em>umount &lt;piemontētā faila vai mapes ceļš&gt;</em></strong>). Ja vēlaties uzzināt ko sīkāk, tad varat papildus lasīt <a href="http://wiki.linuxquestions.org/wiki/CD_Image_Conversion" target="_blank">šeit</a>. Protams ir iespējams pievienot disku attēlus bez konvertēšanas uz <em>iso</em> formāta, piemēram,  ir programma <em>AcetoneISO</em>. Šī programma ir ar grafisko režīmu un lejupielādēt <em>.deb</em> pakotni ar to var <a href="http://www.getdeb.net/search.php?keywords=acetoneiso" target="_blank">šeit</a>.</p>
<div id="attachment_3074" class="wp-caption aligncenter" style="width: 310px"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_017_AcetoneISO_01.png" target="_blank" rel="lightbox[3045]"><img class="size-medium wp-image-3074" title="03_017_AcetoneISO_01" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_017_AcetoneISO_01-300x182.png" alt="AcetoneISO" width="300" height="182" /></a><p class="wp-caption-text">AcetoneISO</p></div>
<p>Ja vēlaties zināt ko sīkāk par šo programma, papildus var lasīt <a href="http://www.cyberciti.biz/tips/extract-convert-mount-iso-bin-daa-nrg.html" target="_blank">šeit</a>. Lai Jums labi montējās! <img src='http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_wink.gif' alt=';)' class='wp-smiley' /> </p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/10/14/ka-piemontet-iso-nrg-mdf-b5i-cdi-ccd-pdi-failus/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>5 bezmaksas video rediģēšanas programmas priekš GNU/Linux</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/10/09/5-bezmaksas-video-redigesanas-programmas-prieks-gnulinux/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/10/09/5-bezmaksas-video-redigesanas-programmas-prieks-gnulinux/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 09 Oct 2009 13:53:23 +0000</pubDate>
		<dc:creator>tintix</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[Avidemux]]></category>
		<category><![CDATA[Cinelerra]]></category>
		<category><![CDATA[editing]]></category>
		<category><![CDATA[Final Cut]]></category>
		<category><![CDATA[iMovie]]></category>
		<category><![CDATA[KDE]]></category>
		<category><![CDATA[Kdenlive]]></category>
		<category><![CDATA[Kino]]></category>
		<category><![CDATA[LiVES]]></category>
		<category><![CDATA[Movie Maker]]></category>
		<category><![CDATA[nelinārs]]></category>
		<category><![CDATA[non-linear]]></category>
		<category><![CDATA[Pinnacle]]></category>
		<category><![CDATA[Premiere]]></category>
		<category><![CDATA[reālā laika]]></category>
		<category><![CDATA[realtime]]></category>
		<category><![CDATA[rediģēšana]]></category>
		<category><![CDATA[Ubuntu]]></category>
		<category><![CDATA[Video]]></category>
		<category><![CDATA[Video editing]]></category>
		<category><![CDATA[Video rediģēšana]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=2927</guid>
		<description><![CDATA[Daudzi, kas nodarbojas ar video rediģēšanu, ir pazīstami ar tādām programmām kā Pinnacle, Adobe Premiere Pro, Apple iMovie, Final Cut Pro vai Microsoft Movie Maker. Reti kurš izmanto visas šo prorgrammu iespējas. Lielākoties uzdevumi, kuri ir jāveic aprobežojas ar graizīšanu, filtrēšanu un pārkodēšanu. Lūk, zemāk būs 5 bezmaksas programmu apskats, kuras māk darīt visu augstāk [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Daudzi, kas nodarbojas ar video rediģēšanu, ir pazīstami ar tādām programmām kā Pinnacle, Adobe Premiere Pro, Apple iMovie, Final Cut Pro vai Microsoft Movie Maker. Reti kurš izmanto visas šo prorgrammu iespējas. Lielākoties uzdevumi, kuri ir jāveic aprobežojas ar graizīšanu, filtrēšanu un pārkodēšanu.<br />
Lūk, zemāk būs 5 bezmaksas programmu apskats, kuras māk darīt visu augstāk minēto un pat nedaudz vairāk. <img src='http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_wink.gif' alt=';)' class='wp-smiley' /> </p>
<p><span id="more-2927"></span><strong><span style="font-size: medium;">1. Avidemux</span></strong><br />
Tie, kuri zem Windows ir lietojuši VirtualDub, zem GNU/Linux var izmantot šo klonu (kurš varbūt izdevies pat nedaudz labāks). Avidemux ir vienkārš video redaktors, kurš ir domāts graizīšanai, filtrēšanai un pārkodēšanai. Tas atbalsta daudzus failu tipus, piemēram, AVI, DVD savietojamus MPEG failus, MP4, OGG, ASF, izmantojot lielu kodeku klāstu. Uzdevumus var automatizēt, izmantojot projektus, uzdevumu rindas un spēcīgas skriptēšanas iespējas. Avidemux ir pieejams arī priekš BSD, Mac OS X un M$ Windows zem GNU GPL licenses.</p>
<p>Pats personīgi izmantoju Avidemux video graizīšanai un pārkodēšanai, piemēram, priekš telefona.</p>
