Droši vien kāds savā ikdienā ir saskāries ar tādu situāciju, kad datortīkla klientiem, kuru pieeju internetam nodrošina SQUID vai kāds cits HTTP proxy serveris, ir jānodrošina pieeja SMTP/POP3 serveriem, kuri atrodas ārējā tīklā. Lieta tāda, ka SQUID un citi līdzīgi HTTP proxy serveri nodrošina darbu galvenokārt ar HTTP, HTTPS, FTP un līdzīgiem protokoliem, bet par SMTP un POP3 neviens nav padomājis (laikam tāpēc, ka lielākā daļa tomēr izmanto lokālos e-pasta serverus vai tīmekļa saskarni).

Tātad, darbs notiks ar sekojošam programmām: proxsmtp un p3scan. Dotās programmatūras instalēšana un iestatīšana tiks veikta uz Debian līdzīgām sistēmām, piemēram, Ubuntu.

Proxsmtp it SMTP proxy serveris, kurš pāradresē SMTP vaicājumus uz kādu īstu SMTP serveri. Lai uzstādītu proxsmtp, ir jāuzstāda proxsmtp pakotne. Dotais serveris uzreiz nedarbosies, jo ir nepieciešams veikt tā konfigurāciju. Visi iestatījumi atrodas /etc/proxsmtp/proxsmtpd.conf failā, kuru ir manuāli jāizveido. Tāpēc laižam kādu teksta redaktoru ar administratora tiesībām un rediģējam doto failu (piemēram, nano /etc/proxsmtp/proxsmtpd.conf). Konfigurācijas failā ir jāieraksta vien 2 svarīgākās opcijas:

1)  Listen: xxx.xxx.xxx.xxx:yy

kur xxx.xxx.xxx.xxx ir dotā servera IP adrese iekšējā tīklā, piemēram, 192.168.0.92, bet yy ir ports, uz kuru tiks sūtīti SMTP vaicājumi. Ja uz dotā servera nav uzstādīts kāds SMTP serveris, kurš lieto 25. portu (tas ir noklusējuma SMTP ports), tad to droši var izmantot priekš proxsmtp, bet nekas neliedz lietot arī kādu citu brīvu portu.

2) OutAddress: xxx.xxx.xxx.xxx
kur xxx.xxx.xxx.xxx ir SMTP servera adrese ārējā tīklā. Tas nozīmē, ka visi SMTP vaicājumi, kurus saņems proxsmtp, tiks pāradresēti uz šo serveri.

Tātad, konfigurācijas piemērs varētu izskatīties šādi:

Listen: 192.168.0.54:25
OutAddress: 134.151.181.97
Saglabājam konfigurācijas failu un ar administratora tiesībām pārstartējam proxsmtp serveri: /etc/init.d/proxsmtp restart

Ar SMTP proksēšanu tikām galā, tagad varam sūtīt e-pastu! Bet mums vēl jātiek galā ar e-pasta lasīšanu. POP3 protokola proksēšanai tiek izmantots p3scan serveris. Sākumam uzinstalējam pakotni ar tādu pašu nosaukumu. Šī pakotne laimei satur arī konfigurācijas failu, kur vajag tikai nedaudz parediģēt. Jāpiebilst, ka p3scan ir skenējošs POP3 proxy serveris, un tas nozīmē, ka tas izmanto pretvīrusu programmatūru, piemēram, ClamAV vai Kaspersky, e-pasta skenēšanai. Ja par drošību ir jau parūpējies e-pasta pakalpojumu sniedzējs, tad e-pasta skenēšanas iespēju var droši atslēgt – to arī parādīšu šajā pamācībā. Atveram ar ērtāko redaktoru sekojošo failu /etc/p3scan/p3scan.conf (neaizmirstam par administratora tiesībām). Tas ir p3scan konfigurācijas fails.

