“Xfce – viegla grafiskā vide, kura ir paredzēta dažādām Unix līdzīgajām operētājsistēmām. Tā ir izgatavota tā, lai palielinātu produktivitāti. Tā ļauj strādāt un izpildīt uzdevumus ātri, saglabājot sistēmas resursus.” – Olivers Fourdans, Xfce radītājs.

Xfce ir grafiskā vide, tāpat kā GNOME vai KDE, kura ir domāta UNIX līdzīgajām operētājsistēmām, tādām kā GNU/Linux, NetBSD, OpenBSD, Solaris u.c. Izstrādātāji ir izvirzījuši vairākas prasības: Xfce ir jāstrādā ātri, tai ir jābūt efektīvai, maz resursu prasīgai, tajā pašā laikā, tai ir jābūt ērti lietojamai un vizuāli pievilcīgai grafiskajai videi, kuras arī tiek ļoti veiksmīgi realizētas.

Xfce pasaulē nāca 1996. gadā. Sākotnēji tās nosaukums bija XFce kā “XForms Common Environment”. Kopš tās izveidošanas, Xfce ir pārrakstīta divas reizes un vairs neizmanto XForms instrumentu, bet nosaukums ir saglabājies tāds pats, tikai ne  vairs XFce, bet gan  vienkārši Xfce. Pirmā versija Xfce ļoti atgādināja komerciālo CDE, kas arī ir domāta UNIX līdzīgajām OS, bet katrā nākamajā versijā Xfce krasi mainījās. Tagad Xfce pamatā ir GTK+2, un tā izmanto logu menedžeri Xfwm un failu pārvaldnieku Thunar (zemāk, attēlā redzams). Xfce ir labi piemērots vecākai aparatūrai.

Xfce iemieso tradicionālo UNIX filozofiju, t.i. modularitāti un iespēju atkārtotai lietošanai. Tās funkcionālās komponentes ir ievietotas  atsevišķās lietojumprogrammās, tādējādi lietotājs var konfigurēt sistēmu efektīvāk.

Atšķirībā no GNOME un KDE, Xfce attīstības cikls ir daudz lēnāks, toties tas ir ļoti stabils. Pēc divu gadu darba ir iznākusi jaunā Xfce versija 4.6. Viens no lielākajām izmaiņām šajā versijā ir tāda, ka konfigurācija glabāsies vienā failā. Šajā versijā ir arī daudz uzlabojumu tieši galvenajās sastāvdaļās turklāt ir paātrināta ātrdarbība un ielādes laiks. Skaņas mixer ir pilnībā parakstīts no nulles un tagad izmanto GStreamer un spēj uzreiz konfigurēt vairākas skaņas kartes. Visas šīs izmaiņas ir paredzētas, lai grafiskā vide būtu ērtāka lietotājam.

Protams, Xfce lietotājus nodrošina ar dažādām lietojumprogrammām, protams, ir arī trešās puses lietojumprogrammas.

Neliels populārāko lietojumprogrammu saraksts:

1. Teksta redaktors – Mousepad;
2. Audio/video atskaņotājs – xine;
3. Kalendārs – Orange;
4. Failu pārvaldnieks – Thunar;
5. CD un DVD ierakstīšanas programma – Xfburn;
6. Attēlu skatītājs – Ristretto;
7. Web pārlūks – Midori.

Pirmais iespaids var rasties, ka Xfce ir ļoti līdzīgs GNOME grafiskajai videi, tikai daudz ātrāka un stabilāka. Sistēmas izvēlne (mazliet zemāk, attēla mēs varam redzēt, kā tā tieši ir realizēta uz Xubuntu), pēc noklusējuma, atrodas paneļa augšējā malā. Tāpat kā KDE un GNOME, arī Xfce ir sastopami dažādi vizuālie efekti, vidžeti u.c. grafiskās virsmas elementi, kurus mēs varam apskatīties, izvēlēties un lejuplādēt šeit.

Nākotnē Xfce nedomā apstāties un turpinās, lietotājus iepriecināt ar savu ātro darbību un sakaistiem vizuālajiem efektiem.

Populārākie distributīvi, kuros lieto Xfce pēc noklusējuma ir Xubuntu, Kwort Linux, Wolvix GNU/Linux un daudzos citos, kurus kurus ir iespējams apskatīties šeit.

Pievienoja: eriksz (13.03.2009 9.14)
Birkas: CDE, GTK+, modularitāte, Mousepad, Orange, Thunar, UNIX, Xfce, Xfwm, xine, Xubuntu
Jūs varat izsekot ši raksta komentārus izmantojot RSS 2.0 barotni.