<p>Lai uzinstalētu Avidemux Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē <strong>avidemux</strong> pakotni. Ja lietojat KDE 4.x, tad iesaku atzīmēt pakotni <strong>avidemux-qt</strong>.</p>
<p><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/ubuntu-avidemux-video-editor.png" rel="lightbox[2927]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-2932" title="ubuntu-avidemux-video-editor" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/ubuntu-avidemux-video-editor-300x227.png" alt="ubuntu-avidemux-video-editor" width="300" height="227" /></a></p>
<p><strong><span style="font-size: medium;">2. Cinelerra</span></strong></p>
<p>Cinelerra ir pats izvērstākais nelineārais video redaktors priekš GNU/Linux. Cinelerra iekļauj komponēšanas dzinēju. Ar Cinelerra bez problēmām var apstrādāt augstas kvalitātes audio/video: darbs notiek ar 64 bitu precizitāti un var izmantot gan RGBA, gan YUVA krāsu profilus, izmantojot plūstošā komata un 16-bitu veselo skaitļu reprezentāciju. Video redaktoru neierobežo izšķirtspējas un kadru skaits sekundē, tas nozīmē, ka tiek atbalstīts jebkura izmēra un ātruma video.</p>
<p><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/cinelerra-non-linear-video-editing.jpg" rel="lightbox[2927]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-3056" title="cinelerra-non-linear-video-editing" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/cinelerra-non-linear-video-editing-300x289.jpg" alt="cinelerra-non-linear-video-editing" width="300" height="289" /></a> Šo programmu var uzinstalēt iekš Ubuntu, iepriekš pievienojot Guillermo Gutiérrez Herrera repozitoriju. Repozitorija adresi un atslēgu var dabūt šeit: <a href="https://launchpad.net/~capitanterrex/+archive/ppa" target="_blank">https://launchpad.net/~capitanterrex/+archive/ppa</a></p>
<p><strong><span style="font-size: medium;">3.  Kdenlive</span></strong></p>
<p>Kdenlive ir spēcīgs un intuitīvs daudzu celiņu video redaktors, kurs iekļauj jaunākās video tehnoloģijas. Kdenlive atbalsta visus FFmpeg atbalstītos formātus (tādus kā QuickTime, AVI, WMV, MPEG, Flash Video u.t.t.), kā arī 4:3 un 16:9 attiecības gan PAL, gan NTSC un citus augstas izšķirtspējas standartus, ieskaitot HDV. Video var arī eksportēt uz DV ierīcēm, vai ierakstīt DVD diskā ar nodaļām un vienkāršu izvēlni. Kdenlive pakotnes ir pieejamas priekš GNU/Linux, FreeBSD un Mac OS X.<a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/kdenlive-linux-non-linear-video-editor-software.png" rel="lightbox[2927]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-3057" title="kdenlive-linux-non-linear-video-editor-software" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/kdenlive-linux-non-linear-video-editor-software-300x210.png" alt="kdenlive-linux-non-linear-video-editor-software" width="300" height="210" /></a>Instrukcijas, kā pievienot Ubuntu repozitoriju ar jaunāko Kdenlive var izlasīt šeit: <a href="http://www.kdenlive.org/user-manual/downloading-and-installing-kdenlive/pre-compiled-packages/ubuntu-packages" target="_blank">http://www.kdenlive.org/user-manual/downloading-and-installing-kdenlive/pre-compiled-packages/ubuntu-packages</a> Ja izmantojat kādu citu grafisko vidi (ne KDE), tad instalējot kā atkarības tiks novilktas arī daudzas KDE bibliotēkas.</p>
<p><strong><span style="font-size: medium;">4. Kino</span></strong></p>
<p>Kino ir nelineārs DV video redaktors. Tas ir brīnišķīgi integrēts ar IEEE-1394 (Fire Wire) video uzņemšanai no DV ierīcēm. Kino ir savietojams ar VTR kontroli un var ierakstīt video atpakaļ kamerā. Kino uzņēm video uz diska Raw DV un AVI formātā. Turklāt tiek atbalstīta gan type-1 DV, gan type-2 DV (atsevišķa audio straume) kodēšanā.<a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/kino-GTK-gnome-based-non-linear-digital-video-editor.png" rel="lightbox[2927]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-3058" title="kino-GTK-gnome-based-non-linear-digital-video-editor" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/kino-GTK-gnome-based-non-linear-digital-video-editor-300x269.png" alt="kino-GTK-gnome-based-non-linear-digital-video-editor" width="300" height="269" /></a></p>
<p>Lai uzinstalētu Kino Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē <strong>kino</strong> pakotni.</p>
<p><strong><span style="font-size: medium;">5.  LiVES</span></strong></p>
