Ir dzirdēts: “Linux ir bezmaksas!”, “Linux ir atvērtā koda” u.c. Jā, Linux kodols tik tiešām ir atvērtā koda un ir bezmaksas. Bet ar “pliku” Linux kodolu vien neko nevar iesākt, tāpēc parādās tāds jēdziens kā distributīvs. Kas tādā gadījumā vispār ir distributīvs? Distributīvs ir Linux kodols, kurš ir “apaudzēts” ar programmām. Tas viss kopā veido vienotu operētājsistēmu, ar kuru var strādāt.

Lai vieglāk uztvertu distributīva jēdzienu, to var salīdzināt ar picu. Linux kodols ir kā mīkla, bet dažādas programmas ir kā pārējās picas sastāvdaļas, kuras ir virsū uz mīklas. Mīklas recepte parasti ir viena un tā pati, bet pārējās picas sastāvdaļas katrs var brīvi izvēlēties – vienam garšo pica ar salami, citiem garšo pica ar malto gaļu utt. Sekojoši katrs var taisīt picu pēc savas gaumes. Tas nozīmē to, ka distributīva veidotāji (retāk, kad ir viens veidotājs) ir izvēlējušies kādās programmas iekļaut vai neiekļaut savā distributīvā. Iekļautās programmas nosaka distributīvu: grafisko vidi, pakotņu menedžeri, Interneta pārlūkprogrammu, audio/video atskaņotāju, u.c., bet pārsvarā Linux kodols ir viens un tas pats.

Distributīva veidotāji var izveidot paši savas programmas un vēlāk tās iekļaut savā distributīvā. Tā kā Linux ir brīvs, neviens neliedz tam pievienot klāt arī maksas programmas, kā tas notiek Mandriva PowerPack, Red Hat Enterprise Linux u.c. Ļoti bieži ir sastopami tādi Linux distributīvi, kas ir bezmaksas, bet par palīdzības sniegšanu ir jāmaksā (angļu valodā šādu palīdzību sauc par – support). Protams, neviens neliedz meklēt bezmaksas palīdzību Google,  mūsu mājaslapā un citos Linux resursos Internetā.

Neviens distributīvs neliedz uzstādīt citas programmas, kuras nebija iekļautas distributīvā. Piemēram, Ubuntu Linux’ā nav iekļauta Skype programma, bet jebkurš lietotājs var lejupielādēt Skype versiju priekš sava distributīvā un uzstādīt to.

Lielākā daļa Linux programmu izstrādātāju piedāvā lejupielādēt pakotni priekš populārākajiem distributīviem, kas atvieglo tās uzstādīšanu. Zemāk var aplūkot kā tas izskatās Skype mājaslapā.

Mazliet par dažiem distributīviem

Red Hat distributīvs tiek uzskatīts par klasisko. Šis distributīvs tiek veidots divos virzienos: servera un klienta datoriem (mūsdienās to dara lielākā daļa spēcīgāko distributīvu). Otrais variants sāk iegūt arvien draudzīgāku grafisko vidi, un iespējas veikt jebkurus mājas uzdevumus. Kā arī Red Hat izstrādātāji ir izveidojuši savu pakotņu menedžeri RPM (Red Hat Package Manager). Šis distributīvs ir komerciāls un orientēts galvenokārt uz biznesa klientiem. Tas nozīmē, ka izņemot standarta bezmaksas programmatūru tajā ir daudz Red Hat izstrādāto maksas rīku.

Neskatoties uz to, ka katra izstrādātāja mērķis ir nopelnīt – ir ļoti daudz distributīvu, kuri bija un paliek nekomerciāli. Viens no tādiem, kas stipri izceļas citu vidū ir tieši Debian. Šo produktu izstrādā profesionāļi priekš sevis, bet lietot to var jebkurš. Debian ir viens no distributīviem, kas visvairāk atšķiras no klasiskā Red Hat. Tā veidotāji ir izveidojuši savu pakotņu menedžeri DEB (no nosaukuma Debian). Debian tiek veidots kā stabils un drošs distributīvs, un tas viņiem izdodas. Tomēr priekš parastajiem mājas lietotājiem, tas varētu sagādāt dažas grūtības.