1) Atrodam sadaļu Max childs.  Ja rinda, kura sākas ar maxchilds = ir aizkomentēta, tad atkomentējam un aiz vienādības zīmes ierakstām savienojumu skaitu, kuri tiks vienlaicīgi apkalpoti. Iesaku likt ne mazāk par cilvēku skaitu, kur vienlaicīgi lasīs savu e-pastu. Es, piemēram, ieliku 100. un rinda izskatās šādi: maxchilds = 100.

2) Ja Jūsu serverim ir tikai 1 IP adrese, tad šo soli izlaižam. Sameklējam sadaļu IP Address, rindā, kura sākas ar ip = , ierakstām IP adresi, uz kuru tiks sūtīti iekšējā tīkla lietotāju vaicājumi. Ja šī rinda ir aizkomentēta, tad atkomentējam to.

3) Sameklējam sadaļu Port. Ja rinda port = ir aizkomentēta, tad atkomentējam to. Ja uz dotā servera nav uzstādīts POP3 serveris, kurš izmanto 110 portu (POP3 protokola noklusējuma ports), tad šo portu var ierakstīt šajā rindā. Pretējā gadījumā var atstāt noklusējuma portu vai ierakstīt kādu citu brīvu portu.

4) Sameklējam sadaļu TargetIP, TargetPort. Atkomentējam rindas targetip = un targetport = . Kā targetip vērtību ierakstām e-pasta servera adresi ārējā tīklā, bet targetport vērtība ir tā paša servera ports, caur kuru notiks darbs ar POP3 protokolu (110. ports). Piezīme. Ja jūsu distributīvā p3scan versija ir >= 2.3, tad Jums ir iespēja lietot SSL savienojumu ar e-pasta serveri, 110. porta vietā norādot 995. portu.

5) Atrodam pēdejo sadaļu – Virusscanner. Atkomentējam rindu scanner = un kā vērtību ierakstām /bin/true. Tas nozīmē, ka mēs atslēdzām POP3 protokola skenēšanu.

Saglabājam šo konfigurācijas failu un pārstartējam p3scan serveri (/etc/init.d/p3scan restart). Tagad varam nokonfigurēt kādu e-pasta klientu, ievadot mūsu e-pasta proxy servera IP adresi un attiecīgos POP3 un SMTP portus. Lai veicas!

P.S. Ja kāds līdzīgā veidā lieto e-pasta proxy serveri ar IMAP, tad lūdzu padalīties ar pieredzi un idejām.

Katram failam un direktorijai ir trīs drošības grupas:

• īpašnieks(owner) – katram failam un direktorijai ir savs īpašnieks un autors
• grupa(group access) – katrs fails un direktorija pieder pie konkrētas grupas
• visi citi(all others) – ja nav lietotāja un nav piešķirta grupa, tad ir jāņem vērā citas kategorijas

Katrai drošības grupai ir trīs drošības līmeņi, kas kontrolē piekļuves statusu.

1. lasīt(read)
2. rakstīt(write)
3. izpildīt(execute)

Katrs fails pieder konkrētam lietotājam un grupai. Pieejam failam tik kontrolēta ar lietotāju, grupu un tā saukto “citu”(other). Šis termins tiek izmantots, lai atsauktos uz kādu, kas nav lietotājs(īpašnieks). Faila nosaukumā var būt līdz 256 rakstzīmēm garš. Faila nosaukums var saturēt burtus, ciparus un šādus simbolus: “-”, “_”, “.”.

Uzrakstot komandrindā šādu komandu ls -l, mēs ieraugām tekošās direktorijas saturu. Vizuāli tas izskatītos apmēram šādi:

kobe@lakers-209:~$ ls -l
total 60
-rw-r–r–  1 kobe lakers 14848 2010-06-17 15:57 win_game_one
-rw-r–r–  1 kobe lakers 18432 2010-06-17 15:57 lose_game_two
drwxr-xr-x  2 kobe lakers  4096 2010-06-27 19:24 Desktop
-rw-r–r–  1 kobe lakers   387 2010-06-11 12:12 rs1276247533605.txt
drwxr-xr-x  8 kobe lakers  4096 2010-06-24 20:02 Videos