<p>LiVES (LiVES is a Video Editing System) ir brīva video rediģēšanas programma un VJ rīks. Iekš LiVES tiek vienlaicīgi kvalitatīvi realizētas reālā laika un nelineāras rediģēšanas iespējas. Šī programma ļaus sākt rediģēt video no vietas, neuztraucoties par formātiem, kadru lielumiem un ātrumiem. tas ir profesionāls rīks, ko var izmantot VJ&#8217;ji un video redaktori: var jaukt un mainīt vietām video fragmentus, izmantot daudzus reālā laika efektus, graizīt video fragmentus un līmēt tos kopā daudzceliņu skalā. Darbu var ierakstīt reālajā laikā vai vēlāk pārkodēt video no projekta.<a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/linux-lives-video-editor.png" rel="lightbox[2927]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-3059" title="linux-lives-video-editor" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/linux-lives-video-editor-300x226.png" alt="linux-lives-video-editor" width="300" height="226" /></a>LiVES pakotni priekš Ubuntu var novilt šeit: <a href="http://www.getdeb.net/app.php?name=lives" target="_blank">http://www.getdeb.net/app.php?name=lives</a></p>
<p>Rakstam tika izmantoti materiāli no <a href="http://www.cyberciti.biz/faq/top5-linux-video-editing-system-software/" target="_blank">www.cyberciti.biz</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/10/09/5-bezmaksas-video-redigesanas-programmas-prieks-gnulinux/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>9</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Moblin 2.0</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/10/06/moblin-2-0/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/10/06/moblin-2-0/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 06 Oct 2009 15:45:11 +0000</pubDate>
		<dc:creator>eriksz</dc:creator>
				<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[Fedora]]></category>
		<category><![CDATA[Garage]]></category>
		<category><![CDATA[Inetl]]></category>
		<category><![CDATA[MID]]></category>
		<category><![CDATA[Moblin 2.0]]></category>
		<category><![CDATA[nebooks]]></category>
		<category><![CDATA[OS]]></category>
		<category><![CDATA[RPM]]></category>
		<category><![CDATA[The Linux Foundation]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=3005</guid>
		<description><![CDATA[Moblin ir jauna, daudzsološa atvērtā koda OS. Moblin ir balstīta uz Linux platformas, kura ir optimizēta speciāli nākamās paaudzes mobilo sakaru un interneta ierīcēm, netbook&#8217;iem un citām sistēmām. Tai MID(Mobile Internet Devices) aplikāciju atbalsts. Tā veidota speciāli Intel Atmo procesoriem, kuri ir ar mazu enerģijas patēriņu. Pirmais iespaids par Moblin ir ļoti labs, viss, kas [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://moblin.org/" target="_blank">Moblin</a> ir jauna, daudzsološa atvērtā koda OS. Moblin ir balstīta uz Linux platformas, kura ir optimizēta speciāli nākamās paaudzes mobilo sakaru un interneta ierīcēm, netbook&#8217;iem un citām sistēmām. Tai MID(<a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Mobile_Internet_Device" target="_blank">Mobile Internet Devices</a>) aplikāciju atbalsts. Tā veidota speciāli Intel Atmo procesoriem, kuri ir ar mazu enerģijas patēriņu. Pirmais iespaids par Moblin ir ļoti labs, viss, kas jau ir izstrādāts strādā ātri un dizains ir acīm ļoti tīkams.<span id="more-3005"></span></p>
<p style="text-align: left;">Moblin izstrādā <a href="http://www.linuxfoundation.org/" target="_blank"><em>The Linux Foundation</em></a> un <em><a href="http://www.intel.com/" target="_blank">Intel</a></em>. Kopīgiem spēkiem ir radīta OS, kurai ielādēšanās laiks ir krietni saīsināts, līdz pat 5 sekundēm. Moblin ir veidots uz Fedora bāzes, tādēļ  pakotnes ir rpm. Moblin uzstādīju uz sava Asus netbook&#8217;a. Uzstādīšanas process bija ļoti vienkāršs un ātrs. Tika uzdoti daži jautājumi un lieta darīta. Protams, neiztikt arī bez partīciju dalīšanas. Ja esat instalējuši Ubuntu, tad Moblin uzstādīšana ir vēl vienkāršāka.</p>
<div id="attachment_3023" class="wp-caption aligncenter" style="width: 310px"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_Moblin_01.png" target="_blank" rel="lightbox[3005]"><img class="size-medium wp-image-3023 " title="03_016_Moblin_01" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_Moblin_01-300x266.png" alt="Mans Asus Eee PC 1008 HA ar Moblin 2.0" width="300" height="266" /></a><p class="wp-caption-text">Mans Asus Eee PC 1008 HA ar Moblin 2.0</p></div>
<p style="text-align: left;">Pēc ielādes rīku josla nav redzama. Ar kursora palīdzību uzbraucot līdz pašai augšai, josla automātiski izbīdās. Joslā ir redzamas vairākas ikonas priekš attiecīgajām programmām, ir redzams pulkstenis, skaņas kontrolieris, baterijas darbības ilgums un kāds ir tīkla pieslēgums. Uzklikšķinot uz ikonas <em>My Zone</em> parādās jau konkrēta izvēlne, kura ir sadalīta trīs daļās. Kreisajā pusē ir kalendārs un biežāk lietoto programmu izvēlne, vidū atrodas pēdējo apskatīto dokumentu sadaļa, bet pa labi atrodas mikro blogotāju <em>Twitter</em> un <em>Last.Fm</em> zona.</p>
