GNU/Linux Latvijas mācību iestādēs
Atvērtais pirmkods, Linux, bezmaksas programmatūra, drošāki risinājumi mūsdienās paliek arvien aktuālāki, bet ko gan māca mūsdienās skolā? Vai mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, kā to izmantot, kā tas atšķiras no Windows vides? Cik daudziem vispār ir nojausma, ka ir citas Windows alternatīvas?
Manis veiktais eksperiments Latvijas lielākajās skolās nav īpaši iepriecinošs, taču var secināt, ka mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, taču ne visur var izprast tā būtību.Latvijas Universitāte ir lielākā un pazīstamākā mācību iestāde Latvijā, un tur Linux programmatūra ir gana labi zināma.
Kaspars Krampis no LU Linux centra stāsta: “LU Datorikas fakultātē Linux Centrā ir ar Linux operētājsistēmu aprīkota datorklase, kurā ir ~25 datori. Klase tiek izmantota kursā Operētājsistēmas 2, kas ir ievadkurss par Linux operētājsistēmu. Klasē notiek arī citu priekšmetu lekcijas, kā piemēram, datortīkli, assemblera apgūšana u.c.”. Pēc Kaspara vārdiem, LU ir vēl viena klase, aprīkota ar Linux operētājsistēmu dual-boot režīmā, taču galvenokārt tur tiek izmantots Windows XP un Linux tiek izmantots tikai dažreiz mācībām. Abās klasēs ir Ubuntu distributīvs, kuru darbinieki ik pa laikam atjaunina, lai neatpaliktu no aktualitātēm. Tiek plānots arī citās divās klasēs realizēt dual-boot variantu, kur katrā klasē ir ~25 datori.
Studentu attieksmi pret Linux vērtē pozitīvi – “Studējošo attieksmi vērtēju kā pozitīvu. Katru gadu pavasara semestrī Linux kursu apgūst ~100 pirmā kursa bakalaura studentu. Daudzi uzstāda Linux uz saviem portatīvajiem datoriem un izmanto to ikdienā. Regulāri nāk ar jautājumiem par Linux. Daži no studentiem, kas apguvuši Linux pamatus, arī pēc kursa nokārtošanas ikdienā izmanto Linux un pat saistībā ar to raksta savus akadēmiskos darbus, piemēram, kvalifikācijas vai bakalaura darbu.”
LU neveido savu Linux distributīvu, bet palīdz atklāt kļūdas Ubuntu distributīvā, kā arī rīko “lokalizēšanas maratonu” pirms katras jaunās programmas versijas, piemēram, KDE, GNOME, Firefox u.c. iznākšanas.
Rīgas Tehniskajā Universitātē ar Linux operētājsistēmas atpazīšanu ir bēdīgāk.
Koko no nobody.lv stāsta par to, ka RTU uz visiem datoriem ir uzinstalēts Windows un apmācībai ir nepieciešamas specifiskas programmas, kuras iet uz Windows operētājsistēmas. Pēc Koko vārdiem, RTU skaitļošanas centrā ir pieejams dators ar SUN operētājsistēmu, par kuru, diemžēl, vairāk informācijas nav. Lielākā daļa RTU serveru darbojas uz Microsoft Internet Information Server, un tikai tagad sākas migrēšana uz Linux operētājsistēmu. Vienīgā reize, kad Koko ir darbojies ar Linux RTU telpās, ir Knoppix startēšana, kurā kompilēja C kodu, pārveidoja uz Assambler valodu un optimizēja, ar to arī beidzās Linux pamati. Pēc Koko vārdiem, tikai 3 cilvēki no viena kursa interesējas par Linux operētājsistēmu.
Savukārt Ventspils Augstskola, par kuru stāsta Aigars Ostelis no savejais.lv, ir ļoti labvēlīgi noskaņota pret Linux.
Ventspils Augstskolā Linux operētājsistēma tiek instalēta uz lielas daļas datoru ar dažādām specifikācijām. Uz jaudīgākiem datoriem ir iespēja izvēlēties Linux vai Windows operētājsistēmu. Publiskie datori, piemēram, bibliotēkā nāk ar Ubuntu Linux vai arī Kubuntu Linux kā noklusējuma operētājsistēmu. Aigars Ostelis izsakās arī pozitīvi par tur studējošo cilvēku attieksmi – “Manuprāt, studējošo attieksme ir visnotaļ pozitīva. Laika gaitā cilvēki pierod pie dažādības. Sūdzības ļoti reti parādās, un tās noteikti nav no Informāciju Tehnoloģiju fakultātes cilvēkiem. Ļoti daudz laboratorijas darbu notiek Linux vidē, un tiek mēģināts studentus pieradināt pie open source produktiem. Protams, neiztiekam arī bez Windows, jo šī OS tomēr vairāk izplatīta.”