Pētot šī piemēra saturu, rodas jautājums, kas tie par simboliem katras rindas sakumā? Tā ir specializēta sintakse, kas identificēt konkrētā faila tipu un tiesības. Pirmais simbols nosaka faila tipu, bet nākošas deviņas ir tiesības, kas ir sadalītas trīs grupas: īpašnieks, grupa, citi. Savukārt, katra grupa sastāv no trijiem simboliem: “rwx“(tieši šāda secībā), ja konkrētā vietā atļauja ir liegta, tad lieto domuzīmi “-”. Piemēram, “dr–r–r–“, direktorijai ir tikai lasīšanas tiesības.

Apskatīsim kādu konkrētu piemēru vēl reiz un sīkāk izpētīsim, ko katrs simbols nozīmē.

-rwxr–r–
0123456789

• Simbols 0(“-”) pozīcijā nosaka faila tipu. Tie var būt šādi: d – direktorija, l – simboliskā saite, S – sokets, s – XENIX semaphore, p – vārda “stabule”, - – regulārs fails, c – speciāls fails ierīcēm (ne buferizēts), d – speciāls bloka fails ierīcēm (buferizērs), m – XENIX koplietojams datu (atmiņas) fails, D - Solaris “durvis”, n – HP-UX tīkla speciālais fails.

• Simboli, kas ir pozīcijās no viens līdz  trīs (“rwx“) ir faila īpašnieka tiesības.
• Simboli, kas ir pozīcijās no četri līdz  seši (“r–“) ir faila grupas tiesības.
• Simboli, kas ir pozīcijās no seši līdz  deviņi (“r–“) ir faila tiesības priekš citiem.

Komanda ls – l mums sniedz arī vēl citu informāciju par failiem. Sīkās skaidrojums nākošajā piemērā(attēla).

Tagad mēs zinām, ko katras atribūts nozīme. Bet ja mums rodas velēšanas pamainīt tiesības kādam failam vai direktorijai, ko tad iesākt? Linux’ā tam ir veltītās speciālas komandas.

Komanda chmod - maina tiesības faila vai direktorijai.

Sintakse komandrindā: chmod <opcija> fails

Piemērs: chmod ugo+rwx win_game_one, pievieno visām trim grupām lasīšanas, rakstīšanas un izpildīšanas tiesības.

Opcijas:

• -c drukā informāciju par tiem failiem, kuriem ir mainītas tiesības.
• -f nav zināms faila lietotājs.
• -R maina tiesības visiem failiem tekošajā direktorijā un tā apakš direktorijā (komanda izpildās rekursīvi).
• -v drukāt informāciju par katru failu, mainīt tiesības vai ne.

Komanda chown – maina faila vai direktorijas īpašnieku.

Sintakse komandrindā: chown lietotājā vārds <fails vai direktorija>

Piemērs: chown rondo lose_game_two

Komanda chgrp – maina failam vai direktorijai grupu.

Sintakse komandrindā: chgrp grupas nosaukums <fails vai direktorija>

Piemērs: chgrp celtics lose_game_two

Papildu informācija:

1. http://www.oreillynet.com/linux/cmd/cmd.csp?path=c/chmod
2. http://www.mediacollege.com/linux/command/chmod.html
3. http://www.zzee.com/solutions/linux-permissions.shtml

Sveiki! Esmu uztaisījis nelielu rakstu lietpratējiem. Cerams, ka kādam, kas strādā ar MySQL DBVS, tas noderēs.

Ja tīmekļa vietnē nepieciešams organizēt teksta balstītu meklēšanu, tad MySQL piedāvā gatavu risinājumu meklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes celšanai. Standarta SQL valodas risinājums simbolu virknes meklēšanai datu bāzes tabulas laukā ir LIKE nosacījums. Diemžēl, šī metode ir ļoti neefektīva, jo meklējamā simbolu virkne tiek salīdzināta ar visām tabulas lauka rindām.