<div id="attachment_3027" class="wp-caption aligncenter" style="width: 310px"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_moblin_02.png" target="_blank" rel="lightbox[3005]"><img class="size-medium wp-image-3027  " title="03_016_moblin_02" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_moblin_02-300x175.png" alt="My Zone interfeiss" width="300" height="175" /></a><p class="wp-caption-text">My Zone izvēlne</p></div>
<p style="text-align: left;">Jaunākajā Moblin versijā ir ērts aplikāciju menedžeris <em>The Moblin Garage</em>. Ar šīs utilītas palīdzību ir pavisam vienkārši uzstādīt savas iemīļotākas programmas, piemēram, Mozilla Firefox. Šī utilīta noteikti atvieglos dzīvi daudziem lietotājiem.</p>
<div id="attachment_3032" class="wp-caption aligncenter" style="width: 310px"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_moblin_03.png" target="_blank" rel="lightbox[3005]"><img class="size-medium wp-image-3032 " title="03_016_moblin_03" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/10/03_016_moblin_03-300x175.png" alt="The Moblin Garage" width="300" height="175" /></a><p class="wp-caption-text">The Moblin Garage</p></div>
<p>Šī OS vēl nav līdz galam izstrādāta, nav veikta lokalizācija un rakstīt ar garumzīmēm būs problemātiski. Vēl dažkārt dažas funkcijas nenostrādā kā nākas vai nenostrādā vispār. Lietojot Moblin ar šādām kļūdām ir jārēķinās. Kopumā man iespaids par šo OS ir ļoti patīkams, sistēma strādā ļoti &#8220;žiperīgi&#8221; un pie vizuālajiem efektiem ir ļoti piestrādāts. Lietoju Moblin jau mēnesi un tiem, kuriem ir netbook&#8217;i ar Inet Atom procesoriem iesaku arī lietot. Beigās neliels video par Moblin 2.0 OS.</p>
<p><object classid="clsid:d27cdb6e-ae6d-11cf-96b8-444553540000" width="425" height="350" codebase="http://download.macromedia.com/pub/shockwave/cabs/flash/swflash.cab#version=6,0,40,0"><param name="src" value="http://www.youtube.com/v/ZAG2VyKaxCk" /><embed type="application/x-shockwave-flash" width="425" height="350" src="http://www.youtube.com/v/ZAG2VyKaxCk"></embed></object></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/10/06/moblin-2-0/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>5</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Utilītas apratūras noteikšanai</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/09/06/utilitas-apraturas-noteiksanai/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/09/06/utilitas-apraturas-noteiksanai/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 06 Sep 2009 19:04:49 +0000</pubDate>
		<dc:creator>eriksz</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[biosdecode]]></category>
		<category><![CDATA[dmicode]]></category>
		<category><![CDATA[hardinfo]]></category>
		<category><![CDATA[hardware]]></category>
		<category><![CDATA[info]]></category>
		<category><![CDATA[lshw]]></category>
		<category><![CDATA[lspci]]></category>
		<category><![CDATA[x86info]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=2942</guid>
		<description><![CDATA[Reizēm gadās, ka jūs vēlaties uzzināt kāds ir datora aprīkojums un iekārtas. Piemēram, jūs esat iegādājušies jaunu datoru un vēlaties uzzināt visu, kas &#8220;lācītim vēderā&#8221;. Speciāli tam ir izstrādātas dažādas utilītas. Priekš Linux ir sastopamas dažādas utilītas, lai noteiktu aprīkojumu. Tālāk par labākajām, populārākajām un precīzākajām no tām. lspci Šī ir viena no labākajā un [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Reizēm gadās, ka jūs vēlaties uzzināt kāds ir datora aprīkojums un iekārtas. Piemēram, jūs esat iegādājušies jaunu datoru un vēlaties uzzināt visu, kas &#8220;lācītim vēderā&#8221;. Speciāli tam ir izstrādātas dažādas utilītas. Priekš Linux ir sastopamas dažādas utilītas, lai noteiktu aprīkojumu. Tālāk par labākajām, populārākajām un precīzākajām no tām.</p>
<p><strong>lspci</strong></p>
<p>Šī ir viena no labākajā un populārākajam utilītām, lai iegūtu pamata informāciju par jūsu datoru. Papildus jūs vēl varat uzstādīt paketi <a href="http://packages.debian.org/lenny/pciutils" target="_blank">pciutils</a>, kas pārbauda un nosaka iekārtas, kas ir saistītas ar PCI joslu(<em>North Bridge</em>).<span id="more-2942"></span></p>
<p>Lai uzstādītu: <em>apt-get install pciutils</em></p>
<p>un tad izpildīt: <em>lspci</em></p>
<p style="text-align: left;">Rezultāta jums parādīsies informācija par datoru:<a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/03_015_utilitas_01.jpg" rel="lightbox[2942]"><img class="aligncenter size-full wp-image-2947" title="03_015_utilitas_01" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/03_015_utilitas_01.jpg" alt="03_015_utilitas_01" width="472" height="337" /></a><strong>dmidecode</strong></p>
