Savā iepriekšējā rakstā es pastāstīju, kas ir repozitoriji. Šodien es pastāstīšu kā var pievienot papildus DEB pakotņu repozitorijus iekš Ubuntu lielākai programmu izvēlei pakotņu pārvaldniekā.

Nedaudz teorijas. Mums ir jāizdara tikai sekojošais: pakotņu pārvaldniekam ir jāpievieno repozitorija adrese (Uzmanību! Tā nav vienkārši mājaslapas adrese). Adresei ir 4 daļas un tā izskatās šādi (piemērā Skype repozitorijs):

deb http://download.skype.com/linux/repos/debian/ stable non-free

Pirmā daļa jeb deb nozīmē, ka tas ir bināro pakotņu repozitorijs (pirmkoda repozitorijs sākas ar deb-src). Otrā daļa ir repozitorija servera adrese (http://download.skype.com/linux/repos/debian/). Trešā daļa jeb stable norāda, ka tiks izmantotas tikai stabilās programmu versijas (ir vēl experimental, unstable un testing). Ceturtā daļa jeb non-free norāda, ka tiks izmantotas tikai bezmaksas slēgtā koda programmas (Skype programma ar tāda veida licenci).

Pēdējo divu daļu noformējums repozitorija adresē var atšķirties. 3. daļā pakotņu stabilitāti norādošs parametrs var būt nosaukts kāda distributīva versijas vārdā – t.i. stable vietā, piemēram, jaunty. Jaunty ir tekoša stabila Ubuntu versija. Un vēl tas nozīmē, ka repozitorijs ir domāts tikai Ubuntu distributīvam. Ja šis parametrs nenorāda konkrētu distributīva versijas nosaukumu, bet ir, piemēram, tas pats stable, tad šo repozitoriju var izmantot gan Debian, gan Ubuntu gan citi Debianveidīgi distributīvi. Pakotņu licencēšanu norādošā 4. adreses daļa var saturēt vairākus parametrus, piemēram, ne tikai to pašu non-free (nebrīvā programmatūra), bet arī free (brīvā programmatūra), contrib (daļēji brīva programmatūra) u.c. Šie ir standarta DEB repozitoriju parametri. Jebkurš repozitorija uzturētājs var likt atbilstošus parametrus ar saviem nosaukumiem, bet repozitorija pilnā adrese jebkurā gadījumā sastāvēs no 4 daļām.

Ķeramies pie lietas! Tātad, kā lai pievieno repozitoriju iekš Ubuntu? Atveram System -> Administration -> Software Sources.

Tālāk atvērsies programmatūras avotu pārvaldnieks, kurā izvēlamies Third-Party Software cilni.

Spiežot pogu “Add”, mēs varam pievienot kādu repozitorija adresi.

Ar pogu “Add Source” mēs apstiprinām repozitorija pievienošanu. Lai repozitorija būtu pieslēgts, iepriekš minētajā Third-Party Software cilnē šim repozitorijam jāieliek ķeksīti, savādāk šis repozitorijs netiks izmantots.

Vēl vien svarīga lieta, kura jāievēro, ir repozitoriju atslēgas. Drošības nolūkiem oriģinālās jeb īstās pakotnes tiek digitāli parakstītas. Ar repozitorija atslēgas palīdzību pakotņu pārvaldnieks pārbauda pakotni – vai tā tiešām ir no šī repozitorija un to oriģinālās vietā nav ielicis kāds ļaunprātis. Daudzi repozitoriji blakus savai adresei dod speciālu saiti, caur kuru var novilkt repozitorija atslēgu. Ja tiks instalētas pakotnes no repozitorija, kurš strādā bez atslēgas vai atslēga nav pievienota pakotņu pārvaldniekā, Jūs tiksiet brīdināti, ka tiks instalētas nepārbaudītas pakotnes.

Dodamies uz avotu pārvaldnieka Authentication cilni un tur spiežam pogu “Import Key File”, lai pievienotu attiecīgā repozitorija atslēgu, kuru esam lejuplādējuši.

Kad aizvērsim programmatūras avotu pārvaldnieku, mums piedāvās atsvaidzināt pakotņu sarakstus. Spiežam “Reload” pogu. Ja to neizdarīsim, nāksies gaidīt pailgu laiku, kamēr pakotņu saraksti kādreiz tiks automātiski atsvaidzināti.

Tagad pakotņu pārvaldniekā būs atrodama visa papildus programmatūra no repozitorija, kuru Jūs esat pievienojuši.

Šajā mājaslapā ir daži interesanti Ubuntu repozitoriji. Ja jau lietojat Jaunty (9.04), tad repozitorija adresē intrepid jānomaina ar jaunty.

P.S. Internets ir pilns ar dažādiem papildus repozitorijiem – ir tikai jāmeklē!

Pievienoja: tintix (19.05.2009 12.04)
Birkas: Debian, packages, pakotnes, repository, repozitorijs, Ubuntu
Jūs varat izsekot ši raksta komentārus izmantojot RSS 2.0 barotni.