MySQL MyISAM datu glabāšanas dzinējs tabulu laukiem ar teksta datu tipiem ļauj veidot pilna teksta indeksu (FULLTEXT), kuru var pievienot, veidojot tabulu, vai arī vēlāk. MySQL pilna teksta meklēšana var tikt veikta tikai tabulas laukos, kuriem ir pilna teksta indekss. Meklēšanai tiek izmantota MATCH() … AGAINST sintakse, kur MATCH() iekļauj ar komatiem atdalītus tabulas laukus, kuros tiks meklēts teksts, bet AGAINST iekļauj meklējamo simbolu virkni un izvēles modifikatoru, kurš nosaka meklēšanas tipu (pastāv 3 tipi). Meklējamā simbolu virkne nedrīkst būt mainīgais vai tabulas lauka nosaukums.

Piemēram, ja pastāv tabula ar teksta laukiem “virsraksts” un “teksts”, tad MySQL pilnā teksta meklēšana šiem laukiem izskatītos sekojoši:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’);

Ja netiek izmantots meklēšanas tipa modifikators, pēc noklusējuma tiek izmantots dabīgās valodas meklēšanas tips (natural language search), un uzdotā simbolu virkne tiks meklēta kā vesels atslēgas vārds. Ja meklējamā simbolu virkne būs sastopama vairāk nekā 50% meklējamo lauku rindās, tad atslēgas vārds tiks uztverts kā parasts un tiks ignorēts.

Otrs meklēšanas režīms ir vaicājuma paplašināšanas meklēšana (query expansion search), kur tiek meklētas ne tikai atslēgas vārdiem atbilstošas lauku rindas, bet arī ar meklēšanas rezultātiem saistītas lauku rindas. Piemēram, ja tiek meklēta frāze “DBVS”, tad MySQL meklēšanas rezultātos parādīsies lauku rindas, kuru teksti satur “DB2 DBVS”, “IBM DB2 Manual”, “Bercley DBVS”, “Bercley University”, “DBVS sistēmas”, “Biznesa vadības sistēmas” u.tml. Šis meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar WITH QUERY EXPANSION modifikatora palīdzību, un meklēšana šajā režīmā izskatās sekojoši:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’ WITH QUERY EXPANSION);

Trešais meklēšanas režīms ir Būla meklēšana (Boolean search). Šis meklēšanas režīms interpretē meklējamo simbolu virkni ar speciālo operatoru palīdzību. Būla meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar IN BOOLEAN MODE modifikatora palīdzību. Šajā meklēšanas režīmā daži simboli pārvēršas par operatoriem (skat. Tabula 1). Netiešā Būla loģika tiek realizēta, izmantojot simbolu “+” kā JĀ, simbolu “-” kā NĒ, bet atstarpi jeb tukšuma zīmi kā VAI. Būla meklēšanas režīmam ir sekojošas svarīgākās īpašības:

• Var noteikt minimālo un maksimālo meklējamo vārdu garumu
• Meklēšanas rezultāts pēc noklusējuma netiek kārtots pēc sakritības
• Var darboties bez pilna teksta indeksa (tādā gadījumā manāmi zemāka veiktspēja)
• Meklējamie vārdi, kas parādās biežāk par 50%, netiek ignorēti

Tabula 1: Būla meklēšanas režīma operatori

Daži piemēri:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’ IN BOOLEAN MODE);

Pēc šī vaicājuma izpildes tiks izdots rezultāts, kurš satur vismaz vienu no meklētajiem vārdiem. Ja meklējamā simbolu virkne būs +(>zaļie <sarkanie) +āboli, tad meklēšanas rezultātā būs visas rindas, kuras saturēs frāzes “zaļie āboli” un “sarkanie āboli”. “Zaļie āboli” tiks novērtēti augstāk un parādīsies pirmie, bet “sarkanie āboli” būs rezultāta beigās. Ja tiks meklēta simbolu virkne -zaļie +āboli, rezultātā būs visas rindas, kurās ir vārds āboli, bet frāzes “zaļie āboli” tiks pilnībā izslēgtas.
Ja radās interese, iesaku palasīt sīkāk MySQL dokumentācijā un uzgooglēt dažus piemērus.

Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas – “Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!” Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!

Tātad – Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību – vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem – to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt – daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.

Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki – Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma – nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams – viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.

Dažas aizvietotās programmas Ubuntu – Crunchbang alternatīvas:

Ļoti iepriecināja arī iestrādāts Conky sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku – par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!

Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  – bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu – Crunchbang nav brūns..

Pats no sevis varu pateikt – es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi MINIX izstrādātāji, bet arī Crunchbang Linux izstrādātāji!

Jums noteikti vajadzēs administratora tiesības, ja lietojat Debian, tad būs jāizmanto komanda su, ja lietojat Ubuntu, tad komanda sudo. Tas, iespējams, jau daudziem xlab.lv lasītajiem būs jau zināms. Lai piemontētu .iso ir jāpilda sekojošas darbības.

1. mkdir /mnt/iso – izveidojam direktoriju iso, kurā tiks piemontēts .iso attēls. Var veidot direktoriju arī citā direktorijā, piemēram, /media/iso.
2. mount -t iso9660 -o loop <iso faila ceļš> /mnt/iso – ar komandas mount palīdzību piemontējam .iso attēlu direktorijai /mnt/iso. Par komandu mount sīkāk apskaidrošu kādā no nākošajiem xlab rakstiem.

Lai varētu strādāt ar nrg, mdf, b5i, cdi, ccd vai pdi attēliem vajag izpildīt šādu komandu termināli:

sudo apt-get install nrg2iso mdf2iso b5i2iso cdi2iso ccd2iso pdi2iso

Līdz ar to instalēsies šīs attiecīgās programmas un būs iespēja konvertēt šos disku attēlus uz .iso formātu, kura piemontēšana mums ir jau zināma.

Konvertēt, piemēram, nrg failu uz iso ir jāpilda šāda komanda termināli:

nrg2iso <nrg faila ceļš> <iso faila ceļš>

Piemērs: nrg2iso /media/cdrom0/nfs.nrg /home/xlab/nfs.iso

Notiek faila konvertēšana iso formātā un tad to var viegli piemontēt. Ar pārējiem formātiem, t. i. mdf, b5i, cdi, ccd un pdi ir ļoti līdzīgi:

• mdf2iso <mdf faila ceļš> <iso faila ceļš>
• b5i2iso <b5i faila ceļš> <iso faila ceļš>
• cdi2iso <cdi faila ceļš> <iso faila ceļš>
• ccd2iso <ccd faila ceļš> <iso faila ceļš>
• pdi2iso <pdi faila ceļš> <iso faila ceļš>

Kopumā sistēma ir vienkāršā, kur notiek faila konvertēšana uz iso formātu un tad mēs to varam bez liekām problēmām piemontēt vai nomontēt (umount <piemontētā faila vai mapes ceļš>). Ja vēlaties uzzināt ko sīkāk, tad varat papildus lasīt šeit. Protams ir iespējams pievienot disku attēlus bez konvertēšanas uz iso formāta, piemēram,  ir programma AcetoneISO. Šī programma ir ar grafisko režīmu un lejupielādēt .deb pakotni ar to var šeit.

AcetoneISO

Ja vēlaties zināt ko sīkāk par šo programma, papildus var lasīt šeit. Lai Jums labi montējās!