<p style="text-align: left;">Šī utilīta sniedz informāciju par aparatūras komponentēm, to sērijas numuriem un BIOS pārskatu.</p>
<p style="text-align: left;">Lai uzstādītu: <em>apt-get install dmidecode</em></p>
<p style="text-align: left;">Lai izpildītu un saglabātu informāciju failā ir šāda komanda: <em>dmidecode &gt; dmi.txt</em></p>
<p style="text-align: left;"><strong>x86info</strong></p>
<p style="text-align: left;">Šī utilīta sniedz informāciju par jūsu datora mikroprocesoru un to atbalsta iezīmēm. Piemēram, jūs varat uzzināt vai aparatūra ir 32-bitu vai 64-bitu sistēma.</p>
<p style="text-align: left;">Lai uzstādītu: <em>apt-get install x86info</em></p>
<p style="text-align: left;">Lai izpildītu:<em> x86info</em></p>
<p style="text-align: left;"><strong>lshw </strong></p>
<p style="text-align: left;">Sniedz plašu informāciju par jūsu datora aparatūru.</p>
<p style="text-align: left;">Lai uzstādītu: <em>apt-get install lshw</em></p>
<p style="text-align: left;">Lai izpildītu un saglabātu informāciju failā: <em>lshw &gt; aparatura.txt</em></p>
<p style="text-align: left;"><strong>biosdecode</strong></p>
<p style="text-align: left;">Šī informācija sniedz informāciju par BIOS un tā funkcijām. Šī utilīta ir daļa no dmidecode pakotnes.</p>
<p style="text-align: left;">Lai izpildītu: <em>biosdecode</em></p>
<p style="text-align: left;"><strong>hardinfo</strong></p>
<p style="text-align: left;">Utilīta ir ar grafisko režīmu un tā ļoti atgādina Windows Device Manager.</p>
<p style="text-align: left;">Lai uzstādītu: <em>apt-get install hardinfo</em></p>
<p style="text-align: left;">Lai izpildītu: <em>hardinfo</em></p>
<p style="text-align: left;"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/03_015_utilita_02.png" target="_blank" rel="lightbox[2942]"><img class="aligncenter size-full wp-image-2957" title="03_015_utilita_02" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/03_015_utilita_02.png" alt="03_015_utilita_02" width="484" height="370" /></a>Šīs nebūt nav visas utilītas. Papildus vēl varat apskatīt šos divus resursus:</p>
<ol>
<li><a href="http://blogs.koolwal.net/2009/06/09/info-10-usefull-hardware-information-extraction-utilities-in-debian-linux/" target="_blank">http://blogs.koolwal.net/2009/06/09/info-10-usefull-hardware-information-extraction-utilities-in-debian-linux/</a></li>
<li><a href="http://www.cyberciti.biz/faq/linux-display-information-about-installed-hardware/" target="_blank">http://www.cyberciti.biz/faq/linux-display-information-about-installed-hardware/</a></li>
</ol>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/09/06/utilitas-apraturas-noteiksanai/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>9</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pakotņu deb sh bin tar.gz uzstādīšana</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/08/24/pakotnu-deb-sh-bin-tar-gz-uzstadisana/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/08/24/pakotnu-deb-sh-bin-tar-gz-uzstadisana/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 24 Aug 2009 07:18:28 +0000</pubDate>
		<dc:creator>eriksz</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Prakse]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[bin]]></category>
		<category><![CDATA[DEB]]></category>
		<category><![CDATA[pakotnes]]></category>
		<category><![CDATA[sh]]></category>
		<category><![CDATA[tar.gz]]></category>
		<category><![CDATA[uzstādīšana]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=2917</guid>
		<description><![CDATA[Kādreiz jau pienāks tā reize, kad jums vajadzīgās pakotnes nevarēs uzinstalēt ar divu klikšķu palīdzību un būs vajadzīgs terminālis! Pakotnes ir dažādos formātos &#8211; deb, sh, bin un tar.gz(attiecas vairāk uz Debin-viedīgajiem distributīviem). Tād nu pie lietas! Ja jūs lietojāt, piemēram, Ubuntu, tad verat vaļā termināli un pie esošā formāta rakstiet attiecīgo komandu. .deb sudo [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Kādreiz jau pienāks tā reize, kad jums vajadzīgās pakotnes nevarēs uzinstalēt ar divu klikšķu palīdzību un būs vajadzīgs terminālis! Pakotnes ir dažādos formātos &#8211; deb, sh, bin un tar.gz(attiecas vairāk uz Debin-viedīgajiem distributīviem). Tād nu pie lietas!</p>
<p>Ja jūs lietojāt, piemēram, Ubuntu, tad verat vaļā termināli un pie esošā formāta rakstiet attiecīgo komandu.</p>
<p><strong>.deb</strong></p>
<p><em>sudo dpkg -i pakotnes_nosaukums.deb</em></p>
<p>Kā uzstādīt .deb pakotni caur grafisko režīmu var apskatīt <a href="http://www.xlab.lv/2009/04/15/ubuntu-pirmie-soli-deb-pakotnu-uzstadisana/" target="_blank">šeit</a>.<span id="more-2917"></span></p>
<p><em>run ./faila_nosaukums.sh</em></p>