Mana iepazīšanās ar Linux sākās tieši ar Ubuntu distributīvu. Tas balstās uz Debian distributīva un nozīmē to, ka tiek pielietots DEB pakotņu menedžeris. Uz doto mirkli Ubuntu ir viens no straujāk attīstītajiem distributīviem. Kā sākumā tika minēts, distributīvi var būt gan komerciāli sponsorēti, gan arī tādi, kurus atbalsta lielas kopienas visā pasaulē. Ubuntu ir pa drusciņai no visa. Šo distributīvu sponsorē Canonical kompānija kuru ir izveidojis Mark Shuttleworth 2004. gadā, kā arī šim distributīvam ir plašs lietotāju atbalsts visā pasaulē. Tāpat kā Red Hat un daudzi citi distributīvi, Ubuntu arī iedalās divos virzienos – servera un klienta datoriem. Šis distributīvs izmanto GNOME grafisko vidi. Ubuntu distributīvam ir vairāki atzarojumi:

• Kubuntu (http://www.kubuntu.org/) - principā satur visas tās pašas pakotnes ko Ubuntu, bet atškirās ar grafisko vidi, kura šajā gadījumā ir KDE.
• Edubuntu (http://www.edubuntu.org/) – ir Ubuntu distributīvs ar iepriekš uzstādītām pakotnēm, kuras ir paredzētas izglītībai. Šāds distributīvs ir ļoti noderīgs skolām.
• Xubuntu (http://www.xubuntu.org/) – Tiek izmantota Xfce grafiskā vide. Noder priekš vājākiem datoriem, jo Xfce patērē ļoti maz resursu.
• Kā arī ir manīti arī daudzi citi atzarojumi. Galvenais nav visus nosaukt, bet saprast pašu ideju un atrast sev piemērotu distributīvu.

Linux distributīvam ir diezgan viegli nomainīt grafisko vidi. Tāpēc, ja vēlāk izdomāsiet pamainīt GNOME uz KDE vai kā savādāk, Jums nevajadzēs pārinstalēt visu distributīvu. To ir vienkārši izdarīt pakotņu menedžerī.

Trīs lietas kādēļ Ubuntu ir tik populārs:

1. Fokusējas uz desktop lietotājiem;
2. Ubuntu filozofija un sabiedrība;
3. Lietošanas vienkāršums.

Baltix distributīvu veido izstrādātāji no Lietuvas un tas tiek mērķēts uz Baltijas lietotājiem. Šis distributīvs balstās uz Ubuntu. No tā ir izņemtas Baltijas valstīm nevajadzīgo valodu atbalsts un pielasītas programmas, kuras vairāk paredzētas Baltijas lietotājiem.

Šis distributīvs ir viens no vecākajiem un grūtākajiem priekš mājas lietotājiem. Pat līdz šim brīdim Slackware distributīvam nav ērtas uzstādīšanas programmas un lielāko daļu darbību ir jāveic tieši konsolē. Ja Jums nav iepriekšējas pieredzes ar Linux, tad šo distributīvu es neieteiktu izvēlēties kā Jūsu pirmo.

SuSe distributīvam ir simpātisks interfeiss un labs datora dzelžu atbalsts, jo tas satur lielu draiveru bāzi. Suse programmētāji ir pievienojuši “utilītu” komplektu ar nosaukumu YaST, kas ļoti atvieglo administrēšanu. SuSE ir izveidojuši arī atzarojumu, kas saucās Open Suse.

Pastāv ļoti daudz distributīvu, un daudzi no tiem pat nav domāti priekš uzstādīšanas uz datora. Tos var startēt no diska, neinstalējot uz cietā diska. Ievietojot disku, disku lasītājā un startējot, tas ielādē nepieciešamās programmas RAM atmiņā. Šādus distributīvu diskus parasti sauc par “Live CD”. Liela daļa no tādiem distributīviem satur visas nepieciešamās programmas darbam. Kā arī ir vairāki distributīvu veidi, kas ir paredzēti, lai remontētu/testētu datorus.

Distributīva izveide nav pārāk grūts darbs un, ja kāds tiešām vēlas, var izveidot savu distributīvu. Ieteicams, pirms uzsākt sava distributīva veidošanas uzsākšanas, pievienoties kādai kopienai, kura jau veido savu distributīvu.

Personīgi es iesācējiem iesaku izvēlēties Ubuntu distributīvu vai kādu tā atzarojumiu.

Šajā rakstā neesmu apkopojis visu informāciju, par visiem eksistējošajiem distributīviem tāpēc ceru, uz Jūsu sapratni. Ja nu gadījumā kāds ļoti grib aprakstīt par kādu sev iemīļotu distributīvu vai palabot mani – droši sūtiet uz e-pastu un raksts tiks papildināts. Iesaku arī apskatīt šo mājaslapu: http://distrowatch.com,  kurā var atrast informāciju par jaunākajiem un populārākajiem distributīviem.

Plašāk par Linux grafiskajām vidēm: GNOME, KDE un Xfce varēsiet izlasīt kādā no nākamajiem rakstiem.

Pievienoja: Tvinky (3.03.2009 10.24)
Birkas: Baltix, DEB, Debian, Distributīvs, Edubuntu, Kubuntu, Linux versija, pakotņu menedžeris, Red Hat, RPM, Slackware, Suse, Ubuntu, Xubuntu
Jūs varat izsekot ši raksta komentārus izmantojot RSS 2.0 barotni.