Neliels Ubuntu, Mandriva, Fedora un openSUSE salīdzinājums
Labu laiku atpakaļ mēs ieviesām mūsu mājaslapā Vēlmju sarakstu – īpašu sadaļu, lai varētu uzklausīt lasītāju vēlmes. Visvairāk lasītāju nobalsoja par populārāko GNU/Linux distributīvu salīdzinājumu. Beidzot esmu atradis laiku, lai varētu uzrakstīt pieticīgu rakstu par šo tēmu.
Tātad, kāpēc taisos salīdzināt tieši šos distributīvus? Kā jau visiem zināms, nenoliedzami Ubuntu Linux ir pats populārākais distributīvs. Cik esmu lasījis Latvijas forumos, pie mums diezgan populāri distributīvi ir arī Mandriva Linux, Fedora un openSUSE. Un tagad nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.
Ubuntu. Tas ir distributīvs, kurš ir orientēts galvenokārt uz vienkāršību. Darba virsmas versija ir ļoti lietotājam draudzīga. Protams, lietotājam draudzīgs nav tas pats, kas ekspertam draudzīgs, daudzi pieredzējuši GNU/Linux lietotāji un administratori nemaz neatzīst Ubuntu par īstu GNU/Linux distributīvu, jo viss ir pārāk vienkārši un sistēma pati daudz ko automātiski izdara lietotāja vietā – t.i., uzinstalēt sistēmu var pat bērns. Tāpēc tiem, kuriem nepatīk automatizācija un gribas ar savām rokām pieregulēt sistēmu, iesaku pamēģināt Debian GNU/Linux (pats Ubuntu balstās uz šī distributīva). Vēl Ubuntu sevī iekļauj tūkstošiem jaunāko pakotņu ar visdažādāko brīvo programmatūru un spēlēm, kuras var automātiski lejuplādēt no Interneta un uzinstalēt uz sava datora. Noklusētā grafiskā vide šim distributīvam ir GNOME. No kubuntu.org mājaslapas var lejuplādēt Ubuntu brāli – KUbuntu (lietoju tieši šo). Tas ir tas pats distributīvs, bet ar KDE grafisko vidi.
Ubuntu ik pēc laika izlaiž arī speciālās LTS (Long Time Support) versijas, t.i., ar garāku uzturēšanas laiku (3-5 gadi), kuras saņem drošības jauninājumus. Šīs versijas kļūst ļoti stabilas un ir ideāli piemērotas izmantošanai darbstacijās un serveros gan izglītības, gan arī korporatīvajās sfērās.
Ubuntu 9.04
Plusi:
- Iesācējiem draudzīgs distributīvs
- Kvalitatīva dokumentācija
- Paredzams relīžu cikls un garš uzturēšanas periods LTS versijām
Mīnusi:
- Regulāram relīžu ciklam tiek dota lielāka priekšroka, nekā stabilitātei
Mandriva Linux. Es pats personīgi sāku iepazīties ar GNU/Linux tieši ar šī distributīva starpniecību tālajā 2002. gadā. Agrāk šis distributīvs saucās Mandrake Linux. Ja esat MS Windows lietotājs ar stipri vidējām prasmēm, tad šis distributīvs ir tieši Jums. Pati grafiskā vide KDE nedaudz līdzīga MS Windows interfeisam, taču, ar to pastrādājot dažas dienas, sapratīsiet, ka tā atšķiras no Windows vides kā diena no nakts. Turklāt tur ir vēl daudz noderīgu sīkumu, kuru nav citās grafiskajās vidēs. Šīs distributīvs, līdzīgi kā Ubuntu, ir lietotajiem draudzīgs un vienkāršs. No Mandriva mājaslapas iespējams lejuplādēt arī šī distributīva GNOME versiju.
Distributīvs ir kā vidusceļš starp inovācijām un stabilitāti. Turklāt Mandriva tiek izlaists arī kā komerciālā versija, kura iekļauj daudzus slēgtos draiverus aparatūrai un komerciālo programmatūru, kura uzlabo darba ražīgumu korporatīvajā sfēra.
Visas versijas izmanto Mandriva Control Center konfigurācijas rīku sistēmas iestatīšanai. Manuprāt, pārējiem GNU/Linux distributīviem derētu ņemt piemēru no šis utilītas.