<p><strong>.bin</strong></p>
<p><em>chmod a+x faila_nosaukums.bin</em></p>
<p><em>sudo ./faila_nosaukums.bin</em></p>
<p><strong>tar.gz</strong></p>
<p>Sākumā fails būs arhīva un to vajag atarhivēt. Kā to izdarīt caur grafisko režīmu var atrast <a href="http://www.xlab.lv/2009/04/22/ubuntu-pirmie-soli-arhivi-rarzip/" target="_blank">šeit</a>. Kad esam atarhivējuši, ieejam mapē un izpildām šādas komandas:</p>
<p><em>../configure</em></p>
<p><em>make</em></p>
<p><em>make install</em></p>
<p>Par tar.gz instalāciju var vairāk uzzināt no šis resursa:<a href="http://www.tuxfiles.org/linuxhelp/softinstall.html" target="_blank">http://www.tuxfiles.org/linuxhelp/softinstall.html</a></p>
<p>Lietojot visas iepriekšs aprakstītās darbības, lietotājam ir nepieciešamas root tiesības, t.i. ja lietojat Debian izpildām komandu <em>su</em>,  bet lietojot Ubuntu komanda <em>sudo </em>, domāju Jūs jau zināt!</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/08/24/pakotnu-deb-sh-bin-tar-gz-uzstadisana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>8</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Nedaudz par cron</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/08/05/nedaudz-par-cron/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/08/05/nedaudz-par-cron/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 05 Aug 2009 09:01:35 +0000</pubDate>
		<dc:creator>tintix</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[anacron]]></category>
		<category><![CDATA[Cron]]></category>
		<category><![CDATA[job scheduling]]></category>
		<category><![CDATA[Linux]]></category>
		<category><![CDATA[UNIX]]></category>
		<category><![CDATA[uzdevumu plānošāna]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=2874</guid>
		<description><![CDATA[Cron ir UNIX līdzīgo sistēmu uzdevumu plānošanas (job scheduler) serviss, ar kura palīdzību ar konkrēta lietotāja tiesībām var izpildīt komandas vai skriptus. Ar šo servisu ir iespējams veikt ne tikai sistēmas administrēšanu un uzturēšanu, bet arī daudzus citus uzdevumus, piemēram, lejuplādēt e-pastu no attālināta servera vai veikt savu datu rezerves kopēšanu. Pamata konfigurācijas fails ir atrodams [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em>Cron</em> ir <em>UNIX</em> līdzīgo sistēmu uzdevumu plānošanas (<em>job scheduler</em>) serviss, ar kura palīdzību ar konkrēta lietotāja tiesībām var izpildīt komandas vai skriptus. Ar šo servisu ir iespējams veikt ne tikai sistēmas administrēšanu un uzturēšanu, bet arī daudzus citus uzdevumus, piemēram, lejuplādēt e-pastu no attālināta servera vai veikt savu datu rezerves kopēšanu.</p>
<p>Pamata konfigurācijas fails ir atrodams zem ceļa <strong><em>/etc/crontab</em></strong>. Manā <em>KUbuntu </em>distributīvā noklusējuma <strong><em>/etc/crontab</em></strong> fails izskatās apmēram šādi:</p>
<p style="text-align: center;"><a href="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/crontab.png" target="_blank" rel="lightbox[2874]"><img class="aligncenter size-medium wp-image-2875" title="crontab" src="http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2009/08/crontab-300x133.png" alt="crontab" width="300" height="133" /></a></p>
<p><span id="more-2874"></span>Ja Jūs tiešām neesat pārliecināti par savu rīcību, ieteicams neaiztikt <strong><span style="text-decoration: underline;">ne</span></strong>komentētas rindas, kuras pēc noklusējuma atrodas dotajā failā &#8211; tās ir nepieciešamas normālai sistēmas darbībai. Komentētās rindas sākas ar resti ( <strong>#</strong> ), un <em>cron</em> tās nelasa. Tātad, ar resti sākumā var viegli atspējot konkrētus <em>cron</em> uzdevumus. Savus <em>cron</em> uzdevumus ieteicams pievienot faila beigās, un par tiem es tūlīt pastāstīšu. <img src='http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif' alt=':)' class='wp-smiley' /> </p>
<p><em>Cron</em> uzdevums ir rinda augstāk minētajā failā, kura sastāv no sekojošām daļām, kuras ir atdalītas ar atstarpi:</p>
<pre style="color: black; background-color: #f9f9f9; line-height: 1,1em; padding: 1em; border: 1px dashed #2f6fab;"><strong>* * * * * lietotājs izpildāma_komanda</strong>
| | | | | |
| | | | | --- Lietotājs, ar kura tiesībām tiks izpildīts uzdevums
| | | | ----- Nedēļas diena (0 - 7) (Svētdiena = 0 vai = 7)
| | | ------- Mēnesis (1 - 12)
| | --------- Diena (1 - 31)
| ----------- Stunda (0 - 23)
------------- Minūte (0 - 59)</pre>
<p>Ja, piemēram, minūtes vietā ir zvaigznīte ( <strong>*</strong> ), tas nozīmē, ka uzdevums tiks izpildīts katru minūti. Katrā daļā var pievienot arī vairākus skaitļus, piemēram, ja gribam, lai komanda izpildās gan 1., gan 2. un 5. datumā, tad datuma daļā rakstam 1,2,5. Bet, ja ievadīsim 1-7, tas nozīmē, ka uzdevums izpildīsies no 1. datuma līdz 7. Viss iepriekšējais attiecas arī uz pārējām daļām, kuras raksturo izpildīšanas periodu.</p>