Taču, retu reizi rodas problēmas ar Latviešu valodas apostrofa grafisko ievietošanu, un rodas nepieciešamība palabot xorg.conf datni, lai pēc noklusējuma latviešu valodas tastatūras izkārtojums būtu apostrofs, beigās pievienot kādu rindu:

[...]
Driver "kbd"
Option "XkbLayout" "lv"
Option "Xkbvariant" "apostrophe"
[...]

vai iestatīt NVIDIA vai Wacom draiverus, tad rodas nepieciešamība restaurēt xorg.conf datni. Kā to panākt?
Meklējot internetā atbildi, izrakāju daudzas adreses un variantus, taču oficiālajā līmenī nekas netika atrasts un lielākajā daļā forumu gandrīz nekādas ziņas nebija, līdz atradu vienu arhivētu foruma saraksti, kurā šī problēma tika atrisināta.

Tātad – restaurēt xorg.conf datni var sekojošā veidā zinot termināļa pamatus (iekavās ir paskaidrojumi!!):

nospiest CTRL+ALT+F1 pēc kuras nokļūsiet negrafiskajā vidē, ielogojaties kā root lietotājs (admins)
ievadīt komandu: /etc/init.d/gdm stop (apstādina GNOME Darbvirsmas Pārvaldnieku (GDM))
X -configure
mv ~/xorg.conf.new /etc/X11/xorg.conf (pārvieto xorg.conf.new datni no root mapes uz tam paredzēto mapi un nomaina nosaukumu no xorg.conf.new uz xorg.conf)
/etc/init.d/gdm start saknē GNOME Darbvirsmas Pārvaldnieku (GDM))
taču tagad Jūs esat sistēmā kā root user, ka snav pieļaujams, tāpēc daram sekojoši: CTRL+ALT+F1 (atgriežamies negrafiskajā vidē); CTRL+D (biedz darbu kā root lietotājs); CTRL+ALT+F7 (atgriežas grafiskajā vidē).

Pēc šīm darbībām oriģinālais xorg.conf būs pieejams labošanai un modificēšanai ierastajā direktorijā (/etc/X11/xorg.conf)!

Ceru, ka šī pamāciba būs kādam noderīga.

1. Avidemux
Tie, kuri zem Windows ir lietojuši VirtualDub, zem GNU/Linux var izmantot šo klonu (kurš varbūt izdevies pat nedaudz labāks). Avidemux ir vienkārš video redaktors, kurš ir domāts graizīšanai, filtrēšanai un pārkodēšanai. Tas atbalsta daudzus failu tipus, piemēram, AVI, DVD savietojamus MPEG failus, MP4, OGG, ASF, izmantojot lielu kodeku klāstu. Uzdevumus var automatizēt, izmantojot projektus, uzdevumu rindas un spēcīgas skriptēšanas iespējas. Avidemux ir pieejams arī priekš BSD, Mac OS X un M$ Windows zem GNU GPL licenses.

Pats personīgi izmantoju Avidemux video graizīšanai un pārkodēšanai, piemēram, priekš telefona.

Lai uzinstalētu Avidemux Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē avidemux pakotni. Ja lietojat KDE 4.x, tad iesaku atzīmēt pakotni avidemux-qt.

2. Cinelerra

Cinelerra ir pats izvērstākais nelineārais video redaktors priekš GNU/Linux. Cinelerra iekļauj komponēšanas dzinēju. Ar Cinelerra bez problēmām var apstrādāt augstas kvalitātes audio/video: darbs notiek ar 64 bitu precizitāti un var izmantot gan RGBA, gan YUVA krāsu profilus, izmantojot plūstošā komata un 16-bitu veselo skaitļu reprezentāciju. Video redaktoru neierobežo izšķirtspējas un kadru skaits sekundē, tas nozīmē, ka tiek atbalstīts jebkura izmēra un ātruma video.