Mandriva 2009.1
Plusi:
- Labs iebūvēts valodu atbalsts
- Lielisks centralizēts administrācijas rīks
Mīnusi:
- Viss pats labākais ir atrodams tikai komerciālajā versijā
Fedora. GNU/Linux inovāciju perēklis. Lielākā daļa brīvās programmatūras jauno iespēju tiek pirmo reizi realizētas tieši šajā distributīvā. Dažus mēnešus vai pusgadu vēlāk šīs “fīčas” tiek noslīpētas un pielietotas pārējos distributīvos. Šī distributīva sauklis ir “Fedora is about the rapid progress of Free and Open Source software” jeb Fedora ir par strauju brīvās un atvērtā koda programmatūras attīstību. Distributīva noklusētā grafiskā vide ir GNOME. Protams, ir pieejamas versijas arī ar KDE.
Es neteiktu, ka distributīvs ir paredzēts parastajiem lietotajiem – šeit nevar uzinstalēt Skype ar pāris klikšķu palīdzību kā Ubuntu vidē. Bet, ja Jūs esat jaunāko tehnoloģiju fanāts un Jums patīk izaicinājumi – tad Fedora ir distributīvs tieši Jums.
Fedora 11
Plusi:
- Izstrādātāji stingri pieturas pie brīvās programmatūras filozofijas
- Tiek izmantotas visjaunākās atvērtās tehnoloģijas
- Liels programmatūras klāsts
Mīnusi:
- Pārāk stingra drošība – sarežģīti instalēt 3. puses RPM pakotnes
- Nav orientēts uz darba virsmas izmantošanu
openSUSE. Distributīvs, kurš vienkārši strādā. Kaut arī nedaudz piebremzē. Tas ir brīvais komerciālā SUSE GNU/Linux atzars, kuru galvenokārt izstrādā lietotāju kopiena. Lai padarītu dzīvi vienkāršāku, šis distributīvs sevī iekļauj YaST konfigurācijas pārvaldnieku, caur kuru iespējams veikt visus sistēmas iestatījumus, piemēram, tīklu, lietotājus, cietā diska sadaļas, monitoru u.tml. Noklusējuma grafiskā vide ir KDE, bet ir arī pieejamas versijas ar GNOME. SUSE projekts ir viens no tiem, kuri ir ieguldījuši visvairāk darba KDE attīstībā.
Ja openSUSE būti tikpat ātrdarbīgs, cik labi ir noslīpēta tā grafiskā saskarne, tad tas būtu ideāls distributīvs. Bet, ja Jūs nekur nesteidzaties un gribat visu darīt ar dažu klikšķu palīdzību, rekomendēju izvēlēties tieši openSUSE.
openSUSE 11.1
Plusi:
- Liels programmatūras klāsts
- Lieliska dokumentācija
- YaST ir iespējam bagāts un intuitīvs konfigurācijas rīks
Mīnusi:
- Grafisko utilītu pārspīlētā funkcionalitāte un to lēna darbība
| Distributīvu salīdzinājuma tabula | ||||
| Īpašība/Distributīvs | Ubuntu | Mandriva | Fedora | openSUSE |
| 1. relīzes datums | 2004. gada septembris | 1998. gada jūlijs | 2004. gada septembris | 1994. gada marts |
| Projekta sponsors | Canonical Ltd. | Mandriva S.A. | Red Hat, Inc. | Novell |
| Relīzes periods | 6 mēneši | 12 mēneši | 6 mēneši | 8 mēneši |
| Pakotnes/pakotņu pārvaldnieks | DEB/APT | RPM/URPMI | RPM/YUM | RPM/YaST |
| Noklusējuma grafiskā vide | GNOME | KDE | GNOME | KDE |
Visi iepriekš minētie distributīvi ir pieejami gan kā LiveCD/DVD jeb kā dzīvais disks, no kura var iesāknēties un strādāt (kā arī uzinstalēt sistēmu uz cietā diska).
Manuprāt, katrs distributīvs ir labs savā jomā. Protams, daudziem gribētos kaut ko vienotu un universālu, bet tas ir sarežģīts uzdevums un tā veikšanai nepieciešams daudz resursu. Turklāt ir jāatzīmē, ka gandrīz katrs distributīvs iegulda daudz darba kopēja GNU/Linux attīstībā, no kuras gūst labumu visi.
Ja Jums nav laika izmēģināt dažus GNU/Linux distributīvus un tādā veidā atrast vispiemērotāko, tad šis raksts noteikti palīdzēs.
Ja nemaldos, tad pirmo distributīvu kuru es palaidu uz sava datora bija Mandrake (kad vēl viņš tā saucās) – es nespēju nevienu RPM pakotni uzlikt un puiši caur IRC man stāstīja, lai kompilēju programmu
Kad mēģināju kompilēt, izrādījās, ka man pat kompilatora nebija. Tā man diezgan aši mainījās domas par Mandrake un RPM (vajadzētu to RPM padarīšanu vienu dienu pārvarēt, būs jāsaņemas kādu RPM distributīvu palietot)
Yo! Ar vien labāki un vienkāršāki skaidrojumi par dažādību linux pasaulē.
tintix +5
Jāsaka godīgi, ka pēc šī raksta ir vēlme atvilkt distrus un caur VirtualBox iemēģināt. Lai gan vēl joprojām pieturos, ka Ubuntu man kā iesācējam ir vieglāks.