<p>Pāris piemēri:</p>
<p><strong>0 14 * * * <em>root apt-get update</em> </strong>(komanda <em><strong>apt-get update</strong></em> tiks izpildīta ar <em><strong>root</strong></em> tiesībām katru nedēļas dienu un katru mēneša dienu katrā mēnesī 14:00)</p>
<p><strong>* * * * 6,7 <em>tintix /home/tintix/script.sh</em></strong> (skripts <strong>/home/tintix/script.sh</strong> tiks izpildīts ar lietotāja <strong><em>tintix</em></strong> tiesībām sestdienās un svētdienās jebkurā datumā katra mēneša katrā stundā ik pēc minūtes)</p>
<p>Iespējams arī nenorādīt <em>cron</em> uzdevuma rindas pirmās piecas daļas, tās aizvietojot ar vienu atslēgas vārdu.</p>
<table style="font-size: 13px; color: black; background-color: #f9f9f9; margin-top: 1em; margin-right: 1em; margin-bottom: 1em; margin-left: 0px; background-image: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial; border-collapse: collapse; background-position: initial initial; border: 1px solid #aaaaaa;" border="0">
<tbody>
<tr>
<th style="background-image: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial; background-color: #f2f2f2; text-align: center; background-position: initial initial; padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Atslēgas vārds</th>
<th style="background-image: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial; background-color: #f2f2f2; text-align: center; background-position: initial initial; padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Apraksts</th>
<th style="background-image: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial; background-color: #f2f2f2; text-align: center; background-position: initial initial; padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Atbilst</th>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@reboot</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž vienu reizi sāknēšanas laikā.</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><em>&#8212;</em></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@yearly</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž reizi gadā</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 1 1 *</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@annually</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">(tas pats kā <code style="background-color: #f9f9f9;">@yearly</code>)</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 1 1 *</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@monthly</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž reizi mēnesī</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 1 * *</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@weekly</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž reizi nedēļā</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 * * 0</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@daily</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž reizi dienā</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 * * *</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@midnight</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">(tas pats kā <code style="background-color: #f9f9f9;">@daily</code>)</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 0 * * *</code></td>
</tr>
<tr>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">@hourly</code></td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;">Palaiž reizi stundā</td>
<td style="padding: 0,2em; border: 1px solid #aaaaaa;"><code style="background-color: #f9f9f9;">0 * * * *</code></td>
</tr>
</tbody>
</table>
<p>Pēc <em><strong>/etc/crontab</strong></em> rediģēšanas ieteicams pārlādēt <em>cron</em> konfigurāciju, terminālī ar administratora tiesībām palaižot <strong><em>/etc/init.d/cron reload</em></strong>.</p>
<p>Ja periodā, kad dators ir izslēgts vai <em>cron</em> serviss nedarbojas, bija ieplānots izpildīt kādu uzdevumu, tad pēc datora ieslēgšanas vai cron servisa palaišanas tas netiks izpildīts jeb izlaists. Ir <em>cron</em> līdzīga programma <strong><em>anacron</em></strong>, kura izpilda uzdevumu arī vēlāk, kad tas tika izlaists (piemēram, izslēgta datora dēļ).</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/08/05/nedaudz-par-cron/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>10 noderīgas Linux/Unix komandas</title>
		<link>http://www.xlab.lv/2009/07/31/10-noderigas-linuxunix-komandas/</link>
		<comments>http://www.xlab.lv/2009/07/31/10-noderigas-linuxunix-komandas/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 31 Jul 2009 09:21:39 +0000</pubDate>