Rīgas Tehniskajā Koledžā arī ir Linux klase ar ~20 datoriem, kurus vajadzības pēc pārinstalēja, jo pašreizējie Linux datori agrāk spēja uzturēt Windows 9.x agrās operētājsistēmas. Tur studējošo attieksme ir gaužām nelabvēlīga dēļ datoriem, kuri darbojas uz Slitaz Linux distributīva, kura vienīgā spēj pavilkt tik vecus datorus ar Pentium 2 un Pentium 3 procesoriem, kā arī 16 – 128MB operatīvās atmiņas. Pagaidām nekāda Slitaz Linux distributīva attīstība nenotiek, taču cerams drīzumā uzsākt tā pārveidošanu un pielāgošanu jau esošajiem datoriem, cenšoties aizvietot tādas programmas kā FireFox ar izdevīgāku variantu, piemēram, Epiphany vai Galeon pārlūkprogrammām u.c. Pārējās RTK klasēs ir atrodami daudz citi Windows 9.x veidi, starp kuriem jaunākais ir Windows 2000. Rīgas Tehniskās Koledžas IT katedras izglītības sistēma ir novecojusi par desmit gadiem, taču skolas personāls cenšas mācīt arī mūsdienu Windows.
Vidzemes Augstskolā atvērtā pirmkoda tehnoloģija ir lielā cieņā un tiek pielietotas pēc iespējas vairāk, taču tur studējošiem cilvēkiem netiek uzspiests lietot tieši konkrēto programmatūru – vienmēr var izvēlēties Windows vai Linux vidi. Kaspars Urbāns stāsta – “Studentu attieksme pret iespējām izmantot Linux operētājsistēmu ir dažāda. Lekciju laikā pārsvarā izmanto Microsoft Windows operētājsistēmu, jo daudzas studijām paredzētās programmas darbojas tikai Windows vidē. Taču brīvajās lekcijās studentiem ir iespēja izvēlēties. Mūsu filozofija nav uzspiest konkrētu OS, mēs gribam piedāvāt studentam iespēju izvēlēties.” Līdzīgi kā LU tā arī Vidzemes Augstskola izvēlas attīstīt un pielāgot Latvijas apstākļiem jau esošos Linux distributīvus.
Ja Jums vēl ir kāda informācija par Linux Latvijas mācību iestādēs, tad var sūtīt uz kart0ns@inbox.lv
Gan jau Valmierā – Vidzemes Augstskolā arī kaut kas notiek. Vismaz par to iepirkumu infa liecina http://www.va.lv/lv/2008-gada-rezultati … , ja pareizi sapratu.
Nu būtu vismaz painteresējies mazliet vairāk! (Tas domāts raksta autoram)
Vidzemes augstskola vispār ir viens no pirmajiem celmlaužiem, kas attiecas uz atvērtā koda un atvērtu standartu izmantošanu.
labi, paldies, sazinasos ar Vidzemes Augstskolu, jo tema tiesam interesanta
Zinu, ka RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē Āzenes ielā ir baismīgi veca aparatūra ar SUSi laikam, bet tik precīzi nezinu. Nu lūk, šajā datorklasē studentiem notiek programmēšanas pamati un kaut kāds priekšmets, kurā tiek veikti aprēķini ar MATLab palīdzību elektriskajām ķēdēm. Tur viss griežas uz linukša.
Daugavpils Universitātē operētājsistēmām 429. kabinetā arī izmanto Mandrivu konsoles apgūšanā (bash u.tml.). Studenti slēdzas klāt pie servera no windows klientiem caur putty. Vēl pasniedzējs demonstrē dažādus Linux LiveCD. Tomēr programma nav tik labi optimizēta GNU/Linux apgūšanai – labi, ka studenti paspēj daudzmaz iebraukt konsolē, kur nu vēl paspēj paskatīties grafisko vidi un dažādas lietojumprogrammas.
Mēs ar Tvinky bijām pagājušgad organizejuši nelielu GNU/Linux klubu – tajā pašā auditorijā instalējām Ubuntu uz PIII (~800MHz) ar 256MB RAM. Diemžēl, klubs izjuka laika un dalībnieku entuziasma trūkuma dēļ. Piemēram, pirmkursnieki bija atnākuši tikai dažas reizes paskatīties kā mēs likām bubuli uz tām bremzēm.