Šo programmu var uzinstalēt iekš Ubuntu, iepriekš pievienojot Guillermo Gutiérrez Herrera repozitoriju. Repozitorija adresi un atslēgu var dabūt šeit: https://launchpad.net/~capitanterrex/+archive/ppa

3.  Kdenlive

Kdenlive ir spēcīgs un intuitīvs daudzu celiņu video redaktors, kurs iekļauj jaunākās video tehnoloģijas. Kdenlive atbalsta visus FFmpeg atbalstītos formātus (tādus kā QuickTime, AVI, WMV, MPEG, Flash Video u.t.t.), kā arī 4:3 un 16:9 attiecības gan PAL, gan NTSC un citus augstas izšķirtspējas standartus, ieskaitot HDV. Video var arī eksportēt uz DV ierīcēm, vai ierakstīt DVD diskā ar nodaļām un vienkāršu izvēlni. Kdenlive pakotnes ir pieejamas priekš GNU/Linux, FreeBSD un Mac OS X.Instrukcijas, kā pievienot Ubuntu repozitoriju ar jaunāko Kdenlive var izlasīt šeit: http://www.kdenlive.org/user-manual/downloading-and-installing-kdenlive/pre-compiled-packages/ubuntu-packages Ja izmantojat kādu citu grafisko vidi (ne KDE), tad instalējot kā atkarības tiks novilktas arī daudzas KDE bibliotēkas.

4. Kino

Kino ir nelineārs DV video redaktors. Tas ir brīnišķīgi integrēts ar IEEE-1394 (Fire Wire) video uzņemšanai no DV ierīcēm. Kino ir savietojams ar VTR kontroli un var ierakstīt video atpakaļ kamerā. Kino uzņēm video uz diska Raw DV un AVI formātā. Turklāt tiek atbalstīta gan type-1 DV, gan type-2 DV (atsevišķa audio straume) kodēšanā.

Lai uzinstalētu Kino Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē kino pakotni.

5.  LiVES

LiVES (LiVES is a Video Editing System) ir brīva video rediģēšanas programma un VJ rīks. Iekš LiVES tiek vienlaicīgi kvalitatīvi realizētas reālā laika un nelineāras rediģēšanas iespējas. Šī programma ļaus sākt rediģēt video no vietas, neuztraucoties par formātiem, kadru lielumiem un ātrumiem. tas ir profesionāls rīks, ko var izmantot VJ’ji un video redaktori: var jaukt un mainīt vietām video fragmentus, izmantot daudzus reālā laika efektus, graizīt video fragmentus un līmēt tos kopā daudzceliņu skalā. Darbu var ierakstīt reālajā laikā vai vēlāk pārkodēt video no projekta.LiVES pakotni priekš Ubuntu var novilt šeit: http://www.getdeb.net/app.php?name=lives

Rakstam tika izmantoti materiāli no www.cyberciti.biz

Moblin izstrādā The Linux Foundation un Intel. Kopīgiem spēkiem ir radīta OS, kurai ielādēšanās laiks ir krietni saīsināts, līdz pat 5 sekundēm. Moblin ir veidots uz Fedora bāzes, tādēļ pakotnes ir rpm. Moblin uzstādīju uz sava Asus netbook’a. Uzstādīšanas process bija ļoti vienkāršs un ātrs. Tika uzdoti daži jautājumi un lieta darīta. Protams, neiztikt arī bez partīciju dalīšanas. Ja esat instalējuši Ubuntu, tad Moblin uzstādīšana ir vēl vienkāršāka.

Mans Asus Eee PC 1008 HA ar Moblin 2.0

Pēc ielādes rīku josla nav redzama. Ar kursora palīdzību uzbraucot līdz pašai augšai, josla automātiski izbīdās. Joslā ir redzamas vairākas ikonas priekš attiecīgajām programmām, ir redzams pulkstenis, skaņas kontrolieris, baterijas darbības ilgums un kāds ir tīkla pieslēgums. Uzklikšķinot uz ikonas My Zone parādās jau konkrēta izvēlne, kura ir sadalīta trīs daļās. Kreisajā pusē ir kalendārs un biežāk lietoto programmu izvēlne, vidū atrodas pēdējo apskatīto dokumentu sadaļa, bet pa labi atrodas mikro blogotāju Twitter un Last.Fm zona.