		<dc:creator>kart0ns</dc:creator>
				<category><![CDATA[Pamācības]]></category>
		<category><![CDATA[Teorija]]></category>
		<category><![CDATA[bash]]></category>
		<category><![CDATA[pamācība]]></category>
		<category><![CDATA[terminal]]></category>
		<category><![CDATA[UNIX]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.xlab.lv/?p=2360</guid>
		<description><![CDATA[Protams, grafiskā čaula patīk visiem, jo tā ir saprotama, tajā ir vieglāk orientēties un nav jāiegaumē dažādas mistiskas komandas kā cd, ls, cp, top, chown, df, whoami, mv, man, clear, nano un citu ārprātu, taču ir lietas, kuras ir vieglāk izdarīt ar komandu palīdzību. (skat. ikdienas Linux/UNIX komandas) Termināli GNOME darbvirsmai var atrast caur Applications [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Protams, grafiskā čaula patīk visiem, jo tā ir saprotama, tajā ir vieglāk orientēties un nav jāiegaumē dažādas <a href="http://www.xlab.lv/2009/07/26/noderigas-ikdieniskas-unixlinux-komandas/">mistiskas komandas</a> kā <em>cd, ls, cp, top, chown, df, whoami, mv, man, clear, nano</em> un citu <em>ārprātu</em>, taču ir lietas, kuras ir vieglāk izdarīt ar komandu palīdzību. (skat. <a href="http://www.xlab.lv/2009/07/26/noderigas-ikdieniskas-unixlinux-komandas/">ikdienas Linux/UNIX komandas</a>)</p>
<p>Termināli GNOME darbvirsmai var atrast caur Applications / Accesories / Terminal, KDE darbvirsmai programmu meklētājā ierakstot Terminal. Pirmais, ko būtu jāzina, ir, kā terminālī iežurnalēties ar administratora tiesībām. To var panākt ar pirmo komandu &#8211; &#8220;<em>su</em>&#8221; (Super User), Ubuntu distributīvai &#8220;<em>sudo -i</em>&#8221; (Super User DO).</p>
<p>Kad esam ieguvuši administratora tiesības, ir jāatceras, ka tagad Jums ir piekļuve visai operētājsistēmai. Parasti tas tiek atgādināts un definēts trīs punktos:</p>
<ol>
<li><em>Respect the privacy of others</em> (Cieni citu cilvēku privātumu)</li>
<li><em>Think before you type</em> (Padomā pirms raksti)</li>
<li><em>With Great Power comes great responsibility </em>(Ar lielu varu nāk liela atbildība)<span id="more-2360"></span></li>
</ol>
<p>Desmit noderīgas komandas, kuras iekopēt terminālī ir vieglāk nekā darīt visu pašam caur grafisko čaulu:</p>
<ol>
<li>Parādīt instalētās, bet neizmantotās Linux galvenes, attēlus un moduļus:</li>
<p><textarea>dpkg -l &#8216;linux-*&#8217; | sed &#8216;/^ii/!d;/&#8217;&#8221;$(uname -r | sed &#8220;s/\(.*\)-\([^0-9]\+\)/\1/&#8221;)&#8221;&#8216;/d;s/^[^ ]* [^ ]* \([^ ]*\).*/\1/;/[0-9]/!d&#8217;</textarea></p>
<li>Izvilkt audio no video faila</li>
<p><textarea>mplayer -ao pcm -vo null -vc dummy -dumpaudio -dumpfile </textarea><br />
vai *.flv datni pārkonvertēt uz *.mp3<br />
<textarea>ffmpeg -i ievades-fails.flv -f mp3 -vn -acodec copy izvades-fails.mp3</textarea></p>
<li>Straumēt youtube video uz mplayer</li>
<p><textarea>mplayer -fs $(echo &#8220;http://youtube.com/get_video.php?$(curl -s $youtube_url | sed -n &#8220;/watch_fullscreen/s;.*\(video_id.\+\)&amp;title.*;\1;p&#8221;)&#8221;)</textarea><br />
(Aizvietot <em>$youtube_url</em> ar jebkuru youtube hipersaiti)</p>
<li>Lejuplādēt visus attēlus no tīmekļa lapas</li>
<p><textarea>wget -r -l1 &#8211;no-parent -nH -nd -P/tmp -A&#8221;.gif,.jpg&#8221; http://piemers.lv/lapa1</textarea></p>
<li>Izveidot savu datora dzelžu detalizētu specifikāciju sarakstu</li>
<p><textarea>lshw -html &gt; hardware.html</textarea><br />
(saglabā datni.html direktorijā, kurā tagad atrodaties)</p>
<li>Izgriezt daļu video datnes:</li>
<p><textarea>ffmpeg -vcodec copy -acodec copy -i oriģināldatne -ss 00:01:30 -t 0:0:20 galadatne</textarea><br />
(00:01:30 ir laiks, no kuras sākt griešanu, un 0:0:20 ir, cik daudz laika izgriezt no video (aizstāt ar savu laiku))</p>
<li>Iztīrīt dzēsto programmu konfigurācijas datnes uz Debian bāzētām distributīvām</li>
<p><textarea>aptitude purge `dpkg &#8211;get-selections | grep deinstall | awk &#8216;{print $1}&#8217;`</textarea></p>
<li>Rādīt augstas rezolūcijas video uz veciem un lēniem procesoriem</li>
<p><textarea>mplayer -framedrop -vfm ffmpeg -lavdopts lowres=1:fast:skiploopfilter=all</textarea></p>
<li>Konvertēt bildes pdf datnē</li>
<p><textarea>convert -adjoin -page A4 *.jpeg multipage.pdf</textarea></p>
<li>Parādīt <em>X</em> lielākās mapes esošajā failu sistēmā<br />
<textarea>du -xk | sort -n | tail -20</textarea><br />
(<em>X</em> aizvietot ar savu vēlamo mapju skaitu)</li>
</ol>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.xlab.lv/2009/07/31/10-noderigas-linuxunix-komandas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>8</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

