The Debian Project ir cilvēku apvienība, kuri strādā pie brīvās operētājsistēmas Debian GNU/Linux, saīsinājumā Debian. Uz Debian ir bāzēti daudzi citi distributīvi, piemēram, Ubuntu, Knoppix, Mepis. Debian pieturās pie Unix un brīvās programmatūras principiem. Debian ir universāla operētājsistēmā, tā ir izveidota priekš daudzām un dažādām arhitektūrām. Jaunākajā Debian laidienā(5.0.1 lenny) ietilpst vairāk ka 25 tūkstošu programmatūras pakotņu(bibliotēku) un viss tas ir bez maksas. Debian nav tik draudzīga lietotājam, kā Ubuntu, bet tā strādā ļoti stabili un ātri. Tā izstrādātāji ilgi strādāja pie jaunā laidiena Debian 5.0 lenny un gala rezultāts ir ļoti labs. Turpmāk rakstīšu interesantu informāciju saistībā ar Debian. Piemēram, Debian instalācija vai kā no Debian  4.0 etch tikt pie 5.0 lenny. Tagad, iesākumā, nedaudz teorētiska informācija par Debian.

Vēsture

Debian oficiāli pasaulē pirmo reiz parādījās 1993. gadā 16. augustā. To izstrādāja un dibināja Jans Mērdoks. 1993. gadā Jans Mērdoks nāca klajā ar savu Debian manifesti, kurā viņš izteica viedokli par operētājsistēmām. Tajā viņš aicināja izplatīt operētājsistēma atvērtā koda veidā. Vārds “Debian” ir veidots no divu vārdu kombinācijas, no viņa draudzenes vārda Debra pirmajiem burtiem un no viņa paša vārda Jans.  Debra+Ian = Debian.

1994. gadā parādījās Debian 0.9 laidiens. 1996. gada 17 jūnijā nāca Debian 1.1 laidiens ar koda vārdu buzz. Tālāk protams sekoja citi laidieni, katrs labāks, ātrāks par iepriekšējo un par kuriem jūs sīkāk varat lasīt šeit. Jaunākā Debian versija 5.0.1 lenny ir iznākusi 2009. gada 14. februārī un pēc lenny nāks jauns laidiens squeeze, kura iznākšanas datums nav vēl zināms.

Kāpēc tieši Debian?

Debian ir stabilākais un nekomerciālais Linux distributīvs. Tā kopienā ir vairāk ka 1200 izstrādātāju, kuru strādā lai uzlabotu un paātrinātu tā funkcionalitāti. Tā rezultātā, Debian laidiens nāk klajā tikai tad, kad ir pilnībā gatavs. Salīdzinot ar komerciālajā operētājsistēmām, piemēram, Windows, tā laiž klajā savus laidienus, kuri ir gatavi vai nav, lai tikai būtu pastāvīgs ienākuma avots. Debian ir pilnība ir bezmaksas. Tā izstrādātāji ar lielu prieku strādā pie projekta un gala rezultāts ir lielisks.

Debian ir lielākais bibliotēku(programmatūras pakotņu) skaits. Runa ir par vairāk par 25 000 pakotnēm, kas ir vairāk nekā Fedora.

Debian mērķis ir attīstīties un daudziem lietotājiem ir dažādas vajadzības. Tāpēc Debian ir vairāki kodoli.

• Debian GNU/Linux. Linux kodols. Viss vairāk Debian lietotāju strādā ar šo kodolu.
• Debian GNU/Hurd. Tā ir vēl attīstības stadijā. Apmēram puses programmatūras pakotņu no Linux kodola ir pārnestas uz  Hurd.
• Debian GNU/kFreeBSD. Kaut arī ir dažas kļūdas, tā ir pilnīga un izmantojama sistēma. Ir GNU C bibliotēkas, Debian pakotņu menedžeris(dpkg, apt), atbalsta grafiskās vides, piemēram, Xfce, KDE.
• Debian GNU/NetBSD. Tā ir agrīnās attīstības stadijā, bet jūs to varat arī uzstādīt un eksperimentēt.

Debian lietošanas iemesli ir tā stabilitāte, darbības ātrums, nav resursu prasīgs. Debian nevajadzētu lietot iesācējiem, jo tas nav pārāk draudzīgs lietotājam. Ļoti atbilstošs Debian būtu administratoriem. Ļoti daudzi uzņēmumi lieto Debian. Šeit ir to uzņēmumu, lietotāju saraksts, kuri lieto Debian un pie katra ir neliels apraksts, kāpēc un kā lieto Debian. Sarakstā ir gan komerciālie uzņēmumi, gan valsts iestādes.

Turpmāk, xlab lasītājiem sniegs informāciju, pamācības arī par dažādām interesantām lietam kas saistās ar Debian.

Pievienoja: eriksz (29.04.2009 6.31)
Birkas: Debian, GNU, Hurd, kFreeBSD, lenny, Linux, Mērdoks, NetBSD, squeeze
Jūs varat izsekot ši raksta komentārus izmantojot RSS 2.0 barotni.