My Zone izvēlne

Jaunākajā Moblin versijā ir ērts aplikāciju menedžeris The Moblin Garage. Ar šīs utilītas palīdzību ir pavisam vienkārši uzstādīt savas iemīļotākas programmas, piemēram, Mozilla Firefox. Šī utilīta noteikti atvieglos dzīvi daudziem lietotājiem.

The Moblin Garage

Šī OS vēl nav līdz galam izstrādāta, nav veikta lokalizācija un rakstīt ar garumzīmēm būs problemātiski. Vēl dažkārt dažas funkcijas nenostrādā kā nākas vai nenostrādā vispār. Lietojot Moblin ar šādām kļūdām ir jārēķinās. Kopumā man iespaids par šo OS ir ļoti patīkams, sistēma strādā ļoti “žiperīgi” un pie vizuālajiem efektiem ir ļoti piestrādāts. Lietoju Moblin jau mēnesi un tiem, kuriem ir netbook’i ar Inet Atom procesoriem iesaku arī lietot. Beigās neliels video par Moblin 2.0 OS.

lspci

Šī ir viena no labākajā un populārākajam utilītām, lai iegūtu pamata informāciju par jūsu datoru. Papildus jūs vēl varat uzstādīt paketi pciutils, kas pārbauda un nosaka iekārtas, kas ir saistītas ar PCI joslu(North Bridge).

Lai uzstādītu: apt-get install pciutils

un tad izpildīt: lspci

Rezultāta jums parādīsies informācija par datoru:dmidecode

Šī utilīta sniedz informāciju par aparatūras komponentēm, to sērijas numuriem un BIOS pārskatu.

Lai uzstādītu: apt-get install dmidecode

Lai izpildītu un saglabātu informāciju failā ir šāda komanda: dmidecode > dmi.txt

x86info

Šī utilīta sniedz informāciju par jūsu datora mikroprocesoru un to atbalsta iezīmēm. Piemēram, jūs varat uzzināt vai aparatūra ir 32-bitu vai 64-bitu sistēma.

Lai uzstādītu: apt-get install x86info

Lai izpildītu: x86info

lshw

Sniedz plašu informāciju par jūsu datora aparatūru.

Lai uzstādītu: apt-get install lshw

Lai izpildītu un saglabātu informāciju failā: lshw > aparatura.txt

biosdecode

Šī informācija sniedz informāciju par BIOS un tā funkcijām. Šī utilīta ir daļa no dmidecode pakotnes.

Lai izpildītu: biosdecode

hardinfo

Utilīta ir ar grafisko režīmu un tā ļoti atgādina Windows Device Manager.

Lai uzstādītu: apt-get install hardinfo

Lai izpildītu: hardinfo

Šīs nebūt nav visas utilītas. Papildus vēl varat apskatīt šos divus resursus:

1. http://blogs.koolwal.net/2009/06/09/info-10-usefull-hardware-information-extraction-utilities-in-debian-linux/
2. http://www.cyberciti.biz/faq/linux-display-information-about-installed-hardware/

Ja jūs lietojāt, piemēram, Ubuntu, tad verat vaļā termināli un pie esošā formāta rakstiet attiecīgo komandu.

.deb

sudo dpkg -i pakotnes_nosaukums.deb

Kā uzstādīt .deb pakotni caur grafisko režīmu var apskatīt šeit.

run ./faila_nosaukums.sh

.bin

chmod a+x faila_nosaukums.bin

sudo ./faila_nosaukums.bin

tar.gz

Sākumā fails būs arhīva un to vajag atarhivēt. Kā to izdarīt caur grafisko režīmu var atrast šeit. Kad esam atarhivējuši, ieejam mapē un izpildām šādas komandas:

../configure

make

make install

Par tar.gz instalāciju var vairāk uzzināt no šis resursa:http://www.tuxfiles.org/linuxhelp/softinstall.html

Lietojot visas iepriekšs aprakstītās darbības, lietotājam ir nepieciešamas root tiesības, t.i. ja lietojat Debian izpildām komandu su,  bet lietojot Ubuntu komanda sudo , domāju Jūs jau zināt!