GNOME grafiskā vide

Sveicināti, šajā rakstā es paskaidrošu vienkāršā un saprotamā valodā, kas ir GNOME (GNOME – GNU Network Object Model Environment).

GNOME izstrādātāji:

“GNOME piedāvā divas lietas: GNOME ērto un intuitīvi saprotamo grafisko interfeisu un lielisku platformu izstrādātājiem, kuri var veidot lietojumprogrammas, kuras lieliski iekļaujas GNOME grafiskajā vidē.”

GNOME logo

Vispirms nedaudz iepazīstināšu Jūs ar GNOME rašanās vēsturi. Viss sākās 1996. gadā, kad Microsoft bija laidis klajā Windows 95, kuram bija samērā labi izstrādāta grafiskā vide. Priekš Linux uz to brīdi bija izstrādāts KDE, bet bija entuziasti, kuri vēlējās izveidot savu grafisko vidi. Un 1997. gadā parādījās jauns projekts GNOME (GNU Network Object Model Environment). Vēlāk to sāka saukt vienkārši par GNOME.

Kas ir GNOME? GNOME ir grafiskā vide GNU/Linux un Unix sistēmām. GNOME ir KDE, Xfce alternatīva. GNOME nav viena liela programma, kuru varam tā vienkārši uzinstalēt uz sava datora, tā sastāv no vairākām komponentēm, kuras vienmēr tiek attīstītas, un to skaits ar katru versiju pieaug, atvieglojot mums darbu ar datoru. Pārsvarā tās ir dažādas bibliotēkas un GNOME iebūvetie rīki. Ja salīdzina GNOME un KDE, tad var secināt, ka GNOME ir daudz vienkāršāka, resursus taupīgāka grafiskā vide. Bet salīdzinot ar Xfce, GNOME ir funkcionālāka, bet lēnāka un patērē vairāk resursu. Tāpēc pirms instalēt Linux uz sava datora, pārliecinieties, ka izvēlaties pareizo grafisko vidi, lai lietderīgāk izmantotu datora resursus, jo nebūs jēgas pusi datora resursu tērēt, piemēram, KDE efektiem, bet pašam samierināties ar mazu datora veiktspēju.

GNOME ir ļoti ērta un funkcionāla grafiskā vide. Ir pieejamas daudzas un dažādas programmas, kuras ir ļoti veiksmīgi iestrādātas GNOME pakotnē. Piemēram:

1. GIMP,
2. EKIGA,
3. KINO,
4. Gparted,
5. Movie Player.

GNOME ir ļoti iecienīta grafiskā vide, jo tā ir viegli saprotama un ļoti viegli pielāgojama dažādam vajadzībām. Ja Jūs ilgi esat lietojis Windows, tad GNOME grafiskā vide ir pareizā izvēle, lai gūtu priekšstatu, kā izskatās Linux, Jo GNOME ir vieglāk saprotama, protams, tā ir gaumes lieta – var lietot jebkuru grafisko vidi, “kernelis”, jeb kodols no tā nemainās.

Populārākie distributīvi kuros izmanto GNOME ir Fedora, Ubuntu un Debian.
Tā GNOME izskatās bez jebkādiem uzlabojumiem un papildus efektiem dažādās OS:

Ceru, ka ieviesu kaut nelielu skaidrību, kas ir GNOME.

Pievienoja: Vitālijs Sikuriņecs (12.03.2009 11.25)
Birkas: GNOME, GNU/Linux, Linux, OS, Ubuntu, UNIX
Jūs varat izsekot ši raksta komentārus izmantojot RSS 2.0 barotni.

9 komentāri:

1. 12.03.2009 13.55 - tintix saka:
   

   Uz 2,4GHz Celeron datora ar 512MB ram gan GNOME, gan KDE vienādi bremzē.

2. 12.03.2009 14.22 - Holmss saka:
   

   512 ir par maz, lai varētu normāli lietot datoru ar šīm grafiskajām vidēm.

3. 12.03.2009 15.25 - galaxy44 saka:
   

   Nu man ir 1,7 pentium M ar 512mb ram un videokarti, kas ņem no rama atmiņu, un iet bez kādām lielām problēmām, pa retam iebremzē, bet niecīgi salīdzinājumā kad bija Windows XP.
   Un uz kompja ar 256 mb ram pentium 3 733Mhz Xubuntu 8.04 iet bez kādām problēmām.

4. 12.03.2009 16.43 - Holmss saka:
   

   Svaigi palaista sistēma:
   http://holmss.id.lv/img/gnome_usage.png

5. 12.03.2009 17.24 - Tvinky saka:
   

   Jo vairāk brīva RAM, jo vairāk grafiskā videi + kodols paņems ķešā. Esmu licis kādu no 7 Ubuntu versijām uz AMD 1300Mhz 256RAM, bet labāk tur protams jutās Xfce Neviens neliedz patestēt, ja vien HDD vietas pietiek – var uzlikt vairākas grafiskās vides un atrast sev vispiemērotāko (:

6. 12.03.2009 21.17 - eriksz saka:
   

   Es esmu mēģinājis gan GNOME, gan KDE ar efektiem uz sava Athlon XP 1,7 Ghz un 512 RAM un bremzēja, bet Xfce – gāja ka pa sviestu!! Nu tagad sēžu zem KDE 3.5.5 versijas un nebremzē, protams, bez visādam vizuālajām fīčam!

7. 22.03.2009 18.32 - marist saka:
   

   Nesaprotu ar grafiskajām vidēm.
   Redzu, ir 3 dažādas. Bet tā kā visas ir pielāgojamas (lielos vilcienos), tad – kur īsti slēpjas sāls? Programmās, kas komplektā? Tas, manuprāt, ir nenozīmīgi, jo programmas taču tāpat novelc no ražotāju saitiem un uzstādi.
   Jāatzīst, pēdējo reizi diezgan sirsnīgi paķimerējos, kad pirms gadiem 4 savāce sev jaunu kompi ar 64-bit Athlonu iekšā. 1GB rama, video pašvaks – bet tā kā spēles mani neienteresē, tad 25 vai 30Ls (GNT cena bez pvn) likās pietiekošs tēriņš. Tā arī nesapratu atšķirību priekš lietotāja vulgaris. Tā kā apnika ņemšanās ar disku dalīšanu, kopiju turēšanu, lai var lietot (citi mājinieki un es pats darbam lietoju WinXP), tad nonesu nost – ka nav, tad nav. Pa laikam pēc tam vēl pamēģināju, bet čakars ar daudzajiem lietotājiem, piekļuves dalījumiem utml bija pārāk liels, attiecīgi – ideja nolikta pie malas, kamēr man vienam pašam būs pietiekoši jaudīga mašīna. Divi citi agregāti, kas tiek darbināti parastos lietotāja, ne mājas multimediju centra nolūkos, neraisa vēlmi eksperimentēt – P3@667/256 ar iebūvēto video – XP griežas, rakstu darbiem un spamošanai forumos pietiek.

8. 22.03.2009 20.07 - tintix saka:
   

   Domāju, ka progas, kuras rakstītas konkrētajai grafiskai videi savā starpā labāk integrējas (izskats, dažādu servisu izmantošana, pieeja tīklam u.tml.) A windows’ā viss zem vienas cepures

9. 22.03.2009 20.14 - Tvinky saka:
   

   Kā arī katram ir sava pieeja, kā labāk vai kādiem mērķiem veidot grafisko vidi. Citi tiecas uz ātrdarbību, citi uz vieglāku izpratni utt

Neaizmirsti uzrakstīt savu viedokli!

Jums nepieciešams ielogoties, lai pievienotu komentāru.