Protams, tehnika tur arī nav pati labākā – to varētu saukt par Informātikas katedras datoru kapsētu, jo uz to kabinetu nes kompjus, kuri ir jau nokalpojuši savu mūžu vai salikti no ierindas izgājušo kompju detaļām.
Diemžēl katedras vadītājs arī nav īpaši sajūsmā par brīvajām tehnoloģijam – viņš fano par M$. Žēl, ka katedras vadība neinteresējas par brīvās programmatūras plašām pielietošanas iespējām darba organizešanas jomā un mācību procesā.
Zinu to ka Smiltenes ģimnāzija arī izmanto atvērto kodu: sākotnēji notika mēģinājumi ar BSD, tika nomēģināti dažādi Linux distro dažādām vajadzībām. Patreiz tur ir linux e-pasta un webserveris (šī kombinācija dažādos distro tur ir jau kopš kaut kāda 2002. gada). Ap to pašu laiku uz vecajām mašīnām (kuras knapi vilka w95), tika palaista terminālu klase kurā varēja autorizēties ar savu Windows domēna lietotāju un lietot savas šāres no failservera. Patreiz gan termināli ir panīkuši dēļ uzturētāju-entuziastu trūkuma. Domāju ka ar Samba4 iznākšanu, tiks domāts arī par pilnvērtīgu Windows domēna migrēšanu uz linux.
Manuprāt skolās lielākā bremze ir doc formāta izplatība valsts iestādēs un nesadarbošanās ar atvērtā koda kopienu.
Pirms kādiem n gadiem eksistēja projekts Atklātā pirmkoda grupa. Vietnē http://www.liis.lv/ vēl ir saglabājusies saite (22.07.2009.).
Bija plāni, idejas, bet tad beidzējās nauda un projekts nomira. Viens zinošs vecis pie konjaka glāzes stāstīja, ka tas nebija bizness. Bizness ir tad, kas IM jāpērk kaudzi mikrosofta licenžu. Tas ir bizness. Naudas plūsma u. t. Padomājiet, cik katrā skolā ir datoru, cik rajonā, cik naudiņas tur ceļo … linux entuziasti traucē naudas plūsmas administrēšanu. linuxisti nesaprot, ka nevajag taupīt, ja var netaupīt. Apmēram tā.
RTU Liepājas filiālē ir Lasītavā Linux (Suse). Protams, datori nav tie labākie. Bet internetā pasērfot var. Bet lielākaji daļai cilvēku nemaz neaiziet, ka viņi nesēž pie Windos. Viņiem ka tik interneta ikona uz darba virsmas. Mācību programmā viss tiek izlaists, ja tur pieminēts Linux. Tikai ir teikts, ka ir tāda OS. Ar to pietiks. Manā kursā bijām tikai 2, kuri ir daudz maz darbojušies ar Linux.
Kā te pareizi jau tika pieminēts. Tur jau tā sāls, ka naudas plūsma par Windas licencēm. Kāds te pat Latvijā no tās noteikti, ka pastrebj savu daļu (nemaz nerunājot par tām summām, kas reāli no Latvijas aizplūst) un viņam ir dziļi uzkāst uz to, ka tas piķis reāli ir valsts nodokļu maksātāju nauda, un strēbējs faktiski ir zaglis.
Tā ir mūsu valsts problēmu sakne. Neviens netaupa tur, kur tas patiesi ir jādara. Turklāt mācību iestādēs UBUNTU vai Debian ideālākais variants. Ofiss ir, internetā sērfot var un var arī programmēt bez problēmām dažādās valodās un bezmaksas IDE -ēs.
Vēl ir viena lieta, es Linux sāku lietot kādu pus gadu atpakaļ. Arī biju mazliet sabijies no komandrindas, bet reāli, Linux ir attīstījies tik tālu, ka, piemēram, Ubuntu vai to pašu Debian 5 var uzinstalēt un lietot vēl vienkāršāk kā Win XP.
Jāsāk darba vietās uz mazsvarīgiem kompjiem likt virsū Linux, lai cilvēki pierod un redz, ka nav vērts maksāt tur, kur tas nebūt nav vajadzīgi.
jonjs, pareizi, tas arī ir viens no labākajiem veidiem, kā popularizēt GNU/Linux – parastos lietotājus “iemest ūdenī”, lai mācās peldēt
Beigu beigās, pašā sākumā viņiem arī bija jāmācās un jāpierod pie nezināmas vides. Un arī nomainoties Win3.11 uz Win95 bija jāmācās. Kāpēc to nedarīt vēlreiz? Smadzeņu piepūlēšana (pat ja tāda vispār ir nepieciešama vienkāršā “datora lietošanā”) nevienam par skādi nav nākusi.