P.S. Zinu, ka ne pa tēmu, bet kā bluetooth piedabūt strādāt lai mobilo atpazīst, pateicos!
Kad iespraud iekša Bluetooth adapteri, sistēmas joslā pa labi nekāda ikona neparādas? Ja neparādās, tad paskaties servisos – varbūt Bluetooth serviss nav ieslēgts (http://www.xlab.lv/2009/05/12/servisi-un-to-atslegsana/).
Parādoties Bluetooth ikonai, uz tās klikšķinot var veikt visus nepieciešamos iestatījumus.
Ja tavs Bluetooth adapteris ir pārak eksotisks, tad var gadīties, ka to Linux kodols neatpazīs un nekas nestrādās. Kaut gan man viss gāja no kastes (out of box) bez nekādas papildus utilītu/draiveru instalācijas.
Labi ka daudzmaz pietiek laika rakstīt rakstus. Kur nu vēl kabināt klāt forumu un to administrēt?
Ļoti labs raksts! Thanks tintix! Kādreiz gribēju izmēģināt Fedora, bet apstājos pie instalācijas, tā arī visu atstāju novarta! Kad būšu māja, tad domaju testēt!
PS: Sorry par IE! nav mans kompis!
Nav jau jāatvainojas, bet tā datora īpašniekam gan varēji uzlikt kādu drošāku pārlūku. Ja nemaldos M$ tak tagad ir 8 versija, kur jau uz 6 sēdēt, ja jau tik cieši M$ fans tur
Jā tika manas rokas arī līdz openSusei. Jāsaka tā, ja ir jaudīgs dators, tad visai patīkams risinājums, varētu pat teikt skaists, pat uzdrošinājos KDE uzlikt, lai varētu ievērtēt suses sniegtās iespējas.
Droši vien ka visi labi, tikai zinot pēc savas pieredzes, Ubuntu tomēr pārspēj visus. Zinu ka pārējie arī to var ko Ubuntu un savstarpēji ir līdzīgi, protams gnome vide, bet parasti kad iekuļos ķezā ar citiem distriem vienmēr esmu atgriezies pie Ubuntu. Tas pats jaunaus Mandriva tā jau viss normāli aparatūru labi atpazina, tikai kautkas nebija tā kā vēlētos daudz Bug uzlecoši logi, bieži neatrada un neinstalēja prasīto aplikāciju, kā arī citas problēmas. Līdzīgi bija ar Fedora ne jaunāko kautkādu 9 tur man nepatikai ka NTFS failu sistēmu neatpazina kā lietotājs tikai root un man divi cietie no kuriem viens ir NTFS failu sistēmā un pārāk liels lai būtu kur dublicēt un mainīt uz ex3 sistēmu. Otra problēma kas radās uz Mandriva, kad vēlējos ieraksrīt citu distru uz pārakstāmā dvd bija pilnīgi neiespējami uzinstalēt kautkādu Burning app, kaut to pašu pazīstamo K3B, bet nevar un viss, ne no neta ne kā, vienkārši tiek parādīts logs kas vēsta ka nav iespējams instalēt pakotņu neatbilstība, un tas mani noveda līdz vājpratam jo diskā bija ubuntu 8.04 bet gribēju jaunāko 9.10 bet nekā. Tad nu ātrākais variants bija uzinstalēt pa jaunu veco ubuntu lai varētu normā ierakstīt disku, jo tas bija pārāk ilgi, gandrīz dienu ņēmos lai dabūt rakstītāju Mandriva bet atmetu ar roku jo biju nobesījies google meklēt. Ar oupensuse atkal stulbums bija,problēmas ar nvidia displeja draiveriem kad beidzot atradu pēc instalācijas un restartēšanas neieslēdzās kautkāda kļūda un atkal ņēmu veco labo Ubuntu un manas problēmas tika atrisinātas. Visa šī instalēšana notika tikai tāpēc ka gribēju pēc 3 gadu Ubuntu lietošanas kautko pamainīt un tieši uzdūros šim rakstam un arī tieši šos arī izmēģināju. Atzinums no manas puses ka Ubuntu ir ļoti labs kā arī uzticams un pietiekami latviskots. Iespējams ka jums pāriejiem ir tieši otrādi un ir pieņemami šie distri, bet par gaumi nestrīdas.